Raidījumā "Ģimenes studija" klausītājas rosināts temats – kāds ir normāls bērna dzimšanas svars, vai taisnība, ka pēdējos gados dzimst lielāki bērni un kāpēc tas tā. Kā liels bērna svars ietekmē dzemdību gaitu un arī vēlāk bērna attīstību?"
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Daira Brenča atzīst, ka par lielu jaundzimušo runā, ja viņa svars ir virs četriem kilogramiem.
Rīgas Dzemdību nama Dzemdību centra vadītāja Anna Miskova norāda, ka normālais jaundzimušā svars ir no divarpus līdz četriem kilogramiem.
Anna Miskova skaidro, ka bērna dzimšanas svaru ietekmē: ģenētika – ja arī mammai un tētim ir bijis liels dzimšanas svars, arī viņu bērns var būt ar lielāku svaru; dzimums – puikas parasti ir lielāki; arī grūtniecības laiks – jo lielāks ir grūtniecības laiks, jo lielāks var būt bērna svars.
Daira Brenča atzīst, ka pētījumi par to nav veikti, bet,
ikdienā saskaroties ar jaundzimušajiem, ir tendences, kas rāda, ka pasaulē nāk “svarīgāki” mazuļi.
Piebilstot, ka lieli bērni ir kūtrāki un pirmajās dienās pēc piedzimšanas vairāk zaudē svaru. Bērna svars izlīdzinās apmēram pusotra gada laikā pēc piedzimšanas.
Grūtniecības laikā var noteikt bērniņa svaru. Nosakot augļa svaru, kļūda ir līdz kilogramam.
Jo lielāks ir mammas ķermeņa masas indekss, jo kļūda ir lielāka, skaidro Anna Miskova.
Viņa piekrīt, ka bērna dzimšanas svars saistīts ar māmiņas veselības stāvokli grūtniecības laikā, dzīvesveidu, uztura paradumiem, kas būtiski var ietekmēt bērna svaru dzimšanas brīdī.
Vecmāte Aija Mikova kopš 1977. gada 1. oktobra fiksē, cik smags un garš piedzimst katrs viņas pieņemtais mazulis, kādas bijušas dzemdības un ne reti arī bērna attīstība pēc tam.
Viņas pieredze gan neliecina, ka tagad dzimst smagāki bērni nekā pirms 10–20 gadiem.
