Zāļu sievas Zeltītes Kavieres dārzā šobrīd zied kliņģerītes. To vākšanā Zeltīte iesaista ne tikai savu ģimeni, bet arī tos, kas pie viņas dodas smelties zināšanas par ārstniecības augiem.
„Es būtu priecīga, ja vēl kāds sāktu audzēt ārstniecības augus pārstrādātājiem, jo mēs, vecie, kļūstam aizvien švakāki un slimāki,” atzīst Zeltīte. Viņa uzskata, ka šobrīd svarīgākais ir zināšanas par ārstniecības augiem nodot nākamajām paaudzēm.
Latvijā sastopamie augi ir bagāti dažādām vielām, kas palīdz uzturēt veselību, tāpēc arī to audzēšana var būt veiksmīgs bizness.
„Vai jūs būsiet lielražotājs pārstrādātājiem, vai jūs izdomāsiet kaut ko mazāku kā mājražotājs. Ražosiet un tirgosiet jau gatavu produktu, kas ir ar citu cenu. Tur to iespēju ir ļoti daudz,” pārliecināta Zeltīte Kaviere.
Šai idejai piekrīt arī ventiņu zāļu sieva Līga Reitere, viņa uzsver - ne jau visiem ir pieejamas pļavas un meži, kur vākt ārstniecības augus. Īpaši jau pilsētās dzīvojošie ir gatavi maksāt, lai no dabas smeltos veselību.
„Tas varētu būt ne tikai zāļu tējas, ne tikai „mačalka” vai beršanas slota, ne tikai pirtsslota, tas var būt garšaugu pulveris, ko pielikt klāt pie salātiem, pie sulas, lai uzturētu veselību,” saka Līga Reitere.
Interesentu zāļu sievu rīkotajos semināros netrūkst. Ļaudis gan paši aktīvi iesaistās augu vākšanā, gan arī rūpīgi pieraksta zāļu sievu stāstīto.
„Tagad vārām priežu pumpuru sīrupu, ļoti daudz dažādas lietas. Ja vajag, pašķiru grāmatiņu, kurā es visu sarakstīju, tur paskatos, kas kam der,” stāsta ārstniecības augu semināra dalībniece Ligita Tamanova.
Zāļu sievas arī uzsver, ka ārstniecības augi ir izmantojami ne tikai tēju un dažādu uzlējumu gatavošanai. Aizvien vairāk cilvēki interesējas par pirtslietām, un arī šeit neiztikt bez dažādām zālītēm.
