"Sabiedrībā pašreiz ir pieņemts, ka visus zarnu vīrusus apvienot vienā vārdā un nosaukt par rotavīrusiem. Tā nav. Zarnu infekcijas var izsaukt gan vīrusi, – tie var būt rota vīrusi, norovīrusi, adenovīrusi, enterovīrusi un vēl daži draudzīgi vīrusi, – gan baktērijas, gan sēnītes, gan medikamenti," uzsvēra infektoloģe.
Var gadīties, ka bērnam zarnu trakta darbības traucējumi var parādīties pie slimībām, kas nemaz nav saistītas ar zarnu traktu. Kā piemēru Freimane minēja ausu sāpes – arī tad kādreiz var būt vemšana, šķidrāka vēdera izeja.
"Ja bērnam sāp austiņa, viņam kādreiz var būt vemšana, šķidrāka vēdera izeja, tā kā jebkuru šķidru vēdera izeju nebūtu pareizi uzreiz nosaukt par rotavīrusu. Turklāt rotavīruss ir viena no infekcijām, pret kuru mūsu bērni ir vakcinēti. Ja bērns ir vakcinēts pret rotavīrusu, tad viņam ar vīrusu, vismaz tādā ļoti nopietnā formā, slimot noteikti nevajadzētu," sacīja Freimane.
Der arī ielāgot – daba tā visu sakārtojusi, ka tā dara visu, lai cilvēks atbrīvotos no šī nelūgtā ciemiņa, no šī vīrusa. Vemšana un šķidrā vēdera izeja ir viens no veidiem, kā organisms grib sev palīdzēt.
Galvenais ir pasargāt bērnu no atūdeņošanās. Ne vienmēr vemšana un šķidra vēdera izeja ir jāapslāpē, daudz svarīgāk bērnam ir dot dzert, lai viņš atgūtu zaudēto šķidruma apjomu.
"Daudz svarīgāk, nekā saskaitīt, cik reizes bērnam bija vēdera izeja, ir saprast, kad pēdējo reizi bērnam bijis urīns. Ja bērns nav čurājis vairāk kā 6-8 stundas, obligāti jāvēršas bērnu slimnīcā," atgādināja bērnu infektoloģe.
Svarīgi pievērst uzmanību bērna pašsajūtai – vai viņš ir aktīvs, vai viņu var pamodināt, vai viņš pietiekami dzer šķidrumu.
Temperatūra ir svarīgs rādītājs, kas norāda, ka bērns cīnās ar infekciju. Tā ir jāsamazina tikai tad, ja tā būtiski traucē bērna pašsajūtai.
Dzert bērnam jādod pa nelielām porcijām, noteikti nevajadzētu dot daudz šķidruma vienā reizē, jo, strauji izdzerot glāzi ūdens, var sanākt, ka tas tiks izvemts. Jādod 5-10 mililitri šķidruma reizē.
"Precīzas formulas nav, bet varam viegli aprēķināt – bērna svaru sadalām uz divi. Ja, piemēram, sver 10 kilogramus, dalām uz divi, sanāk pieci. Tātad pieci mililitri ik pa 15 minūtēm. Tas nozīmē, ka visu laiku sēžam klāt un ar karotīti dodam, dodam, dodam dzert," norādīja Freimane.
Saldus dzērienus un buljonus dzert dot nevajadzētu, vislabāk dot dzert parastu ūdeni.
"Ideāli, ja ir aptiekā nopērkams šķidrums, ko sauc par rehidronu. Šis šķidrums jau ir gatavs, lai tas ļoti labi uzsūktos, bet tam ir viena slikta īpašība – tas ir ļoti negaršīgs, tāpēc bērni negrib to dzert. Mēs varam pamēģināt dot negāzētu minerālūdeni, nesaldinātas tējas, varam dot bērnu barību, ja viņš ir pieradis ēst adaptētos maisījumus, viņš var turpināt tos ēst," iesaka bērnu infektoloģe.
Būtiski atcerēties pazīmes, ko pamanot nepieciešams doties uz slimnīcu – ja bērns ir saguris, miegains, nevar iedzert, turpinās vemšana, bērnu nevar pamodināt, urīns nav bijis ilgāk par sešām stundām.
