Zināmais nezināmajā

Samazinās parazītu populācija: dabā tiem ir būtiska loma

Zināmais nezināmajā

Pesticīdu atliekvielas Latvijas iedzīvotāju organismā: kādus riskus tas rada

Zaļā aviācija: Vai kādreiz lidosim, neradot CO2

«Lielās» aviācijas zaļāka nākotne – hibrīdlidmašīnas un ūdeņraža tehnoloģijas

Jau šobrīd aviācijā tiek testētas un izmantotas maza izmēra elektrolidmašīnas, taču nākotnē "lielajā aviācijā" komerclidojumiem varētu tikt izmantotas ūdeņraža tehnoloģijas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja Rīgas Tehniskās Universitātes Aeronautikas institūta direktors Ilmārs Blumbergs un lidmašīnas kapteinis Artis Riekstiņš.

Ja mēs gribam pārvietoties ātri, tas neizbēgami prasīs vairāk enerģijas, vērtēja Blumbergs, un aviācijā jau tiek veikti lidojumi ar elektriskajām lidmašīnām. 

"Piemēram, pilotu apmācību procesā jau elektrolidmašīnas tiek izmantotas, tā kā šis process ir, bet neizbēgami klasiskais akumulatora jautājums ir tas, kas šobrīd vēl kavē lielāku, straujāku attīstību," viņš vērtēja.

Viņaprāt, tā saucamajā lielajā aviācijā jeb komerciālajos lidojumus pirmās redzēsim hibrīdlidmašīnas un ūdeņraža tehnoloģijas, jo elektrolidmašīnām neatrisināts ir gan enerģijas uzglabāšanas jautājums, gan neiespējama šobrīd ir ātra šo transporta līdzekļu uzlāde. 

Viņam piekrita Riekstiņš: "Problēma tiešām ir enerģijas uzglabāšana. Šeit, lai panāktu strauju attīstību, būtu nepieciešams kāds lēcienveida atklājums vai jaunievedums enerģijas uzglabāšanā, akumulatoros faktiski. Pašlaik tiek izmantoti litija jonu akumulatori, bet arī to iespējas ir ierobežotas."

Savukārt ūdeņraža tehnoloģiju izmantošana aviācijā ir reāli sasniedzams mērķis, vērtēja Riekstiņš: 

"Šeit tas vienkāršākais laikam jau ir tas, ka dzinējs pats par sevi ir tikai nedaudz jāpielāgo. To pašu reaktīvo dzinēju, kas tiek izmantots šodien, nedaudz pielāgojot, var izmantot kā dzinēju ar ūdeņradi darbināmu."

"Lielākā problēma neapšaubāmi ir šīs pašas enerģijas jeb ūdeņraža uzglabāšana, jo ūdeņradis ir pēc tilpuma ārkārtīgi prasīgs," viņš atzina.

Lidmašīnas kapteinis sprieda, ka ar ūdeņradi darbināmās lidmašīnas būs atšķirīgas izskata ziņā. Piemēram, lidmašīnu spārni, iespējams, kļūtu lielāki, lai tajos varētu uzglabāt ūdeņradi. Vienlaikus visam konceptam jābūt pietiekami efektīvam, lai lidmašīnas būtu izdevīgas komerciālajā aviācijā. 

Jau šobrīd zaļāk domājošās aviokompānijas cenšas izplānot maršrutus, kas patērē mazāk degvielas, tāpat tiek izmantoti ekonomiskie lidošanas ātrumi, kas nozīmē, ka lidmašīna nelido savā maksimālajā ātrumā. 

"Realitāte neapšaubāmi ir tāda, ka pašlaik, it sevišķi, kad degvielas cenas strauji ceļas, tiek domāts par iespējām samazināt šo patēriņu. Viens no būtiskiem aspektiem ir tieši šāda ekonomiskā lidojuma ātruma izvēle," norādīja Riekstiņš. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt