Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) uztura speciāliste Lizete Puga stāsta, ka augošam organismam ir ļoti būtiski, lai tiktu ievērotas regulāras ēdienreizes un tajās uzņemtas visas organismam nepieciešamās uzturvielas: “Skolas vecuma bērni – viņi strauji aug, attīstās un mainās. Līdz ar to šī nepieciešamība pret uzturvielām, ja mēs nevēlamies iepauzēt kādā savā attīstības posmā, ir daudz lielāka nekā pieaugušajiem. Jo jebkurai mašīnai ir nepieciešama degviela, augiem ir nepieciešama veselīga augsne un ūdens, un tieši tāpat mums ir nepieciešams ēdiens.”
Pilnvērtīgas un sabalansētas pusdienas sniedz enerģiju un arī nodrošina ilgstošu sāta sajūtu. Līdz šim veiktie pētījumi arī liecina, ka regulāra pusdienošana uzlabo bērnu koncentrēšanās spējas un līdz ar to sekmes skolā.
Lizete Puga stāsta, ka nevērīga attieksme pret pamatēdienreizēm var veicināt biežāku vēlmi našķoties un tam sekojošu svara pieaugumu vai gluži otrādi. Tālākajā dzīvē šādi neveselīgi ieradumi var pat izraisīt ēšanas traucējumus: “Tie rodas no tā, ka mums ir tāds samērā liels badošanās posms, kam seko pārēšanās un pēc tam – vainas apziņa. Un mums sākas problemātiskās attiecības ar ēdienu.”
Maltīti par pilnvērtīgu var uzskatīt tad, ja tā veidota, ievērojot uztura šķīvja principu – proti, tajā iekļautas visas organismam nepieciešamo produktu grupas. Pieaugušo uztura šķīvis ir šāds – pusi no tā veido dārzeņi un augļi, vienu ceturtdaļu – graudaugi, bet otru – olbaltumvielas saturoši produkti. Savukārt bērnu un jauniešu uztura šķīvis jādala trīs vienādās daļās un katra no tām jāatvēl iepriekš minētajām produktu grupām.
Katrā ēdienreizē vēlams iekļaut šādus produktus:
- Graudaugus – griķus, kartupeļus, putraimus un maizi;
- krāsainus produktus – dārzeņus, zaļumus, augļus un ogas;
- olbaltumvielas saturošus ēdienus – dzīvnieku vai putnu gaļu, piena produktus, zivis, olas, pākšaugus un riekstus.
Vienlaikus arī jāsaprot, ka pusdienas ir tā ēdienreize, kurā dārzeņus nevar aizvietot ar augļiem.
“Bērniem šķīvī pa vidu vēl klāt parādās arī taukvielas, jo, augot un attīstoties, ir vēl klāt nepieciešamas taukskābes. Tās ir ļoti būtiskas veselīgai šūnu un smadzeņu attīstībai,” piebilst eksperte. Ar taukvielām bērna uzturā gan nevajag pārspīlēt. Salātiem labāk pievienot olīveļļu, nevis salātu mērces, krējumu vai majonēzi ar augstu tauku saturu. Tāpat būtu jāizvairās no pārkarsētu vai vairākkārtīgi karsētu tauku izmantošanas ēdiena pagatavošanā.
BKUS uztura speciāliste aicina sekot līdzi tam, lai katrā maltītē, tostarp pusdienās, uz šķīvja būtu ēdieni no katras produktu grupas: “Lai nebūtu tikai pliki makaroni, bet lai tiem virsū būtu vismaz siers un blakus sagriezts gurķītis. Lai brokastīs tā nav ūdenī vārīta putra, bet tā ir putra, kur ir piens un vēl ogas virsū, vai ūdenī vārīta putra ar zemesriekstu sviestu un arī kādas ogas.”
Īpaši jāseko līdzi arī tam, lai katrā ēdienreizē būtu pa kādam produktam, kas satur saliktos ogļhidrātus. Ogļhidrāti organismam dod enerģiju, un tā jo īpaši nepieciešama augošiem un fiziski aktīviem bērniem. Ogļhidrātus iedala vienkāršajos un saliktajos. Vienkāršos ogļhidrātus bagātīgi satur cukurs, medus un dažādi našķi, savukārt salikto ogļhidrātu avots ir pilngraudu maize un kartupeļi, putraimi, kā arī dārzeņi un augļi. Ievērojot pavisam vienkāršu principu – priekšroku dodam pēc iespējas mazāk pārstrādātiem produktiem. Ja gribas ābolu, graužam to, nevis spiežam sulu. Ja gribas pankūkas, priekšroku dodam pilngraudu miltiem, ja gaļu, tad pašu gatavotu gaļas ēdienu, nevis dažādus pusfabrikātus.
Veselīga uztura ieteikumi bērniem no diviem līdz 18 gadiem:
Nedrīkst arī aizmirst padzerties. Bērna ķermenī ūdens daudzums pret ķermeņa masu ir proporcionāli lielāks nekā pieaugušajiem, tāpēc bērniem ūdens zudums var iestāties ātrāk – pat nesajūtot slāpes, kas ir pirmā atūdeņošanās pazīme. Slāpes vislabāk remdēt ar ūdeni, un pēc iespējas vajadzētu izvairīties no dažādiem saldinātiem, tostarp pašu gatavotiem un gāzētiem dzērieniem.
