Māra Tīmane dzīvo Kazdangā. Viņa ir pirtniece, augu pazinēja un radoša personība. Šai laikā viņu visbiežāk var satikt pļavā. Arī vietā, kur reiz bijušas "Virsaišu" mājas, savu vietu ieņēmusi pļava, un Māra zina stāstīt par katru augu. Katru, ja vien tas nav indīgs vai aizsargājams, var arī iepīt vainagā.
"Šī gada mans mīlulis ir ganu plikstiņš. Tā ir tāda īsta sievu zāle. Dabīgā antibiotika. Un šis vēl ir spēka laiks, līdz ar to mēs taču varam paņemt spēka laikā spēka ziedus un izmantot savā veselībā," klāsta Tīmane.
Un pamazām grozs pildās ar raspodiņiem, vībotnēm, margrietiņām, ilzītēm, arī baldriāniem, asinszālēm, zirgskābenēm, sarkano āboliņu un vēl citiem.
Jāņu vainagu Māra māca pīt izturīgu – pīnē.
"Citi saka, ka tas ir tā, ka franču bizi. Paņēmu kādu smildziņu, puķīti un pieliek pie vidējā. Vecos laikos, piemēram, Jāņos, ugunskurā dedzināja vecos vainagus. Ja man bija vecais vainags, ko dedzināt, tātad ir bijis labs gads, jo vainagā pin tādas zālītes, ko var izdzert tējā. Ja man bija vainags, ko dedzināt, tas nozīmē, ka man to tēju nevajadzēja. Nu odi tagad mums lido riņķī.
Bet, ja mēs iepinam mārsilu, kādu timiānu, spēcīgi smaržojošus augus, kas nepatīk odiem, tad tas varētu būt divi vienā – pretodu vainags," stāsta zāļu sieva.
Kad vainags gatavs, tas jāizstiepj, lai tas nemainītu formu un nenokristu, piemēram, danču laikā.
"Ja es no tām vārītu tēju, ko es te varētu ārstēt? Madara atjauno šūnas, iedod šūnai to impulsu atjaunoties. Pelašķītis būs klepum ļoti labs, elpceļiem. Un baldriāns mieriņam. Zirgskābene, ja tev caurs vēders, rodas. Nu, kam negadās!" saka Tīmane.
Viņa atzīst, ka vasaras saulgriežos vienmēr atlicina laiku tikai sev, viņai tie ir arī gaismas godināšanas svētki, kad to noturēt no vakara līdz rītam.
"Saulgriežos, man liekas, tur ir maģija, pamatu pamatos – gaismas nešana. Gaismas noturēšana. Ja mūsos ir gaisma, mums ir, ar ko dalīties," saka pirtniece.
