Izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" skaidroja, ka pašvaldībai jaunā atalgojuma sistēma palīdzēs izveidot labu modeli. "Ministrija nevēlas norādīt, kuru skolu slēgt, kurai palikt, tam jābūt pašvaldības lēmumam. Mēs negribam, lai skolotājs ir tikai akadēmisko zināšanu nodevējs, skolotājam jābūt kopā ar bērnu visu dienu skolā."
"Ja mēs skatāmies no aspekta, ka pašvaldības pašas pieņem lēmumu par finansējumu ieviešanu, nav iebildumu. Mēs gribam runāt ne tikai par pašu principu.
Jautājums – kāds finansējums tiek paredzēts, kāda aprēķina metodika, tas ir svarīgi. Runājot par koeficientiem – jāizbeidz netaisnība, kas bija iepriekš – jautājums par Rīgu, Pierīgu, pierobežu,"
pauda Latvijas pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.
Uzlabojot skolotāju un skolēnu proporciju, var palielināt skolotāju algas. Skolotāju pārkvalicēšana mazinātu vakanču skaitu, uzskatīja Ozols.
Pasaules pieredze rāda, ka skolotāji var strādāt nepilnu slodzi. Ir daudz priekšmetu, kuros padziļinātai mācīšanai piesaista pedagogus, Ozola uzstādījumam nepiekrīt Dundure.
Princips, ka nauda seko pašvaldībai, stiprina novadu, jauno pedagogu finansēšanas modeli raksturoja Tukuma novada izglītības pārvaldes vadītāja Dace Strazdiņa.
Likvidējot mazās skolas, bērniem bieži jāpavada ilgs ceļš līdz tālākai skolai.
Dundure skaidroja, ka bērns uz skolu varētu braukt ne ilgāk kā 40 minūtes.
Nepieciešams iegādāties autobusus, lai bērnus nevestu lielus lokus uz skolu.
Par pedagogu atalgojuma paaugstināšanu Dundure teica, ka jāgaida, jo budžetu pieņems jaunie Saeimas deputāti. Jāturpina pie šī modeļa strādāt.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada novembra speciāli veidota darba grupa strādāja pie jaunā pedagogu algu finansēšanas modeļa, kuru plānots ieviest 2022. gada 1. septembrī. IZM piedāvā līdzšinējo "Nauda seko skolēnam" aizstāt ar modeli "Skolēns pašvaldībā", kur mērķdotācijas apjoms vietvaras skolām mērāms pēc faktiskā skolēnu skaita pašvaldībā un naudas sadale ir pašas pašvaldības rokās.
Pret to gan iebilda vairāki sociālie partneri. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedriba (LIZDA) nemierā, ka apmaksātajās darba stundās iekļauts ļoti neliels laiks ārpusstundu darbam, kas tomēr aizņem lielu daļu no pedagoga ikdienas. Tāpat arodbiedrība nav apmierināta arī ar to, ka modelis vērsts vien uz vispārējās izglītības skolotājiem, taču par pirmsskolas, speciālās izglītības un interešu izglītības pedagogiem nav domāts.
Tikmēr Latvijas Izglītības vadītāju asociācijā uzskata, ka galvenā problēma ir tā, ka nav redzami aprēķini, pēc kuriem modelis veidots.
Tomēr novembra sākumā valdību veidojošo partiju politiķi pauda atbalstu skolotāju atalgojuma modeļa maiņai, un decembrī to atbalstīja valdība.
