Pirms gada vien trešdaļu no visiem Bērnu slimnīcas psihiatrijas nodaļas uzņemtajiem bērniem atveda neatliekamā gadījumā, bet pandēmijas laikā tā ir noticis jau vairāk nekā ar pusi nodaļā ārstēto bērnu. 55% bija jāuzņem steidzami. Ir palielinājies arī slimnīcā pavadīto dienu skaits, kā arī būtiski mainījies stacionēto bērnu vecums.
“Ja parasti nodaļā ir mazie bērni, kas pārsvarā ir plānveida, gan pusaudži, tad nodaļa ir pilna ar pusaudžiem, mazo bērnu gandrīz nav, un pārsvarā tie ir neatliekami stacionēti pusaudži suicidālas, nesuicidālas uzvedības un paškaitējuma dēļ, ar nopietniem garastāvokļa traucējumiem, respektīvi ar psihiskā stāvokļa saasināšanos,“ situāciju raksturo bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.
Bērnu psihiatrs norāda, ka tas, kas notiek psihiatrijas nodaļās, ir tikai aisberga virsotne, bet tas parāda, cik plašas un nopietnas sekas uz pusaudžiem ir atstājuši ierobežojumi.
Ir būtiski pieaudzis tieši stresa izraisītu traucējumu skaits, tajā skaitā trauksme, panikas lēkmes un nopietni uzvedības traucējumi. Un daudz lielākam stresam pakļauti tieši pusaudži, kuri jau pirms pandēmijas bija riska grupā, kuriem nav spēcīga ģimenes atbalsta. Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs arī bilst, ka preventīvi to risināt būtu bijis daudz vieglāk jau laikus – riskus sabalansēt ar sekām. Tagad sekas jau ir. Un to risināšanai var nepietikt ar vienu gadu, kaut šim gadam valdība apstiprinājusi finansējumu pandēmijas radīto psihiskās veselības seku novēršanai.
Veselības ministrijā norāda – par sekām tika domāts laikus, tāpēc tik ilgi netika atceltas klātienes mācības. Lai strādātu pie risinājumiem, Veselības ministrija kā vienu no palīdzības punktiem izstrādājusi pirmās psiholoģiskās palīdzības rokasgrāmatu, ko var atrast saitē esparveselību.lv.
Jaunais plāns paredz atvērt jaunus pusaudžu psihiskās veselības centrus, kas ir līdzīgi kā pusaudžu resursu centrs Rīgā un Liepājā. Tādi būtu Ventspilī, Valmierā un Daugavpilī, un mēs stiprināsim arī esošo centru Rīgā un Liepājā, ar atbalsta plāniem pusaudžiem iepazīstina Veselības ministrijas pārstāve Marta Krivade.
Tomēr arī Veselības ministrija atzīst, ka nonākšana šīs ministrijas pakalpojumu tīklā ir jau sekas. Ja bērnam nav ģimenes atbalsta, nozīmīgs posms, kas varētu pamanīt izmaiņas bērna emocionālajā veselībā, ir skola. Un pamanīt var pat attālināti, piemēram, ja bērns nepieslēdzas nodarbībām vai nepilda uzdevumus. Arī Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) skolu akreditācijas laikā novērojis bērnu satraukumu un trauksmi, tāpēc aicina skolas uzņemties atbildību saziņā ar bērniem, īpaši tiem, kas ir sociālā riska grupā, kā arī pieteikties atbalsta programmā ''Pumpurs''.
“Īstenojot projektu "Pumpurs", spējam bērniem nodrošināt psihologu, sociālo pedagogu pakalpojumus. Mēs patiešām ļoti aicinām izglītības iestādes piesaistīt šos speciālistus pie mazākajām pazīmēm, kad redzam, ka bērni slikti emocionāli jūtas,” pauž IKVD vadītāja Inita Juhņēviča.
Dienests aicina iesaistīties jebkuru, kurš redz pusaudžu satraukumu un bailes, nepalikt vienaldzīgiem un meklēt palīdzību, piemēram, pašvaldības sociālajā dienestā.
