Mātes piens ir ikkatra jaundzimušā pamatēdiens, kas mazuli ne tikai pabaro, bet arī veicina tā augšanu un attīstību. Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācijas dibinātāja un zīdīšanas konsultante Sandra Lase stāsta, ka mātes pienā ir aptuveni tūkstoš dažādas vērtīgas komponentes, kas nepieciešamas pilnvērtīgai jaundzimušā attīstībai. Tas satur arī dažādus fermentus, kas šo ēdienu palīdz pārstrādāt: “Tas ir svarīgi, jo bērns piedzimst “sterils” – zarnu mikroflorā vēl nekā nav un piens palīdz pārstrādāt pats sevi. Un vēl – tas [mātes piens] arī veido to vidi, kur tālāk šī zarnu mikroflora attīstīsies. Viņš strādā kā dabīgais prebiotiķis.”
Mātes piens bērnam sniedz arī imunitāti. Tā bērna organismā attīstās līdz pat sešu gadu vecumam, un ekspertes vērtējumā ar krūti barotam bērna imunitātes sistēma darbojas aktīvāk nekā bērnam, kuru nezīda.
“Zīdīšana samazina arī alerģiju, astmas, sirds un asinsvadu saslimšanu, gremošanas funkcionālo traucējumu, diabēta un onkoloģisko saslimšanu riskus,” skaidro Lase. Zīdīšanas konsultante vērš uzmanību uz to, ka krūts barošana nāk par labu arī jaunajām māmiņām, jo samazina osteoporozes un onkoloģisko saslimšanu riskus reproduktīvās sistēmas orgāniem.
“Mātes pienā vēl arī ir augšanas faktori, kas īpaši nepieciešami bērna smadzeņu un nervu sistēmas attīstībai. Jo, kad bērns piedzimst, viņa smadzeņu apjoms ir tikai 30% no pieauguša cilvēka smadzenēm. Gada laikā tie ir jau 60% – tātad pirmā gada laikā smadzenes divkārt pieaug,” stāsta eksperte.
Izvērtējot dažādu piena maisījumu sastāvu, Lase saka, ka tas jebkurā gadījumā nebūs tikpat bagātīgs kā mātes piens. Piena maisījums, salīdzinot ar mātes pienu, saturot vien 30 komponentes un lielākā daļa no tām ir bērnam nepieciešamās pamata uzturvielas. Maisījumu bērnam ir grūtāk pārstrādāt, tāpēc bērnam dienā būs nepieciešams 10–30% lielāks šāda piena apjoms.
“Tas, protams, nenozīmē, ka bērns bez krūts piena nevar izaugt. Jo es pati biju tāda mamma – man ar pirmo bērnu zīdīšana neizdevās. Zīdīšana ir tikai viens no pozitīvajiem faktoriem bērna attīstībā,” uzsver eksperte.
Cits svarīgs un pozitīvs faktors bērna attīstībā ir ciešais kontakts, kurā zīdīšanas laikā nonāk māte un jaundzimušais, – tas bērna organismā veicina augšanas hormonu rašanos un līdz ar to viņš labāk aug un attīstās. (Avots)
Ģimenes psihoterapeite Vita Kalniņa stāsta, ka šī tuvība ir svarīga ne tikai bērnam, bet arī jaunajām māmiņām. Tās rezultātā māmiņu organismā pastiprināti izdalās hormons oksitocīns: “Tas ir “iemīlēšanās hormons”. Māte ar bērniņu var ciešāk “salipt” kopā, iemīlēties viens otrā, un tas savā veidā nodrošina to, ka viņa varēs būt vēl iejūtīgāka un labāka mamma. Šie hormoni palīdz labāk izbaudīt mammas lomu.”
“Oksitocīns arī pēc dzemdībām palīdz dzemdei savilkties, un šī hormona ietekmē jaunā māmiņa var ātrāk pēc tām atgūties,” papildina psiholoģe un psihoterapeite Diāna Zande. “Var teikt, ka zīdīšana ir abpusējs ieguvums – mammas ķermenis labāk atgūstas pēc dzemdībām, mamma labāk iepazīst savu mazuli un veido ar viņu kontaktu. Bērns saņem gan mammas pienu, gan tuvību ar mammu, un abi viens otru var sākt iepazīt. Lai tas notiktu, vajadzīgs tuvs kontakts, ko savukārt nodrošina zīdīšana.”
