Skolotāju algu aprēķina formula iekļauts skolēnu skaits, valsts noteiktās izmaksu par vienu skolēnu, arī reģionālais koeficients un citi faktori. Tādējādi skolotājiem ar vienādu slodzi un vienādu skolēnu skaitu klasē dažādās pašvaldībās alga atšķiras. Piemēram, Rīgā koeficients ir zemāks, nekā Pierīgā.
Plāno izlīdzināt algas
Attiecībā uz valsts mērķdotācijām, no aiznākamā gada plānots izlīdzināt algas, Rīgas un Pierīgas reģionālos koeficientus vienādojot. Praksē tas nozīmē nevis Rīgas algu līmeņa celšanu līdz Pierīgai, bet gan Rīgai nedaudz pielikt, Pierīgai – nedaudz atņemt.
“Tas nozīmē, ka Pierīgas pedagogiem algas samazināsies, lai Rīgas pedagogiem šo koeficientu varētu paaugstināt. No aiznākamā mācību gada Salaspilij, Olainei, Mārupei, Ķekavai, Ādažiem pedagogiem draud algas samazinājums, pēc ministrijas piedāvātās formulas un koeficientiem. Un tas ir mums klaji nepieņemami,” sacīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
Jaunais atalgojumu modelis, kas pašlaik IZM tiek izstrādāts, tiks ieviests no 2022. gada 1. septembra, bet iecerei , kas nozīmētu algu sarukumu Pierīgā, plānota 2024. un 2025. gadā. Proti, mērķdotāciju koeficientiem atbilstoši pašvaldības administratīvajai teritorijai tiks unificēts no 2024. gada, un tas būs 1,07.
Izglītības un zinātnes ministrija skaidroja, ka izmaiņu galvenais mērķis ir palielināt vēsturiski netaisnīgo algu līmeni. “Kļūdījos ar vārdu “pārmērīgs”. Bet tā būtu pārmērīga alga salīdzinoši ar citiem. Nu, tur mēs varam strīdēties, cik adekvāts ir vārds “pārmērīgs”. Zupas katlā ir tik daudz zupas, cik tās ir,” sacīja izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols (“Konservatīvie”).
Jauno modeli vēl saskaņo, un galīgie lēmumi vēl nav pieņemti, uzsvēra ministrijā.
Ādažos sarukums par 8-10%
Pret piedāvājumu iebildumus paudis arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta vadītājs Ivars Balanovskis un Pierīgas pedagogu pārstāvis, Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa.
Ādažu vidusskolā strādā vairāk nekā 160 skolotāju, un alga ir aptuveni 1300 eiro par pilnas slodzes darbu, ierēķinot pašvaldības piemaksas. Pēc izmaiņām Ādažos skolotāju alga varētu sarukt par aptuveni desmito daļu.
“Plus mīnuss desmit līdz astoņi procenti [no algas] būtu šis samazinājums. Šajā gadījumā, ja mums butaforiski iedeva 100 eiro, tad tagad dos 92 eiro. Un tas samazinājums būs. Es jau esmu piedzīvojis trīs atalgojuma reformas, un kārtējo reizi sanāk tā, ka bagātie jeb lielās skolas cieš,” sacīja skolas direktors Česlavs Batņa.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada novembra speciāli veidota darba grupa strādāja pie jaunā pedagogu algu finansēšanas modeļa, kuru plānots ieviest 2022. gada 1. septembrī. IZM piedāvā līdzšinējo "Nauda seko skolēnam" aizstāt ar modeli "Skolēns pašvaldībā", kur mērķdotācijas apjoms vietvaras skolām mērāms pēc faktiskā skolēnu skaita pašvaldībā un naudas sadale ir pašas pašvaldības rokās.
Pret to gan iebilda vairāki sociālie partneri. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedriba (LIZDA) nemierā, ka apmaksātajās darba stundās iekļauts ļoti neliels laiks ārpusstundu darbam, kas tomēr aizņem lielu daļu no pedagoga ikdienas. Tāpat arodbiedrība nav apmierināta arī par to, ka modelis vērsts vien uz vispārējās izglītības skolotājiem, taču par pirmsskolas, speciālās izglītības un interešu izglītības pedagogiem nav domāts.
Tikmēr Latvijas Izglītības vadītāju asociācijā uzskata, ka galvenā problēma ir tā, ka nav redzami aprēķini, pēc kuriem modelis veidots.
Tomēr novembra sākumā valdību veidojošo partiju politiķi pauda atbalstu skolotāju atalgojuma modeļa maiņai, un decembrī to atbalstīja valdība.
