Kāpēc bērnunamos trūkst dzīvei nepieciešamo lietu un kā var palīdzēt sabiedrība, interesējas “Ģimenes studijā”.
Materiālās vajadzības
Vēl nesen izskanēja, ka bērnunamos trūkst apavu, apģērbu un sadzīves priekšmetu. Vajadzīgi logu aizkari, veļasmašīna, gludeklis, spilveni, higiēnas preces. Arī apģērbs - džemperi (ar un bez kapuces), svārki, kleitas, sporta apavi, meiteņu kurpes - šādas ir Latvijas bērnunamu audzēkņu vajadzības.
Savas vēlmes apkopot aicināja sabiedriska labuma organizācija “Taureņa efekts” .
Organizācijas pārstāve Olga Kazāka skaidro, ka viņi ir platforma, kas savieno cilvēkus un organizācijas. Aptaujā uzrunāja visus bērnunamus par mazākām, lielākām un nemateriālām vajadzībām. Tad jebkurš, kurš vēlas palīdzēt, var redzēt, kam tā nepieciešama un kā tas sakrīt ar ziedotāja vēlmēm.
Vajadzības ir visu laiku, jo bērni aug, tāpēc “Taureņa efektā” izveidotais saraksts ir kā palīgs, lai ziedotājs orientētos bērnunamu vajadzībās.
Pastāv uzskats, ka humānā palīdzība nav tā, pēc kā alkst bērnunamos.
Bērnunamus iepriecina cilvēki, kas ziedo, nevis tīra skapjus un atbrīvojas no tā, kas pašiem nav vajadzīgs.
Dažreiz bērnunamos dzīvojošiem sāp cilvēku attieksme, kad atved neizmantojamas lietas.
Bērnunamos apavu un apģērbu trūkuma nav. Nav tāda situācija, ka bērni staigāti basām kājām un noplēstā apģērbā. Bērnunamā bērniem pērk jaunu apģērbu un māca to kopt.
Saraksti, kas sastādīti, nav primārās lietas, kas nepieciešamas, bet, ja piedāvā labas lietas, kāpēc nepieņemt, ja bērniem tas rada prieku.
“Ja kāds piedāvā lietas, kuras var izmantot bērnunamos, tās nepieciešamas, kāpēc tās neizmantot,” jautā Ilze Liepājniece no Ventspils.
Palīdzības veidu ir daudz, piemēram, sadarbībā ar labdarības organizāciju “Tuvu” un “Otro elpu” bērniem, kuriem nepieciešama palīdzība, iespējams, mēnesī paņemt jebkādas piecas lietas. Bērnunama bērni šo iespēju neizmanto. Šo palīdzību izmanto tie bērni, kas ir no riska ģimenēm vai pilngadīgi bērni pēc bērnunama.
“Ģimenes darbnīcas” pārstāve Laimdota Kļaviņa skaidro, ka apskatījusi “Taureņa efekta” sarakstu un ir atvērti sarunai, lai nodotu lietas tiem, kam tās nepieciešamas. Organizācijas pārstāvji zvanīja uz dažiem bērnunamiem, kur atbildēja, ka piedāvātās lietas ir ziedotas, tātad lietotas, tad tas nav nepieciešams bērnunamiem. Tātad bērnunamiem nav vajadzīgas lietas, secina Laimdota Kļaviņa.
Mentoru programma
Jauniešiem var palīdzēt ne tikai ar apģērbu, apaviem un mantiskām lietām, bet arī ar zināšanām, mācībām, izzinošiem pasākumiem. Bērnunamu bērniem nepieciešams tas pats, kas visiem citiem bērniem, tiem, kuri aug ģimenē.
Svarīgas ir cilvēcīgas attiecības, kuras jaunieši var nodibināt ārpus iestādes. Jauniešiem ir mentori, viņi kopā var pavadīt laiku, jaunietis var mentoram piezvanīt, kopīgi darboties – tās ir lietas, kuras par naudu nenopirksi.
Ir iespēja kļūt par mentoru – šobrīd meklē divus vīriešus, kas mentorētu jauniešus Tukumā vai Jelgavā. Interesenti var rakstīt [email protected] .
Mentora programmā katram jaunietim piemeklē mentoru, kas atbilst jaunieša interesēm, sader raksturā un grib kopā pavadīt brīvo laiku. Programmas nosacījums ir tikties divas trīs reizes mēnesī. Daži mentori iesaistās vairāk – mācībās, praktiski vai citādi. Programmas laiks ir gads, tad izvērtē vai vēlas turpināt sadarbību. Arī pēc oficiālā gada bieži jaunieši un mentori turpina sadarboties. Mentoru programmas fokusā ir attiecības un nemateriālas vērtības.
Citas sadarbības formas
Sākot patstāvīgu dzīvi, jauniešiem var būt ģimenes asistents, kas palīdz iejusties, iemācīties sadzīves lietas, jo visparastākās ikdienas lietas viņiem ir jaunums, jo nav pieredzes.
Ir palīdzības forma - viesģimene, to kārto caur bāriņtiesu. Parasti viesģimenes ir atsaucīgas, ja ir mazāki bērni, bet lielāki bērni arī vēlas laiku pavadīt ārpus aprūpes iestādēm.
Sabiedrībā ir stigma par to, kas ir bērnunama audzēknis, to var mainīt, iepazīstoties dažādās formās. Ir “pieredzes dienas”, kad uzņēmumi ciemos uzņem bērnunamu bērnus vai bērnunami aicina ciemiņus dažādos pasākumos. Ir dažādi veidi, kā sastapt bērnunamu bērnus.
Zīmogs “bārenis” cilvēkus baida, piemēram, nevēlas slēgt dzīvokļa īres līgumu ar bāreni. Sabiedrība nav atvērta, lai bērni pēc bērnunama varētu dzīvot sabiedrībā.
Mēs varam sapņot, ka Latvijā nebūs bērnunamu, bet pagaidām ir un kādā brīdī bērnunamu bērni ies sabiedrībā un dzīvos starp mums.
