Bērns runā rupjus vārdus! Ieteikumi, kā rīkoties vecākiem

Katram bērnam pienāk situācija, kad tas iepazīstas ar sliktiem vārdiem. Speciālisti saka, ka vecāki tam var gatavoties pavisam droši. No tā, cik vecāki šādai situācijai būs gatavi, cik konsekventi ģimenē seko līdzi valodas lietojumam vai neverbālām emociju izpausmēm, būs atkarīgas bērna izpausmes.

Ja jums ir pieredze, ar kuru vēlaties dalīties, rakstiet mums - [email protected]

Iesakām pašiem mazākajiem!

Mīļie vecāki, mēs esam radījuši drošu un radošu platformu zinātkāriem pirmsskolas vecuma bērniem - LSM Bērnistaba!

Bērnistabā ir interesanti un attīstoši uzdevumi, spēles, filmas, eksperimenti, zīmēšana, vakara pasaciņa un daudz kā cita.

 

Mazā Annika (5 gadi) kopā ar ģimeni ciemojas pie omītes. Ciemos sabraukuši citi radinieki – liels pulks. Annika ir visu uzmanības centrā, bet liels ir visu pārsteigums, ka mazā negrib runāt ne par ko citu, kā tikai par dibenu, kakām un čurām. Šie vārdi tiek izmantoti gan runājot par ēdienu, gan atbildot uz jautājumiem par gaitām bērnudārzā. Ir arī saprotams, ka Annika izbauda šo vārdu spēku un apkārtējo emocijas uz tiem. Bērnudārzs, pie visa vainīgs bērnudārzs, nolemj pieaugušie vēlākā sarunā, jo kur gan citur bērns tādus vārdus iemācītos, mājās neviens tā nerunā?

Ome saka, lai pārstāj satraukties, Annikas sacītajam nepievērš uzmanību, jo slikti vārdi katra bērna dzīvē ir kā vējbakas, vienreiz jāpārdzīvo, lai vēlāk būtu miers.

Kāpēc bērni runā rupjus vārdus?

Psiholoģe Dace Vaišļa mierina vecākus, kuru bērni pēkšņi pārsteiguši ar jaunu leksiku – rupjiem vārdiem. “No rupjiem vārdiem leksikā nevar izvairīties, drīzāk jāuztraucas, ja bērns nezina nevienu rupju vārdu”. Rupjiem vārdiem ir vieta leksikā, sabiedrība tos zina un runā, ja bērns sāk runāt rupjus vārdus (kurus, iespējams, nav apguvis ģimenē), tas jāuztver bez lieka satraukuma - tas nozīmē, ka apgūtas jaunas zināšanas. Iespējams, bērns saprot, ko nozīmē šie vārdi, iespējams, ka nesaprot – abējos gadījumos ir kāds iemesls, avots, rīcības skaidrojums.

Bieži dzird sakām, ka “mūsu ģimenē tādus vārdus nerunā”, “tas tiek pārnests no bērnudārza (skolas, ielas, pagalma)”, “to bērns apguvis no tā puikas, no tās sliktās ģimenes”.

Dace Vaišļa saka, ka ir aplam domāt, ka bērns, dzīvojot kopā ar inteliģentajiem vecākiem, omi vai izcilo aukli nekad neiepazīs sliktus vārdus.

“Televīzijā un multfilmās arī var dzirdēt sliktus vārdus, tie ienāk arī pa atvērtu logu,”

skaidro Dace Vaišļa.

Tam piekrīt arī psiholoģe, sistēmiskā ģimenes psihoterapeite Inese Rieksta: “Bērnu ietekmē gan ģimene, gan sabiedrība. Informāciju bērns no mājas nes uz bērnudārzu un no bērnudārza uz māju. Bērns ir kā sūklis, atspoguļo vecāku valodu, iestarpinājumus, emocijas, vārdus dzimtajā un svešvalodās.”

Bieži ģimenē nelieto rupjus vārdus, bet kādā saspringtā situācijā savu taisnību rāda ar skaļu durvju aizciršanu, kāda vārda, kuru nevar uzskatīt par rupju, lietošanu ar negatīvām emocijām.

“Mums ir liels emocionālo vārdu trūkums,” saka Dace Vaišļa, norādot, ka bieži cilvēkiem ir grūtības adekvāti izteikt dusmas.

Dusmu brīžos cilvēki talkā ņem sliktus vārdus un dažādas neverbālas izpausmes, līdzīgi rīkojas arī bērni.

Inese Rieksta uzsver vecāku izglītotību un konsekventu nostāju. Kad bērns no ideālās ģimenes vides iziet sabiedrībā, tur sastopas ar daudz ko. Psihoterapeite uzmundrina vecākus, norādot, ka tas liek vecākiem attīstīties, meklējot cēloņus un risinājumus.

Lielākiem bērniem, sākot skolas gaitas, nokļūstot citā interešu grupā, kolektīvā, sliktu vārdu zināšana un runāšana var būt sava veida drosme, izrādīšanās, socializēšanās, savas vietas apzināšanās kolektīvā. Parasti šis process neturpinās ilgi, tad bērni pārstāj šādus vārdus lietot.

Ieteikumi vecākiem:

Nelietot rupjus vārdus ģimenē! Jūsu ģimenē rupjus vārdus nerunā? Tiešām? Pavērojiet viens otru uzmanīgi (paši jau bieži nedzird), kādus vārdus sakāt strīdos, stresa situācijās, braucot ar auto, pat liela prieka, emociju un pārsteiguma varā esot? Iespējams, tie nebūs ļoti rupji vārdi, bet vārdi ar negatīvu vēstījumu. Nez vai pie tā auto stūres tiešām sēž kaza, aita vai blondā govs... Bērns to dzird, nesaprot, bet spēj saklausīt emocionālo vēstījumu, izdara secinājumus un kādā situācijā tam rod pielietojumu.

Nesmieties, nereaģēt uz bērna rupjībām! Ja bērns ir mazs, tad, visticamāk, rupjības ir kaut kur noklausīts vārds, kura jēgu bērns neapzinās. Vislabāk nepievērst uzmanību bērna runai, tad mazais slikto vārdu ātri aizmirsīs.

Ja pieaugušie smiesies, tad bērns vēlēsies atkārtot labās emocijas un rupjo vārdu teiks atkārtoti, lai pieaugušie atkal smietos.

Ja rupju vārdu lieto lielāks bērns, tad par to runāt. Ļoti iespējams, ka bērns nesaprot vārda nozīmi, tad tā jāizskaidro. Ļoti bieži bērns nesaprot vārda nozīmi, bet saprot kontekstu, kādā vārds lietots, un tā emocionālo vēstījumu. Situācija jāpārrunā arī tad, ja bērns zina vārda nozīmi un lieto to apzināti.

Ja rupju vārdu lietošana notiek atkārtoti, tad vērot un analizēt situāciju, skaidrojot, kāpēc tā notiek, kas to izraisa. Iespējams, bērns vēlas sev pievērst uzmanību, atdarina kāda rīcību, neprot izteikt emocijas.

Nekaunināt publiski! Ja ar bērnu ir bijusi saruna par rupju vārdu lietošanu, par uzvedības normu ievērošanu, bet bērns to pārkāpj sabiedriskā vietā, tad nekauniniet viņu publiski, tas nedos rezultātus, drīzāk tas dos negatīvas emocijas, spītu, vēlēšanos pievērst sev uzmanību. Pārrunājiet notikušo mājās.

Ja esat izveidojuši savu ģimenes uzvedības kodeksu, kurā ietilpst arī rupju vārdu nelietošana, tad tas noder, lai skaidrotu bērnam, ka jūsu ģimenē ir šādi noteikumi, bet kādā citā ir citi, arī uz ielas ir citi noteikumi.

“Tas ir slikts vārds”, “mēs tā nesakām” – tās varētu būt frāzes, kuras skaidrojumam izmanto vecāki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti