Zināmais nezināmajā

Sēra dioksīda pielietojuma pētniecība Rīgas Tehniskajā universitātē

Zināmais nezināmajā

Kāpēc putnus sauc tā, kā tos sauc? Putnu nosaukumus pēta ornitologs Māris Strazds

Latviešu zinātnieki palīdz zinātniekiem no Ukrainas, meklējot iespējas strādāt svešumā

Militāro tehnoloģiju pētnieks: Informatīvais ierocis ir briesmīgākais no Krievijas pielietotajiem

Līdztekus kodolieročiem, ķīmiskajiem, bioloģiskajiem un radioloģiskajiem ieročiem nevar ignorēt informatīvo karu, kuru Krievija, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, izvērš jau gadiem. Briesmīgākais ierocis, ko Krievija jau pielietojusi, ir informatīvais, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” vērtēja inženierzinātņu doktors, Rīgas Tehniskās universitātes Aizsardzības un militāro tehnoloģiju pētniecības centra vadītājs Juris Ķiploks.

Pašlaik Ukrainā notiekošais karš nebūt nav cīņa tikai ar tankiem vai raķetēm. Kā īstā hibrīdkarā ļoti lielu lomu te spēlē arī maldinoša informācija. 

"Briesmīgākais ierocis, ko Krievija jau ir pielietojusi, kas šobrīd darbojas ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā un pasaulē, ir šis informatīvais ierocis. Šobrīd cilvēki vairs nereaģē uz operatīvu informāciju,” vērtēja Ķiploks. 

Ķiploks norādīja, ka Krievijas iedzīvotāji dzīvo sava veida ticībā, viņi vairs neprasa pierādījumus informācijai, ko saņem: “Principā nekādi citi argumenti vairs nedarbojas. Tā ir sava veida reliģija.

Ko izdarīja Krievija, ko ir izdarījis Putins – viņš ir radījis alternatīvu pasaules uzskatu, alternatīvu realitāti, vēsturi. Cilvēkam uz ielas rāda fotogrāfijas, viņš saka – es neticu un viss.”

Runājot par citiem ieročiem, kas šobrīd praktiski tiek izmantoti Ukrainā, pētnieks norādīja, ka ir metodes un ieroču krājumi, kas Krievijai vēl ir no Padomju Savienības laikiem. Pie masu iznīcināšanas ieročiem pieder kodolieroči, ķīmiskie ieroči, bioloģiskie ieroči. 

“Ir nākušas klāt vēl dažas grupas, tie ir tā sauktie radioloģiskie ieroči. Tie neizmanto kodolsprādziena efektu, bet radioaktīvo piesārņojumu, tā sauktās netīrās bumbas. Šajā gadījumā bumba sprāgstot rada lielu teritorijas radioaktīvo piesārņojumu,” skaidroja Ķiploks.

Attīstoties tehnoloģijām, radušies tādi ieroči, ko sauc par augstas efektivitātes un neselektīvas iedarbības ieročiem – tās ir vakuumbumbas, kasešu bumbas, degbumbas un citi.

Izmantot šādus ieročus apdzīvotās teritorijās ir kara noziegums, jo tie iznīcina visu, ne tikai militāros objektus vai armijas karavīrus. 

“Vakuuma bumbas ir, kad kaut kādā apgabalā tiek izdedzināts skābeklis, izdedzināts gaiss un šajā vietā rodas vakuums. Vakuums, negatīvs spiediens, visu plēš uz ārpusi. Cilvēkam visu iekšpusi izrauj uz āru. Tas ir ļoti necilvēcīgs ierocis, kas ir tas, kāpēc šo ieroci neļauj lietot – tam ir ļoti plaša iedarbība, kas pēc būtības ir salīdzināma ar kodolieročiem,” skaidroja Ķiploks.  

Kasešu bumbas savukārt nozīmē, ka virs kaut kādas teritorijas tiek izkliedēts liels daudzums mazu bumbu, kas principā vienlaikus sprāgst un nodara zaudējumus milzīga platībā.  “Pilsētas ar šādu munīciju apšaudīt ir jau kara noziegums,” Ķiploks uzsvēra. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti