Sirds mazspēja visbiežāk nav atsevišķa slimība, tā pavada kādu citu stāvokli, kā arī tai ir daudz tipi. Kardiologs uzskata, ka divi populārākie tipi saistīti ar lieko svaru un paaugstinātu asinsspiedienu.
"Citiem vārdiem sakot, cilvēkam, kam ir izteikts virssvars, mēs patiesībā nevaram pat tikt vaļā no sirds mazspējas un izārstēt sirds mazspēju, ja mēs būtiski nesamazinām ķermeņa masu," skaidroja Trušinskis.
Sirds mazspēja, līdzīgi kā lielais svars vai ateroskleroze, ir saistīta ar iekaisumu. Liekā svara, aptaukošanās, arī diabēta gadījumā noris zemas intensitātes iekaisums, kas traucē, piemēram, insulīna signalizācijas ceļu, traucē normālu glikozes izmantošanu šūnā, padarot enerģētisko metabolismu krietni mazāk pielāgoties spējīgu un efektīvu.
Mediķis sacīja, ka ir cilvēki, kas pat lieto asinsspiediena zāles un samierinās ar to, ka viņiem no rīta ir 140 dzīvsudraba staba milimetru rādījums, jo tas nav 160 vai 180. "Bet mēs neesam mērķī! Lielākajai daļai no tiem cilvēkiem, kas klausās Latvijas Radio 2, asinsspiedienam no rīta jābūt 120-130 milimetriem dzīvsudraba staba, ja viņš, piemēram, lieto spiediena zāles. Ja jums nav šāds asinsspiediens, tad jāiet un jāklauvē pie ģimenes ārsta durvīm, vaicājot, vai ar šīm zālēm sasniedzu mērķi," uzsvēra ārsts.
Trušinskis arī skaidroja, ka joprojām ir pacienti, kuriem attīstās sirds mazspēja pēc miokarda infarkta, jo viņiem ir sašaurināti vai slēgti koronārie asinsvadi, tāpēc šiem pacientiem ir ļoti svarīgi veikt invazīvās procedūras, lai atjaunotu asins plūsmu.
Tāpat kardiologs uzsvēra, ka organismā viss ir saistīts, kā piemēru minot sirds un nieru saistību. "Sirds mazspēja un sirds darbs ir atkarīgs arī no nierēm. Piemēram, ja nierēs notiek šķidruma aizture, tad sirdij ir lielāks tilpums asiņu, ko sūknēt jeb pumpēt. No otras puses, ja cilvēkam ir hroniska nieru slimība, tad arī šajā gadījumā palielinās šķidruma aizture, tas tiešā veidā attiecas uz sirdi."
Ārsts pauda – mums nereti šķiet, ka ir svarīgi, lai sirds tikai sarautos spēcīgi, bet patiesībā izrādās, ka ir ļoti svarīgi, lai sirds arī atslābtu un uzņemtu asinis. "Sirds var sarauties spēcīgi, bet, ja ir traucēta tās atslābšanas funkcija, tas ir līdzīgs veids, kādā attīstīties sirds mazspējai," viņš norādīja.
Sirds mazspējas simptomi un profilakse
Sirds mazspējai ir vairākas pazīmes – elpas trūkums sākumā pie lielākas slodzes, progresējot pie mazākām slodzēm, potīšu tūska, nogurums.
"Vajag atcerēties, ka noteikti der pārbaudīties, satikt ģimenes ārstu," norādīja Trušinskis, skaidrojot, ka ir divi veidi, kā pārbaudīt sirds mazspējas risku – asinsanalīzes un sirds ultraskaņa jeb ehokardiogrāfija.
Runājot par profilaksi, kardiologs atgādināja, ka svarīgākais ir kustēties – , tas ir būtiski gan veseliem cilvēkiem, gan cilvēkiem, kuri saslimuši ar sirds mazspēju. Protams, jākustas tik, cik tas ir iespējams, nedarot sev pāri.
"Kustības ir veids, kā kāpināt slodzes izturību, ja var teikt – trenēt sirdi," viņš teica.
"Mums ir svarīgi izdarīt visu, ko mēs varam, profilaktiski, lai novērstu sirds mazspēju, bet galu galā mums ir arī efektīvas zāles, ar ko ārstēt, tomēr paralēli zālēm būs svarīgas arī dzīvesveida izmaiņas," sacīja ārsts.
"Galvenais ir parūpēties par asinsspiedienu un pulsu, tie ir svarīgi, tos diezgan viegli ar modernajiem riska faktoriem sabojāt, bet tos ir ļoti viegli atklāt, ka kaut kas nav kārtībā," kardiologs skaidroja, piebilstot, ka gan asinsspiedienu, gan pulsu var gana viegli koriģēt ar zālēm, ja rodas tāda nepieciešamība.
Būtiski ir arī samazināt lieko svaru, ēdot veselīgi, kā arī nesmēķēt. Trušinskis mudina arī tikt galā ar stresu – atrast atpūtas brīžus, kad izslēgt telefonu un atgūties no ikdienas rūpēm.
