Koalīcijā atbalsta skolotāju algu modeļa maiņu

Valdību veidojošo partiju politiķi atbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto jauno skolotāju atalgojuma modeļa maiņu, pēc koalīcijas sēdes informēja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Kariņš pastāstīja, ka koalīcijas sēdē izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija) stāstīja par jauno piedāvāto skolotāju algu modeli. No trīs piedāvātajiem modeļiem ministrijā par vispiemērotāko uzskata modeli "Skolēns pašvaldībā", kur mērķdotācijas apjoms vietvaras skolām mērāms pēc faktiskā skolēnu skaita pašvaldībā un naudas sadale būtu pašas pašvaldības rokās. Pret to iebilst vairāki sociālie partneri.

Tomēr premjers pirmdien, 8. novembrī, norādīja, ka politiskais atbalsts izmaiņām esot.

"Var teikt – no visiem koalīcijas partneriem bija ļoti liels atbalsts. Tas nozīmē – kad būs iziets saskaņošanas process, mēs nekavējoties Ministru kabineta sēdē izskatīsim šo piedāvāto reformu," sacīja Kariņš.

Muižniece skaidroja, ka IZM piedāvātās izmaiņas panāks vairākus uzlabojumus: "Krietni labāku sinerģiju starp valsti un pašvaldībām, veidojot nevis pretstāvošos spēkus, bet gan sabiedrotos vienotam mērķim – kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai ikvienam skolēnam. Vienlaikus ar šo modeli redzam iespējas efektivizēt izglītības iestāžu tīklu un izglītībai pieejamo resursu pieejamāku un mērķētāku izmantošanu, kā arī iespējas straujāk nekā līdz šim kāpināt pedagogu atalgojumu."

KONTEKSTS:

Kopš 2020. gada novembra speciāli veidota darba grupa strādā pie jaunā pedagogu algu finansēšanas modeļa, kuru plānots ieviest  2022. gada 1. septembrī.

IZM pedagogu atalgojuma noteikšanā piedāvājusi atteikties no līdzšinējā modeļa "Nauda seko skolēnam", tā vietā izvēloties kādu no trim izstrādātajiem pedagogu algu finansēšanas modeļiem. Ministrijā par vispiemērotāko uzskata modeli "Skolēns pašvaldībā", kur mērķdotācijas apjoms vietvaras skolām mērāms pēc faktiskā skolēnu skaita pašvaldībā un naudas sadale ir pašas pašvaldības rokās.

Šobrīd pret to iebilst vairāki sociālie partneri. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedriba (LIZDA) nemierā, ka apmaksātajās darba stundās iekļauts ļoti neliels laiks ārpusstundu darbam, kas tomēr aizņem lielu daļu no pedagoga ikdienas. Tāpat arodbiedrība nav apmierināta arī par to, ka modelis vērsts vien uz vispārējās izglītības skolotājiem, taču par pirmsskolas, speciālās izglītības un interešu izglītības pedagogiem nav domāts.

Tikmēr Latvijas Izglītības vadītāju asociācijā uzskata, ka galvenā problēma ir tā, ka nav redzami aprēķini, pēc kuriem modelis veidots.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt