Nav labākas profesijas par profesiju – «tētis»!

Kas ir tas īpašais, ko bērnam var dot tikai tētis? Ir noslēdzies Latvijas Radio raidījuma "Ģimenes studija" izsludinātais stāstu konkurss par tētiem. Sveicot tēvus Tēvu dienā (11.septembrī), publicējam iesūtītās vēstules par tematu „Labākā profesija – tētis!” Tēti mums ir vislabākie. Tēti ir paraugs tādam, kā mēs gribam un negribam būt. Tētis ir pazīstams jokdaris un skābeņu zupas taisītājs, un viņš ir arī neiepazīts. 

Tā vēstulē raksta Aivis Skudra.

Denīzes tētis mīl mammu un mamma mīl tēti 

"Paldies par iespēju pateikt paldies savam vismīļākajam tētim, kas rūpējas, atbalsta un palīdz. (..) Mūsu tētis ir patriots, mīl savu valsti, katru gadu brauc soļot un arī mums māca mīlēt Latviju. Mums ļoti patīk Latvija, esam apceļojuši Latgales skaisto pusi, dažādas vietas un liels paldies par to vecākiem.

Mīlestība sākas ģimenē, kur tētis mīl mammu un mamma tēti, tur būs laimīgi bērni.

Un nekas nav svarīgāks par ģimeni, novēlu katram Latvijas tētim gan nogurumā, gan priecīgos, gan bēdīgākos brīžos, būt blakus saviem bērniem," raksta Denīze Lācīte (visa vēstule)

Tēti, nekas nav skaistāks par ģimeni

Tā iedvesmo, palīdz un sargā

Ir blakus kad ir grūti, kad citi aizgriežas

Ir blakus kad mīļu plecu vajag.

 

Paldies Tev liels par rūpēm,

Gan kad noguris biji, gan neatpūties

Paldies Tev liels par pūlēm

Tu neatsaki, ne spēlēties, ne dauzīties

 

Lai vienmēr prieks Tev sirdī par mums,

lai vienmēr mēs būtu kopā

Ir tik labi, par tēti būt

Būt tēvam ir visskaistākais darbs un loma.

 

Tētis Mārtiņš raksta, sievas rosināts

Uzvarētājs

Šīs dienas konkursa uzvarētājs

"Esmu uzaudzis piecu bērnu ģimenē, kurā tētis bija tikai radītājs, bet ne paraugs, padomdevējs, skolotājs, draugs un viss pārējais, kam tēvam bija jābūt. Tāpēc dienā, kad pats kļuvu par tēti, sapratu, ka es tāds negribu būt.

Man pietrūka tēva atbalsta, padoma, uzslavas, tāpēc tagad cenšos saviem diviem dēliem būt labs tētis, būt paraugs, būt atbalsta plecs, radīt mājas, kurās viņi grib atgriezties, par kurām viņi atceras un domā.

Lai gan zēni vēl ir mazi - 6 un 3 gadus veci -, tomēr jūtu, ka viņi ir laimīgi. Būt par tēti nav viegls darbs. Bērni ar savu zinātkāri, emocijām, neatkarību dažkārt iztukšo manu pacietību, un spēki izsīkst, bet esmu lepns par viņiem, lepns, ka varu viņus audzināt, par viņiem rūpēties un skatīties, kā viņi manā paspārnē kļūst par personībām, mani puikas. Esmu kaislīgs makšķernieks. Un

ja vien jūs zinātu, cik tā ir forša sajūta, ka dēls arī labprāt iet makšķerēt, pārņem manu aizraušanos - rausta to kātu un ar nepacietību gaida, kad kaut kas pieķersies." (Pilna vēstule) 

Diskusija par tēva lomu: 

Agnese atminas kasti ar "Pola" saldējumiem

Ir laimes brīži, ko sagādājis tētis, kas paliek atmiņā uz visu mūžu – nu, piemēram, Padomju Savienības laikos

tētis nopika veselu kasti ar "Pola" saldējumiem (ko tolaik laukos nemaz bieži nevarēja dabūt), pielika ar tiem pilnu saldētavu. Uh, tā tik bij laime!

Esterei tētis liek minēt, ko viņš ielics omletē

Eteres tētis

Annu tētis paņēma no bērnunama

Labdien! Es esmu Anna un macīšos otrā klasē. Gribu uzrakstīt par savu tēti.

Tētis mani paņēma no bērnunama. Mans tētis māk marinēt sēnes. Tētis māk mācīt dejas. Tētis māk spēlēt klavieres.

Tētis māk taisīt ēst. Tētis ir mīļš, un viņš māk rūpēties par mani. Tētis māk braukt ar mašīnu. Tētis māk dārzā iestādīt visu ko. Tāds ir mans tētis!
Anna

Grētas Jirgenas tētis pat pēc sabāršanas samīļo

Kad esi maziņš, piedzimstot neredzi tikai mammu un ārstus, viņš jau ir klāt sākumā. Saprot Tevi, uzklausa, palīdz grūtos brīžos. Pat tad, ja Tu esi izdarījis ko sliktu, viņš tevi sabar, bet uzreiz pēc tam samīļo un piedod.

Profesija tētis nav elementāra, tas ir līdzīgi kā ar mājdzīvnieku - jāuzņemas atbildība. Viņam ir jāsaprot, ka ģimenē ir jauns uzraugāmais, par kuru jārūpējas.

Kad Tu esi vecāks, viņš Tev palīdz mājasdarbos un skolas lietās. Vēlāk arī augstskolā palīdzēs atrast pareizo ceļu uz labu nākotni.

Esi arhitekts, inženieris, ārsts vai policists - viņš atbalstīs jebkuru izvēli un palīdzēs līdz savai pēdējai dzīves dienai.

Šādu profesiju, īsto versiju, Tu redzēsi tikai vienu reizi mūžā. Jo īsts tētis ir tikai vienreiz mūžā.

Inta Grūbe-Takenberga tēvu piemin ar divām vēstulēm

Jo tuvāk nāk tēva diena, jo biežāk acīs asaras. Sāp!

Kaut ar tēvu pabiju kopā līdz nepilniem trīs gadiņiem un tad pēc desmit gadiem, tēvam atgriežoties no izsūtījuma vietas Komi apgaba, vienu gadu. Toreizējos oktobra svētkos 1958. gadā tēvs pazuda bez vēsts, jo pastāvošās valdības maizi ēda, bet "varen plašās zemes dzimtās" himnu nedziedāja. Skaudri! Sāpe mūža garumā.

Pieminu tēvu ar L.Vāczemnieka dzejas rindām " Mana piedzimšana "

Tai vakarā, kad ēnas ris

Pār birzi tumši zilas ,

Mans tēvs ir mani izcirtis

No bērzu zaļās šķilas.

Un tēvs ir laikam bijis traks

No ziedu skurbā tvana,

Jo zemes reibums salds un smags

Man mūžam ausīs zvana.

Bet uz tā kalna vēl līdz šim

Es allaž esmu skrējis,

Kur bērza līksti šūpulim

Tēvs man ir izmeklējis.

Un var jau būt man pārmetīs

Tik daudz par bērziem dziedu,

Bet nezinu uz zemes šīs

Vēl otru tādu vietu.

Jo tēvs ir laikam bijis traks

No ziedu skarbā tvana,

Kā zemes reibums salds un smags

Bij mana piedzimšana.

Ar cieņu - Inta Grūbe-Tekenberga, bet brālis lepojas, ka es viņu saucu par "memmesdēliņu".

P.S. Atvainojiet , šī jau ir otrā vēstule Jums par manu mīļo papu, bet varētu rakstīt vēl un vēl . Paldies ! 

Pateikt tētim paldies?

Vai varu teikt par savu papu, ka viena no viņa profesijām bija arī tētis? Tāpat kā skolotājs, inženieris?  Viņš vienkārši bija lielisks tētis pāri jebkurai profesijai, nodarbei.

Mans mīļais paps…Domājat, ka, viņam dzīvam esot, es viņu novērtēju, sapratu, ka paspēju pateikt viņam paldies?... (Pilna vēstule

Inta Veinberga, 64 gadi, Valmierā, pensionēta skolotāja, 4 mazbērnu omiņa

Mētras Savicksas superīgais tētis 

Leldes tētis uzmundrina un dod padomus

Kaut gan man pašai jau ir 40, tomēr mans tētis man arvien ir pats foršākais. Viņš ir jautrs, muzikāls, ļoti labi dejo un ar labu sirdi. Tētis ir cilvēks ar „zelta” rokām. Man liekas, ka viņš prot jebkuru darbu. Viņš nekad nevienam neatsaka savu palīdzību. Kad biju maza, tētis man bieži palīdzēja pildīt skolas mājasdarbus, it īpaši tos „muļķīgos” matemātikas uzdevumus par vilcieniem ar dažādiem ātrumiem un to satikšanos. Pat tad, kad jau mācījos augstskolā, kopīgi veicām gan zīmēšanas, gan mājturības mājasdarbus. Vēlāk kopīgi remontējām māju.

Pateicoties tētim, protu veikt daudz tehnisku lietu.

Tētis man iemācīja dejot, un vēl tagad ballēs mēs uzdejojam, protams, mums abiem patīk tie jestrie gabali. Man patika ar tēti kopīgi doties iepirkties, jo viņš novērtēja un uzslavēja manu izvēlēto tērpu. Ar tēti arī tagad bieži tiekos un, ja nesanāk satikties, tad sazvanāmies. Viņš ir mans labākais padomdevējs un palīgs jebkurā lietā. Viņš vienmēr atrod pareizos vārdus, lai mani uzmundrinātu. Es ļoti mīlu savu tēti.

Lielas bučas tētim no manis.

Tētis - pats pirmais supervaronis

(..) Lai gan daudz varētu runāt arī par mammas visgaršīgākajiem pīrāgiem un vismīļākajām papīra lellēm pasaulē, tēta lielie darbi, stiprās rokas un vienmēr mīļais apskāviens tomēr ir kas īpašs un neaizstājams. Bija vesels piedzīvojums censties "netīšām" aizmigt dīvānā, lai tētis mani aizmigušu aiznestu uz gultu. Vai, kad laika īsināšanai brālim tika atvests bluķītis un maisiņš ar naglām, beigās tā pārvērtās par izklaidi mums visiem trijiem, jo izrādās, ka naglu dzīšanā koka gabalā ir ļoti relaksējoša nodarbe," tā par tēti raksta Sabīne Keinhofa-Prūse. (Pilna vēstule

Tētis - liels izpalīgs mammai Zanei un Gustavam

"(..)Tad jau sākās mājas ikdiena, kurā Gustaviņa tētis bija un ir liels palīgs man! Atvedot dēliņu mājās, likām viņu tēta darinātajā koka šūpulītī, kuru nu glabāsim priekš nākošā bērniņa!

Gustava tētis gan mainīja pamperus, gan palīdz tīrīt māju, mazgāt traukus, brauc iepirkties, nereti pats nopērk drēbes dēliņam, dara arī visas tehniskās vīriešu lietas!

Vislielākais paldies par to, ka tad, kad Gustiņš vēl bija maziņš un naktīs slikti gulēja - attiecīgi arī es, viņš atnākot no darba vienmēr paņēma mazo un spēlējās, bet es tikmēr gāju uz otru istabu, lai mierā un klusumā atpūstos un pagulētu, lai uzņemtu spēkus gaidāmajsi naktij! Brīžiem, kad mazo nevarēju nomierināt, tad arī vīrs cēlās augšā un vairākas stundas pavadīja kopā ar mazuli! (..)" Tā mamma Zane Manguze raksta par savu vīru Raivi. (Pilna vēstule)

Tētis ar skābeņzupu 

(..) Māk viņš saprast, novērtēt,

Sīkumos prot uzslavēt.

Un, kad mammai nav vairs ''iekšā",

Noliek skābeņzupu priekšā.

(Pilns Alīdas, Roja un Zanes dzejolis par tēti te)

 

Kā Felicita ar tēti gāja dziedāt karaoki, ēst saldējumus un bildēties ar izbāzeņiem

 

 

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti