“Internet Explorer” pārlūkprogramma tika radīta 1995. gadā, kad internetu lietoja salīdzinoši neliela sabiedrības daļa.
Lai piekļūtu internetam, bija vajadzīgs galda dators ar tolaik ekskluzīvo interneta pieslēgumu, bet tādas lietotnes kā “Google”, “Facebook” un “YouTube”, kas tagad pieejamas katrā viedtālrunī, vēl bija tāla nākotne.
90. gadu vidū interneta pārlūkpropgrammu tirgū dominēja “Netscape Navigator”, bet “Microsoft” drīz vien izdevās izkonkurēt gan šo, gan citas pārlūkprogrammas, padarot “Internet Explorer” par neapstrīdamu tirgus līderi.
“Microsoft” tirgoja “Internet Explorer” komplektā ar savu “Windows” operētājsistēmu, kas darbināja lielāko daļu tā laika datoru. Tā kā dators jau bija aprīkots ar “Internet Explorer”, vairums lietotāju nemaz nemēģināja ielādēt un izmēģināt kādu citu pārlūkprogrammu.
Šāda taktika ļāva “Internet Explorer” 2000. gadu sākumā iekarot vairāk nekā 90% no pārlūkprogrammu tirgus.
Taču pēc tam “Internet Explorer” popularitāte sāka mazināties. Eiropas Komisija nolēma, ka “Microsoft” īstenotā politika kaitē konkurencei, tādēļ pieprasīja, lai “Internet Explorer” tirgotu atsevišķi no “Windows”.
Lietotāji sāka izmēģināt citas interneta pārlūkprogrammas (“Google Chrome”, “Mozilla Firefox”, “Opera” u.c.), kas laika gaitā guva virsroku.
To veicināja “Internet Explorer” bēdīgā slava, jo lietotāji kritizēja pārlūkprogrammu par lēno darbību, dažādām kļūdām un biežo uzkāršanos.
Internetā klīda joks, ka “Internet Explorer” noder tikai tam, lai ieietu internetā un pēc iespējas ātrāk ielādētu kādu citu, efektīvāku pārlūkprogrammu.
Kā liecina interneta analītikas firmas “Statcounter” dati, mūsdienās “Internet Explorer” lieto vairs tikai 0,64% interneta lietotāju.
“Microsoft” jau 2015. gadā sāka aicināt savus klientus pāriet uz jauno interneta pārlūkprogrammu “Microsoft Edge”.
Saskaņā ar “Statcounter” datiem, to lieto ap 4% interneta lietotāju; tas ir nedaudz vairāk kā “Firefox” (3,3%) un “Opera” (2,1%). Pašlaik populārākās interneta pārlūkprogrammas ir “Chrome” (65%) un “Safari” (19%).
