Spēlei nepieciešama kāda īpaša lieta – uzpirkstenis.
Pirms spēles jānoskaidro, kas tas tāds ir, kam tas domāts, ko ar to dara. Izklaušiniet kādu mājinieku, kurš varēs parādīt un pastāstīt, kam tas mazais nieks domāts.
Mazs tiešām, ne velti, ja vēlas pateikt, ka kāds ir mazs, to mēdz nosaukt par uzpirksteni vai uzpirksteņa senākā vārdā – par peņģerotu.
Kad nu par uzpirksteni viss noskaidrots, sākam spēli. Spēles vadītājs istabā paslēpj uzpirksteni. Paslēpj tā, lai grūti pamanīt, bet vērīgi skatoties tas būtu ieraugāms. Nedrīkst uzpirksteni likt atvilktnē vai paslēpt, piemēram, veļas kastē, tam jābūt redzamam.
Spēlētāji ienāk telpā un vērīgi meklē uzpirksteni. Tas, kurš pamanījis, apsēžas, bet nesaka citiem, kur tas paslēpts. Tie, kuri uzpirksteni vēl nav atraduši, drīkst jautāt atradējiem, lai parāda, lai pasaka, lai kaut ar acu skatienu norāda, kur tas mazais nieks paslēpts. Atradēji nedrīkst izpaust noslēpumu.
Tā spēlē, līdz tikai viens spēlētājs uzpirksteni nav pamanījis, viņam pārējie dod kādu grūtu vai jautru uzdevumu – kā ķīlu izpirkšanā.
Tas, kurš neatrada uzpirksteni, to paslēpj no jauna un spēli turpina.
