ĪSUMĀ:
- Jāstrādā, lai Latvijā inženieru, fiziķu un ķīmiķu būtu vairāk.
- Skolotājam – fizikas skolotājam – ir galvenā nozīme.
- Materiālu komplekts vienai stundai atvieglotu darbu skolotājam.
- Zinātņu pulciņi reti pieejami par pašvaldības līdzekļiem.
Gada nogalē LETERA sadarbībā ar lielākajām darba devēju asociācijām – Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Fizikas skolotāju asociāciju – vērsās pie augstākajām amatpersonām ar trīs priekšlikumu aicinājumu, lai nekavējoties meklētu risinājumus fizikas izglītības kvalitātes uzlabošanai skolās.
Tas, ka Latvijas skolēni reti izvēlas kārtot fizikas eksāmenu, kas valstī nav obligāto gala pārbaudījumu sarakstā, un vien pāris procentu no tiem audzēkņiem, kas to izvēlējušies, nokārto to pietiekami labi, liecina, ka ar katru gadu arvien vairāk trūkst šajā jomā studējošo. Darba tirgum trūkst darba roku ar fizikas un citu eksakto zinību priekšmetu zināšanām. Un runa ir par darbiniekiem labi pelnošās, ekonomikas vadošajās nozarēs, kas saistītas ar tehnoloģijām, elektroniku un citām jomām.
Fizika taču ir grūta…
Būtiskākais iemesls satraukumam, kā uzsver izglītības eksperte Mārīte Seile, ir tas, ka tieši tās nozares, kas pelna visvairāk, ir eksportspējīgas, var samaksāt labas algas saviem darbiniekiem, ir ļoti nozīmīgi nodokļu maksātāji un ir visperspektīvākās, saskaras ar ievērojamu inženierzinātņu speciālistu trūkumu. Un šo tendenci apliecina skaitļi. Ja nav, kas strādā, uzņēmējiem jāmeklē risinājums. Un to viņi arī dara.
"Nav jau daudz variantu: šie uzņēmumi var pārcelties uz citām valstīm, kur pieejami speciālisti; var aicināt valstī mainīt imigrācijas likumus, lai varētu aicināt strādāt speciālistus no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā, vai arī var izvēlēties trešo variantu: skatīties, ko vēl var izdarīt, lai Latvijā savu inženieru, fiziķu, ķīmiķu būtu vairāk?" tā Mārīte Seile.
Uz aicinājumu masveidā pievērsties dabaszinātnēm varētu iebilst – ja cilvēkiem ir atšķirīgas spējas, talanti un intereses, kā tad ar varu piespiedīsi mīlēt… fiziku? Ja esam pēdējā vietā Eiropā, bet tādas valstis kā Lielbritānija, Vācija, Francija, Īrija un citas var piesaistīt teju trīs reizes vairāk dabaszinātnēs studēt gribošo studentu, tad kaut kas nav kārtībā sistēmā, nevis konkrētu audzēkņu talantos, uzskata Mārīte Seile: "Vai mēs esam kaut kādi īpaši? Īpaši netalantīgi dabas zinātnēs?"
Galvenais – skolotājs
Kāpēc tieši fizika? Kāpēc ne ķīmija vai bioloģija? "Aicinām sākt ar vienu jomu, kas pēc tam varētu kalpot kā piemērs," stāsta Mārīte Seile. Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, kas apvieno gan izglītības iestādes, gan darba devējus, aktualizējot šo jautājumu plašākai apspriešanai, uzsver, ka svarīgākais fizikas popularizēšanā viennozīmīgi ir skolotājs. Skolotājs, ko nespēj aizvietot ne Vislatvijas online stundas, ne iedzimta motivācija mācīties pašam bez skolotāja. Tieši fizikas skolotājam ir galvenā nozīme.
"Vai nu mums būs labi skolotāji klasē, vai arī mēs neredzam, kā var izveidot labu izglītības sistēmu," kategoriska ir Mārīte Seile. Kāpēc jaunie cilvēki neizvēlas kļūt par skolotājiem vai arī pamet darbu skolā? Ir daudz un plašāk skaidrojami iemesli, taču eksperte, būdama arī viena no "Iespējamās misijas" konsultatīvās padomes, novērojusi, ka viens no svarīgākajiem iemesliem jaunu skolotāju nepalikšanai skolā ir milzīgā slodze un nepietiekams atbalsts. Tai skaitā nepietiekams pilnvērtīgu, kvalitatīvu metodisko materiālu klāsts, ko skolotāji varētu izmantot, gatavojoties stundām. Valsts līmenī pašlaik tiek izstrādāti tikai paraugi, kas nepārklāj visas tēmas, un to kvalitāte ir nevienmērīga.
"Mēs redzam, ka skolotāja slodzi varētu samazināt pilns mācību materiālu komplekts fizikā katrai stundai. Tas būtu kā ceļvedis skolotājam, ko, kādā secībā un kāpēc mācīt," iesaka eksperte, piebilstot, ka tas taupītu skolotāju laiku. "Pretējā gadījumā katrs skolotājs, pēc studiju beigšanas nonācis skolā, katru mācību stundu izdomā no nulles." Eksperte sola, ka iecerētais komplekts nekādā gadījumā negrautu skolotāju radošumu un autonomiju – materiāli nebūtu vienīgie un negrozāmie, jo skolotāji tos, protams, drīkstētu papildināt vai veidot savus. Šāds metodisko materiālu komplekts īpaši palīdzētu tiem jaunajiem skolotājiem, kuri izdeg, jo nespēj kvalitatīvi sagatavot stundas laika trūkuma dēļ un vienlaikus nevēlas iet klasē nesagatavojušies. Valstī ir nepieciešama vienota sistēma, kas nodrošina skolotājiem kvalitatīvu metodisko atbalstu, kā arī ņem vērā jaunākos pētījumus.
