Projektā iesaistījās arī ASV, Japāna un Meksika. Projektā datu vākšana sākās tad, kad bija attālinātās mācības.
Pētījumā secināts, ka visiem cilvēkiem pandēmijas sākuma laikā stresa līmenis bija nozīmīgi lielāks. Ja ikdienā cilvēki savu stresa līmeni 10 ballu sistēmā vērtētu ar 2,8, tad pandēmijas laikā vērtējums bija pāri 6 ballēm, pauž Baiba Martinsone.
Pētījumā ir vairākas daļas, viena veltīta vardarbības izpētei. Sākotnējie rezultāti neliecina, ka pandēmijas laikā ir milzīgi vardarbības paaugstinājumi ģimenēs, bet dati vēl ir apstrādē.
Viena pētījuma daļa veltīta stresa avotiem. Latvijā bija visvairāk stresa avotu, pētījumā respondenti atklāja 16 veida stresorus.
Pirmajā vietā ir distancēšanās, tai seko attālinātās mācības (ar šo Latvija atšķīrās uz pārējo valstu fona) un finansu stress.
Stresu radīja arī ģimenes šķirtība, liegums apmeklēt pasākumus, tas, ka bērni paliek vieni mājās, arī mazi bērni.
“Pētījums rāda reālu situāciju krīzē, būtiski dzirdēt cilvēku viedokļus, lai saprastu situāciju,” uzsver Baiba Martinsone. Pētījuma analīze vēl turpinās.
