Jāmēra trīs reizes
Asinsspiediens nav jāmēra tikai vienu reizi, bet daļa cilvēku neprot to pareizi mērīt. Grēko arī mediķi, sacīja Dzērve. Pareizi ir asinsspiedienu mērīt vismaz divas reizes, vēlams trīs.
"Pirmais mērījums vienmēr būs orientācijas reakcijas noteikts paaugstinājums asinsspiedienam.
Dzīve ir iekārtojusi tā, ka pirmā mērījuma reize ir jaunums organismam un smadzenēm," sacīja kardiologs.
Viņš skaidroja, ka ne vienmēr tas ir nepareizi, bet asinsspiediens būs paaugstināts. Ja asinsspiedienu mēra katru dienu, tad situācija ir citāda. Ja tas nav mērīts pāris mēnešus, tad mērījumi jāveic vairākas reizes, norādīja Dzērve.
Jāzina cukura līmenis asinīs un holesterīns
Pētnieks akcentēja, ka ir jāzina vairāki veselības rādītāji, kas ietekmē sirds veselību un paaugstina asinsvadu slimību risku. Piemēram, tā saucamais lipīdu profils jeb kopējais holesterīna līmenis, augsta blīvuma, zema blīvuma un triglicerīdi. "Sliktais zema blīvuma holesterīns ir galvenais rādītājs, kurš veselam cilvēkam nedrīkst pārsniegt trīs milimolus uz litru," skaidroja Dzērve.
Pētot sabiedrības veselību, mēra arī diabēta izplatību populācijā. Cilvēkiem jāzina glikozes saturs asinīs, norādīja pētnieks. "Ja tas ir paaugstināts, jāpadomā par savu diētu, cik daudz cukura jūs ēdat, cik konfektītes un kūciņas ēdat," sacīja kardiologs.
Cukura daudzumu asinīs, pirmkārt, var regulēt caur diētu, skaidroja pētnieks.
"Cukura daudzums asinīs tukšā dūšā nedrīkst pārsniegt 6 milimolus litrā (mmol/l). Ja tas sasniedzis 7 mmol/l, situācija ir slikta un jāvēršas pie speciālista," brīdināja Dzērve.
Būtiski ir novērot riska faktoru attīstību. Kā piemēru Dzērve minēja vīriešus Latvijā vecumā virs 65 gadiem – 70% un vairāk ir paaugstināts asinsspiediens. Ir jābūt plānam, kā asinsspiedienu mazināt, akcentēja pētnieks.
Problēmu varētu risināt ar bezmaksas medikamentiem vai atvieglotu nokļūšanu pie speciālista, atzīmēja kardiologs. Politiķi ir sapratuši, ka sirds un asinsvadu slimību pētniecībai ir nozīme, sacīja Dzērve.
40% iedzīvotāju – paaugstināts asinsspiediens
No Latvijas iedzīvotājiem 40% ir paaugstināts asinsspiediens, tomēr desmit gadu laikā skaitlis ir sarucis, norādīja pētnieks. Viņš atzīmēja, ka 20 gadu laikā Latvijā ir izdevies veikt divus lielus pētījumus 2009. un 2019. gadā par asinsspiediena līmeni cilvēkiem vecumā no 25 līdz 74 gadiem.
Pētījumos noteica asinsspiedienu, ķermeņa masu, glikozi, cukura sastāvu asinīs, smēķēšanu, lipīdu, kopējo holesterīnu, augsta blīvuma un zema blīvuma, skaidroja kardiologs.
"Paaugstināta asinsspiediena izplatība 2009. gadā bija lielāka nekā 2019. gadā. Pa 10 gadiem ir noticis arī kaut kas labs – rādītājs ir uzlabojies," sacīja Dzērve.
Pētnieki ir iemācījušies izmeklējumu laikā atrast kardioloģiskos marķierus jeb rādītājus kādai parādībai un slimībai. Tie atklāj sirds asinsvadu vai sirds stāvokli, skaidroja pētnieks. Piemēram, pētīta attēlu diagnostikas pielietošana – ar neinvazīvām metodēm apskatīta sirds un asinsvadi, norādīja kardiologs.