Eksāmens burkāna vietā?
Jau kādu laiku tiek runāts par to, ka tieši starpnozares, piemēram, bioloģija un valoda, ir tās, kas vislabāk var noderēt darba tirgū. Pašlaik gala pārbaudījumi Latvijā ir matemātikā, latviešu valodā un svešvalodās. Aicinājumā rosināts pievienot arī fizikas, ķīmijas, bioloģijas vai dabaszinātņu eksāmenu.
"Mēs dzīvojam tādā laikmetā, kur dzīvot bez nojausmas par to, kā lietas darbojas, ir neprāts attiecībā uz pasaules izpratni. Bez tam cilvēkiem, kas spēj orientēties dažādās jomās, ievērojami pieaug profesionālās izaugsmes perspektīvas, jo tieši starpnozaru sadarbībā veidojas visperspektīvākie attīstības virzieni."
Nav pirmais gads, kad Latvijas darba devēji ceļ trauksmi par dabas zinātņu speciālistu trūkumu Latvijā.
Piemēram, jau 2015. gadā Ministru kabineta informatīvajā ziņojumā tika apstiprināta apņemšanās 2017./2018. mācību gadā ieviest gala pārbaudījumus kādā no dabaszinātņu priekšmetiem. Tas palicis vien uz papīra.
Latvijas augstskolas gaida studentus dažādās programmās, kur pamata priekšmeti ir fizika vai inženierzinātnes, piedāvājot 3500 budžeta vietas. Taču gadu no gada tās arvien paliek neizmantotas. Piemēram, pērn tikai 252 audzēkņi (2,5% no visiem eksāmenu kārtotājiem), kas kārtoja fizikas centralizēto eksāmenu, saņēma vērtējumu virs 60%. Var rasties jautājums, ja zināšanas jau tā ir tik pieticīgas, kā obligāts skolas gala pārbaudījums fizikā varētu piesaistīt studentus dabaszinātņu programmās? Vai eksāmenu parasti neuztver drīzāk kā sodu, nevis burkānu?
"Protams, ne jau eksāmens liek mīlēt fiziku, bet tas ir ārējs pamudinājums gan vecākiem, gan skolēniem," skaidro Mārīte Seile. "Diemžēl, audzēkņi bieži vien izvēlas vieglākās pretestības ceļu. Un kāds gan varētu būt ļaunums skolēnam, kurš uzskata sevi par humanitāru, ja viņš kaut nedaudz vairāk uzmanības pievērsīs kādam no dabas zinātņu priekšmetiem?"
Par to, vai vajag vai nevajag obligātus eksāmenus fizikā, bijušas daudzas diskusijas: varbūt pietiek ar diagnosticējošiem darbiem reizi pāris gados? Tomēr Mārīte Seile uzskata, ka tas nav pietiekams stimuls, lai dabaszinātņu apguves kvalitātei tiktu pievērsta pietiekama uzmanība, tai skaitā pašvaldībās. Pagājušajā mācību gadā Latvijā bija tikai 10 skolas, kurās fizikas eksāmenu kārtoja vismaz 10 skolēni. Eksperte aicina vecākus un skolēnus iepazīties ar karti, kurā var redzēt fizikas eksāmena kārotāju skaitu vidusskolās un ģimnāzijās. "Protams, eksāmeniem ir jābūt prātīgi izveidotiem, lai tie pārbaudītu skolēnu izpratni un tiktu rūpīgi analizēti mācību programmu pilnveidei," piebilst Mārīte Seile. "Ja eksāmens ir tikai formāls ķeksītis un izveidots nejēdzīgi, tad, protams, tas nav risinājums."
Robotikas pulciņi visbiežāk nav bez maksas
Interešu izglītībai valsts atvēl ievērojamu finansējumu pašvaldībām. Gandrīz viss šis finansējums tiek izmantots dziesmu, deju un sporta nodarbībām.
Pavisam neliela daļa tiek atvēlēta tehniskās jaunrades pulciņiem. Aicinājuma autori uzskata, ka šis disbalanss būtu jāmazina un noteikta valsts finansējuma daļa jāparedz dabas zinātņu, elektronikas, automodelēšanas un citiem tehniskās jaunrades pulciņiem, kas tos padarītu pieejamākus un piesaistītu vairāk skolēnu. Zinātņu pulciņi atšķirībā no kultūras un mākslas nodarbībām daudz retāk pieejami par pašvaldības vai valsts līdzekļiem.
Visbiežāk par robotikas, programmēšanas vai citām eksakto interešu nodarbībām jāmaksā vecākiem pašiem.
Izglītības ministrija uz šo ierosinājumu atvēlēt valsts un pašvaldību resursus arī tehniskajai jaunradei, atbildējusi, ka paredzēts atbalstīt "valsts nozīmes interešu izglītības iestādes, kas īstenos interešu izglītības programmas, tai skaitā, zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas jomā, un papildus veiks interešu izglītības metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas". Daži lieli valsts mēroga centri (piemēram, Kosmosa izziņas centrs Cēsīs vai zinātnes centrs "Vizium" Ventspilī) gan nerisinās dabaszinātņu pulciņu trūkuma problēmu kopumā. Šāda kārtība neveicinās skolas vecuma jauniešu interesi par dabas zinātnēm, kas ir satraucoši valsts kopējās attīstības dēļ.
