Dienas ziņas

Poligonā "Mežaine" atklāj modernu šautuves kompleksu

Dienas ziņas

Aprit 30 gadu kopš augusta puča

Latvijas zinātnieki atkal dodas pētīt ledājus

Latvijas zinātnieki atkal dodas pētīt ledājus Arktikā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pēc divu gada pārtraukuma, kad pētnieciskais darbs veikts tepat Latvijā, četri zinātnieki no Latvijas Universitātes devušies jau otrajā ekspedīcijā uz Svalbāras arhipelāgu Arktikā. Ledāji, kuros dzīvo vairāk polārlāču nekā cilvēku, zinātniekiem ir īpaši interesanti, jo atšķiras no citiem, pat salīdzinoši netālu esošiem ledājiem. 

Polijai piederošā Nikolaja Kopernika polārā stacija Svalbārā ir zinātnieku ceļamērķis. Svalbāra atrodas aptuveni 1300 kilometru attālumā no Ziemeļpola, un tās ledāji ir unikāli visā pasaulē.

"Šie ledāji ir salīdzinoši, ja tā var teikt, auksti, jo iekšējā temperatūra ir zemāka nekā ledājiem Islandē vai Norvēģijā.

Līdz ar to zinātniekiem interesē, cik ļoti šie ledāji reaģē uz klimata pārmaiņām un kādas izmaiņas ledāju iekšpusē norisinās. Ledājos eksistē tā saucamais siltais ledus, kurš var atrasties dažādās vietās ledājā. Jo ledus ir siltāks, jo vairāk tur ir ūdens. Jo vairāk ūdens, jo ledus ir plastiskāks un var ātrāk plūst uz priekšu. Un tā reakcija uz klimata pārmaiņām ir savādāka," pastāstīja pētnieks Kristaps Lamsters.

Uz Svalbāru dodas Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieki  – ģeologi Kristaps Lamsters un Jānis Karušs, kā arī doktoranti Pēteris Džeriņš un Jurijs Ješkins. Darāmo darbu sarakstā ir jau pirms diviem gadiem pētītais Valdemarbrēena ledājs, kā arī pavisam jauns izaicinājums.

"Šogad mēs veiksim atkārtotus pētījumus uz tā ledāja, ko mēs jau pētījām pirms diviem gadiem. Un rezultātā varēsim izrēķināt, cik liels ledus daudzums ir nokusis, kā arī to, kā ir mainījusies ledus iekšējā termiskā struktūra. Respektīvi, vai ir notikušas kaut kādas izmaiņas ledus temperatūrā. Otrs, ko mēs darīsim, dosimies izpētīt pilnīgi jaunu, līdz tam neizpētītu ledāju," stāstīja Lamsters.

Mūsējiem līdzi ir Latvijā ražots ģeoradars, ar kuru tiek veikti ledus biezuma un iekšējās struktūras mērījumi, kā arī drons, lai ar video un fotogrāfiju palīdzību veidotu ledāju kartes un virsmas modeļus. Un katru reizi, no jauna ieraugot ledājus, arī pieredzējušajiem zinātniekiem aizraujas elpa.

"Ledāji ir grandiozs spēks, kurš var pārveidot mūsu zemes virskārtu.

Ja mēs domājam arī Latvijas kontekstā – pirms 20 tūkstošiem gadu visu Latviju klāja segledājs. Un tas pilnībā izmainīja Latvijas reljefu," uzsvēra Lamsters.

Latvijas Universitātes zinātnieki Arktikā pavadīs 18 dienas un Latvijā atgriezīsies septembra sākumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti