Galvenais pētījuma uzsvars - kā Latvijas sabiedrībā uztver varu un vardarbību, bērnu audzināšanas un attiecību tradīcijas ģimenē un kopienā.
LU pārstāve sociālantropoloģe Aivita Putniņa Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidro projekta ideju un nepieciešamību.
Vardarbības atspoguļojums medijos
Latvijas Zinātnes padomes projekts par vardarbību un tās atspoguļojumu medijos tikko uzsācies, to veido, lai saprastu, kādā veidā vardarbības situācijas tiek identificētas, kā par to pauž mediji, kā par notikumu diskutē.
Pētījums rāda, ka galvenokārt medijos pēdējos divos gados runā par vardarbību pret bērniem. Publikācijas ir kā reakcija pēc kāda notikuša gadījuma, tas ir šokējoši.
Ir izņēmumi, piemēram, sabiedriskais medijs “LSM.lv” veidojis savas kampaņas – “Sistēmas bērni”, “Aizliegtā paņēmiena” projekti,
kas izraisa viļņošanos citos medijos.
Medijos visbiežāk izmantotā ilustrācija pie vardarbības tēmas rakstiem ir roka ar nazi, no kura pil asinis. Ir publicēti arī dažādu valstu un nevalstisko organizāciju kampaņu raksti par vardarbības tēmu.
Izglītošanas un informētības darbs medijos
Lielākoties rakstos runā par pašiem notikumiem, maz rakstu par to, kā vērsties pēc palīdzības vai skata vardarbību kritiski. Publikācijās izpaliek posms - kā novērst vardarbību.
Daudz atspoguļoja Ivana gadījumu par zēna pazušanu, galvenokārt mediji reaģēja, rakstot, kā pieiet pie bērna, pamanīt bērnu, kurš ir viens. Tas realizējās ar trīskāršotu ziņojumu skaitu par bērniem, kuri ir nepieskatīti vai nesaņem pienācīgu aprūpi.
Britu eksperte, komentējot Ivana gadījumu, uzdeva vienu jautājumu: “Kāpēc bērnam nebija iemācīts paprasīt palīdzību?”
Ir jāaudzina bērna prasme identificēt briesmas, spēja prasīt palīdzību, lai novērstu briesmas. Palīdzību prasīt nav kauns un slikti. Jādomā par agrīno atbalstu.
Projektā trīs gadu laikā runās par riskiem, par to, ka vardarbībai var būt pakļauti visi cilvēki.
Soļi vardarbības mazināšanā
Pirmais solis vardarbības mazināšanā ir nebaidīties par to runāt.
Vardarbība notiek ne tikai tradicionālajā veidā – fiziski, mēdz būt arī ekonomiska vardarbība, seksuāla vardarbība. Darba vietās mēdz būt negatīvas attiecības starp darbiniekiem. Migrācijas pētījumi liecina, ka cilvēki dodas uz ārzemēm, jo meklē labas attiecības darbā. Vardarbība ir ne tikai ģimenēs, bet arī darba apstākļos.
Katram ir svarīgi piedomāt pie tā, ko ikdienā dara, kādi esam attiecībās.
Centrā "Dardedze" ir izveidotas vairākas programmas, kur akcentē bērnu, pusaudžu, jauniešu problēmas un vajadzības. Uzmanība jāvērš uz sociālo prasmju mācīšanu, kā spēt identificēt potenciāli bīstamas situācijas, uzsvēra centra pārstāve Laila Balode.
Lai aktualizētu risināmo problēmu, bērnu audzināšana saistīta ar vienas lietas atkārtošanu, pieliekot klāt jaunas zināšanas atbilstīgi bērna vecumposmam. Vienreizēja apmācība ir neefektīva, aug bērns, paplašinās informācijas lauks.
Pieaugušajiem jāpierod, ka efektīvas būs tikai regulāras pārrunas un mācības.
Daudz par maz runā par vienaudžu savstarpējo seksuālo vardarbību, par to jārunā vispirms pieaugušajiem. Emocionālā un fiziskā vardarbība, mobings, kas notiek ne tikai skolā, bet arī pirmsskolas izglītības iestādēs. “Pieaugušajiem jābūt zinošiem,” secina Laila Balode.
Latvijas Radio 5 dīdžejs Toms Grēviņš uzsver, ka par vardarbību vispirms ir jāgrib runāt, tad var sākt meklēt veidus, kā to izdarīt. “Neviens Eiropā neprot ar karoti ielikt mutē, kā to izdarīt. Komandai jānāk kopā, jāmeklē diskusijā iespējas. “Pieci.lv” no pirmās dienas ar jauniešiem runājam kā ar pieaugušajiem. Lai arī reizēm jauniešiem pietrūkst dzīves pieredzes, jauniešu skatījums uz pasauli ir interesants, tad var izveidoties diskusija.
Arī sociālajos tīklos ar mainīgiem panākumiem pieaugušu cilvēku veidoti produkti spēj sasniegt jauniešu ausis. Svarīgākais ir jauniešiem piedāvāt saturu, kuru viņi var paņemt un lietot, kad tas ir nepieciešams. Jāmeklē jaunās pieejas. Katru dienu.”
