Latvijā prasās ieviest elektronizētu augšanas līkni, tajā var novērot strauju svara dinamiku. Ne tikai sabiedrība, bet arī medicīnas personāls jāizglīto par lieko svaru.
Lielākoties bērni ar lieko svaru ir pirmsskolas vecumā. Iemesli – brīvi pieejama pārtika un mazkustīgums.
Bērni vairāk laika pavada pie dažādiem gadžetiem.
Piecu, septiņu gadu vecumā bērni kļūst neatkarīgāki, ir vecāku nespēja vai negribēšana vairāk laika veltīt bērnam un ēdināšanai. Ēdiens paliek ar kalorijām blīvāks.
Ēdam un savu uzmanību veltām ne tam, kas uz šķīvja, bet tam, kas uz ekrāna. Tā ēdot, neveidojas pietiekama sāta sajūta, ir lielāka vēlme pēc uzkodām un našķiem, pauda uztura speciāliste Olga Ļubina.
Ēdot visas maņas jāiedarbina uz ēdienu, ekrāns jānoliek nost visai ģimenei. Bērni dažreiz daudz sporto, bet svars nekrīt, jo bērnam nav regulāras ēdienreizes, pauda psihologe Baiba Ivane-Frolova.
Ļubina akcentē, ka svarīgi, kādi veidojas ēšanas paradumi jau no mazotnes. Otrs – fiziskas aktivitātes un noslogojums dienas laikā – neēd brokastis, negaršo ēdiens skolā, bet pandēmijas laiks rāda, ka situācija ar ēdināšanu mājās nav uzlabojusies.
Ja bērnam ir kabatas nauda, nopērk to, kas garšo vislabāk – iespējams, cukurains, salds, taukains ēdiens. Jāēd brokastis – putra vai maize, skolas ēdiens ar zupu vai otro ēdienu, uzkoda, kurā ir kas ilgstošai sāta sajūtai.
Gailīte pauda, ka ar bērnu jārunā, ko pirkt par kabatas naudu. Vecākiem jāuzņemas atbildība, vecākiem jāievieš izmaiņas, nedrīkst cerēt, ka kāds cits atrisinās šo problēmu. BKUS programma palīdz atrast ģimenes iekšējos resursus un veikt izmaiņas.
Jau agrīni vecākiem ar bērniem jāveido pozitīvas attiecības, jo pusaudžu vecumā to izdarīt grūti. Ivane-Frolova praksē redz, ka bērns neapzinās, ka viņam ir liekais svars.
Vecāki bērnu var uzrunāt, sakot, ka bērna veselībai svars ir pārāk liels, ka kopā var uzlabot situāciju.
Cilvēks vienmēr izvēlas vieglāko ceļu, izmaiņas jādara gandrīz piespiedu kārtā, Gailīte akcentē ģimenes ietekmi bērna ēšanas paradumu maiņā.Konsultācijās redz, ka vecāki grib liekā svara gadījumā vainot bērnu. Vainīga ir visa ģimene.
Latvijā pēdējie mērījumi ir pirms kovida laika. Citās valstīs veiktie mērījumi rāda, ka kovida laikā ir ļoti liela svara dinamika, skaidroja Gailīte.
Raidījumā uzklausa arī mammas Kristīnes pieredzes stāstu. Viņa atzīst, ka deviņgadīgā meita ir apaļāka, nekā vajadzētu būt, bet tas vairāk uztrauc mammu, ne pašu meiteni.
Bērns nav galvenais atbildīgais liekā svara problēmā, uzsver Ļubina.
"Es kā ārsts necīnos par bērna izskatu, šeit jārunā par veselīgu svaru, ķermeni un veselību kopumā," skaidroja Gailīte.
BKUS endokrinologi vēlas izveidot svara kabinetu. Tagad ir pieejama tikai viena programma, tā ir par maksu, ne visi var atļauties šo vizīti. Ja mūsu bērni aptaukosies, tad pusaudži un jauni cilvēki būs slimi. Svarīga ir elektronisku līkņu izveidošana (augšanas un svara izmaiņu noteikšanai) un kabinets, kur speciālisti sniedz palīdzību, domā Gailīte. Šobrīd strādā pie tā, lai vizīti pie uztura speciālista apmaksātu valsts.
Līga Bergmane – ģimenes ārste no Liepājas, saka, ka viņas praksē
ir ļoti maz tādu gadījumu, kad liekā svara problēma ir meklējama ģenētikā, parasti liekais svars veidojas sliktu ēšanas ieradumu dēļ.
