Digitālais briedums ir prasme pašnoteikti, suverēni vadīt savu dzīvi perspektīvā. Zanda Rubene minēja bezsaistes un tiešsaistes telpas klātbūtni un savstarpējo mijiedarbību, skaidrojot, ka mēs šobrīd dzīvojam pasaulē un kultūrā, kādu cilvēce vēl nav piedzīvojusi, – nemitīgā informācijas plūsmā, meklējot balansu starp bezsaistes un tiešsaistes identitāti.
Kā indikators par virtuālās un reālās pasaules balansu darbojas digitālais briedums, proti, vai tas cilvēkam piemīt vai nepiemīt.
Digitālais briedums ir prasme pašnoteikti, suverēni vadīt savu dzīvi, spēt nolikt malā ierīci, kad jādara kas svarīgāks,
paņemt to, kad tas ir nepieciešams, skaidroja Zanda Rubene.
Profesore norādīja, ka "mums ir jāņem vērā, ka diemžēl, mīļie vecāki, doma, ka, ja mēs minimalizēsim līdz maksimumam tehnoloģiju izmantošanu bērna ikdienā un mēģināsim cīnīties pret tehnoloģiju ietekmi caur aizliegumiem, mēs būsim ieguvēji. Patiesībā ir tā, ka
pētnieki ir konstatējuši, – tehnoloģiju ietekmes minimalizēšana bērna dzīvē neveicina rīcībspējīga cilvēka audzināšanu."
"Būtībā digitalizācija ir klātesoša visu laiku, un jāsaka, ka tieši tehnoloģiju izmantošana ir tas kritērijs, kas cilvēku padara par rīcībspējīgu tad, kad viņš ir pieaudzis, " profesore uzsvēra.
Tāpat Zanda Rubene akcentēja, ka
"mēģinājumi izmainīt bērna tehnoloģiju izmantošanas paradumus, nemainot mūsējos, nekādu būtisku, pozitīvu, veiksmīgu rezultātu nerada,
jo mums ir nepieciešams domāt par ģimeni kā par vienotu organismu, kā par kopienu un mums visiem, ne tikai mūsu bērniem, bet arī mums pašiem, ir jādomā par to, kā mēs veidojam šos savus sociālos paradumus, kādi šie sociālie paradumi tiešsaistē un bezsaistē ir, kā mēs jūtamies šādu dzīvi dzīvojot un kā jūtās blakus mūsu bērni".
Profesore, atsaucoties uz amerikāņu pētnieku Kalu Ņūportu, piedāvāja padomus šo divu cilvēkam nepieciešamo realitāšu saskaņošanā.
"Pirmkārt, izstrādāt stratēģiju tehnoloģiju izmantošanai, nevis palaist brīvplūsmā, bet izstrādāt stratēģiju, kurā tiešsaistes laiku mēs koncentrējam uz rūpīgi atlasītu darbību daudzumu, kas balstās mums nozīmīgās vērtībās. Tas ir svarīgi, nevis pasīvi izmantot, vienkārši skrolēt, nomest laiku zemē, bet gan izstrādāt stratēģiju, un es aicinu šo stratēģiju izstrādāt visai ģimenei kopā," pauda Zanda Rubene.
"Nākamais, kas ir jāņem vērā, ka bērna digitālā brieduma veidošana sākās ar mūsu pašu tehnoloģiju paradumu revīziju."
Tālāk jāveido sev nozīmīgās vērtībās pamatoti paradumi, kas, kā Zanda Rubene norādīja, "sākas ar to, ka ģimenē būtu jāvienojas par to, kas tad ir tās mūsu nozīmīgākās vērtības''.
Tāpat Zanda Rubene izvirzīja četrus principus, ko ņemt vērā, domājot par tehnoloģijām, reālo dzīvi un to balansu:
"Pirmais princips – par prioritāti, kopā kaut ko darot, mēs izvēlamies tādu darbību, kas prasa piepūli, nevis pasīvu patēriņu, tātad šis princips jau automātiski paredz to, ka neviens no mums pasīvi neskrolē ierīces."
Kā otro principu profesore norādīja – "izvēlēties darbības, kuru rezultātā mēs radam sociālajā, reālajā pasaulē svarīgas, vērtīgas lietas – cepam kūkas, ravējam, būvējam būdas, alas, rokam, radām kaut ko kopā, piemēram, putnu būrīšus".
"Trešais princips ir kopīgi prioritāri izvēlamies tādas darbības, kas prasa sarunāšanos un komunikāciju ar dzīviem cilvēkiem," uzsvēra Zanda Rubene.
"Un ceturtais – izvēlamies darbības, kuras nepieciešams veikt ārpus mājokļa," skaidrojot, ka, "kopš tehnoloģijas ir pārnēsājamas, mēs tehnoloģiju pasaulē varam atrasties, arī esot ārpus mājas, un tomēr tas princips, ka mēs ejam visi kopā un darām kaut ko, un tehnoloģija ir nolikta malā, iespējams, tas ir pikniks dabā, šis princips mums palīdzēs labāk to balansu veidot."
"Jo tēze ir ļoti vienkārša: tehnoloģiju pasaule ievelk gan bērnus, gan pieaugušos, teorētiski balansa saglabāšana ir iešana no šīs pasaules ārā un tomēr palikšana tajā savā ziņā, jo tieši to prasa mūsdienu sabiedrība un dzīve mūsdienu sabiedrībā,"
pauda Zanda Rubene.
