Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Intervija ar Andri Skridi un Baibu Ziemeli

Sliekas – jaunā pārtika

Latvijā pēta iespēju cilvēku pārtikā izmantot sliekas

Ārsti vienmēr ir uzsvēruši, ka mūsu ikdienas ēdienkartē jāiekļauj pārtikas produkti, kas satur olbaltumvielas. Jo aktīvāku dzīves veidu piekopjam, jo vairāk olbaltumvielu nepieciešams uzņemt. Populārākie produkti, kas satur gana daudz olbaltumvielas ir zivis, olas, liesa gaļa, arī piens un piena izstrādājumi. Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) pašlaik tiek veikti pētījumi ar sliekām un iespēju tās izmantot cilvēku pārtikā. Sliekas ir olbaltumvielām bagātāks produkts nekā, piemēram, liesa gaļa.

"Sliekas var būt noderīgas arī citādākā veidā. Viņas var būt kā olbaltumvielu avots gan dzīvnieku pārtikā, gan cilvēku pārtikā. Es pētu iespēju cilvēku pārtikā lietot sliekas," uzsver LLU Pārtikas tehnoloģijas katedras vadošā pētniece Ilga Gedrovica.

Āzijas valstīs kā uzkodas ierasts ēst dažādus kukaiņus un kāpurus. Tā ir ikdiena. Pie mums Latvijā šādus ēdamos kukaiņos sastapt krietni grūtāk. Bet pie mums ir piemēroti klimata apstākļi slieku audzēšanai. Gedrovica pēta vairāku slieku sugu iespējamo izmantošanu uzturā, tās kaltējot lielā aukstumā. 
 
"Kaltētas ar aukstuma palīdzību, tās satur apmēram 70 gramus [olbaltumvielu] simt gramos. Tas ir ļoti augsts saturs. Pati liesākā gaļa dod 22-24 gramus simt gramos. Jūtat atšķirību," uzsver pētniece.

Tas ir trīs reizes vairāk nekā gaļā. Turklāt lopu audzēšana ir laikietilpīgs un samērā dārgs pasākums, tas nav videi draudzīgi un veicina globālo sasilšanu. Turpretī sliekas ir ļoti ātri audzējamas un to barošanai var izmantot bioloģiskos atkritumus. Pētniece stāsta, ka nav atradusi pasaulē nevienu līdzīgu pētījumu, kas vērtētu slieku lietošanu cilvēku uzturā. Uzstājoties starptautiskās konferencēs, parasti visi ir patīkami pārsteigti par šādiem Latvijā veiktiem pētījumiem.

"Sliekas cilvēka pārtikā šobrīd pasaulē nelieto neviens. Tas varētu būt "Made in Latvia".

Ir pētījumi par pielietojumu putnkopībā, zivkopībā," norāda Gedrovica. Viņa skaidro, ka sliekās ir augstāks olbaltumvielu saturs arī nekā kāpuros, kurus ēd daudzviet pasaulē.

Latvijas konservatīvajam patērētājam piemērotākas būtu kaltētas un pēc tam samaltas sliekas. Pulveri pēc tam var pievienot dažādiem ēdieniem. No sliekām varētu veidot arī olbaltumvielām bagātus kokteiļus sportistiem. Tikmēr Āzijas valstīs sliekas varētu tirgot kā uzkodas - nesamaltas.

"Āzijas valstīs jau šobrīd ir olbaltumvielas saturošu produktu nepietiekamība. Te ir iespējas mūsu Latvijas ražotājiem," uzsver pētniece.

Pasaulē arvien vairāk runā, ka tuvākajos 20 - 30 gados nebūs iespējams izaudzēt pietiekami daudz gaļas lopu, lai pabarotu visus patērētājus. Kukaiņi tiek uzskatīti par jauno pārtiku, kas parādīsies arvien vairāk mūsu ikdienas ēdienkartē. Olbaltumvielām bagātīgajām sliekām ir liels potenciāls kļūt par pieprasītu produktu.

Par šo pētījumu iepriekš jau vēstīja projektā "Statistiskie tautieši" par to, ko ēdīsim pēc 100 gadiem. 

2 komentāri
Igors Belkovs
Es pieļauju ka tas ir konfidenciāls Briseles kārtējais mājasdarbs. Ja šim ''projektam'' intensīvi pieslēgsies vēl ''viedokļu līderi'', dažādas nevalstiskās organizācijas un intesīvi reklamēs masu medijos, stāstīs cik tas ir moderni, stilīgi, ka sliekas neēd tikai margināļi, rasisti, homofobi, kacāpi un Lembergs, tad domāju tas varētu izdoties. Būtu labi, ja sāktu slieku diētu popularizēt no Saeimas ēstuves. Tas tiešām varētu glābt Latviju no izsalkušu ļautiņu nemieriem, noņemtu negatīvu sociālo spriedzi. Vēl varētu dažādus pasākumus slieku popularizēšanā apvienot ar LGBT praidiem, kuros sexminoritāšu pārstāvji un sabiedrībā pazīstamas personas kopā ēstu sliekas un piedāvātu apkārtējiem. Tāpat arī bērnudārzos vajadzētu bērniņiem mācīt pašiem sarūpēt sev pusdienas pļaviņā, lai atvieglotu budžetu.
Mārīte Miezīte (dz Dzelme)
kaut kad, (neatceros, kur 'dzirdēju') kāds anglis .. esot ik rītu savā dārzā saracis sliekas UN lietojis pārtikā .. nezinu KĀ ,bet (neredzu tur nekā neparasta)..
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti