Zināmais nezināmajā

Krievijas ekspansija un intereses Eiropā no viduslaikiem līdz mūsdienām

Zināmais nezināmajā

Iepazīstam zivju evolūciju: Senās Baltijas jūras zivis

Nobela prēmija medicīnā piešķirta par senā cilvēka genoma pētījumiem

Kāda saistība neandertāliešu gēniem ar Covid-19 slimības gaitu? Skaidro profesore Nagle

Nobela prēmija šogad piešķirta zviedru paleoģenētiķim Svantem Pēbo, kurš pētīja neandertāliešu un denisoviešu genomu. Viņa pētījumu rezultāti ļāva atklāt arī to, ka pastāv gēns, kas ir faktors smagai Covid-19 gaitai, un šis gēns mūsdienu cilvēkiem nāk no neandertāliešiem, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes emeritētā profesore Erika Nagle. 

Jau ziņots, ka šī gada Nobela prēmiju medicīnā un fizioloģijā ieguvis Zviedrijas paleoģenētiķis Pēbo par izmirušo hominīnu genomu pētījumiem, kas devuši būtisku ieguldījumu izpratnē par cilvēka evolūciju. 

"Šo prēmiju viņš ir saņēmis par seno cilvēku genomu sekvenēšanu. Viņš ir sekvenējis gan neandertālieša, gan denisova cilvēka genomu un atklājis, ka līdz mūsdienām ir saglabājušies DNS fragmenti mūsdienu cilvēkam gan no neandertāliešiem, gan denisova cilvēkiem," skaidroja Nagle. 

"Bet tika pētīti arī atsevišķi gēni. Mūs mocīja Covid-19, vairākus gadus bija pandēmija, un tieši ar šiem sekvenēšanas rezultātiem bija iespējams atrast, ka ir kāds gēns, OAS gēns, kas ir ģenētisks riska faktors smagai Covid-19 gaitai," viņa norādīja. 

Visbūtiskākais, kas atklāts, ir, ka šis gēns sastopams 15% eiropiešu, 50% aziātu, bet, piemēram, 63% Bangladešas iedzīvotāju. 

"Ja paskatāmies statistiku par Apvienoto Karalisti, tajā teikts, ka vislielākā mirstība un smagāk Covid-19 noris tieši Bangladešas izcelsmes cilvēkiem. Un šis gēns ir no neandertāliešiem," norādīja Nagle. 

Vienlaikus gēnu funkcijas vēl mūsdienās nav pilnībā saprastas vai izpētītas. Evolūcija ir ārkārtīgi sarežģīts un ļoti ilgstošs process, cilvēkam aizvien nav pilnībā aptverams, viņa uzsvēra. 

"Acīmredzot šis gēns evolucionāri neandertāliešos saglabājās, jo varbūt šī gēna citas funkcijas pasargāja no vēl kaut kā briesmīgāka un vēl bīstamāka," sprieda Nagle. 

Vienlaikus Nagle skaidroja, ka kopumā eiropiešiem un aziātiem ir ap 1–2% neandertāliešu gēnu, bet afrikāņiem – tuvu nullei.

"Padomājot par antivakseriem, kas piekliedza visus sociālos tīklus par to, ka Āfrikā nebija vakcīnu, bet tik un tā tur neslimoja tik smagi kā Eiropā, – tā savā ziņā ir taisnība.

Āfriku Covid-19 neņēma tik smagi kā Eiropu, jo viņiem vienkārši nav šī gēna. Vai varbūt tas ir ļoti nedaudziem," viņa skaidroja. 

Turklāt OAS gēns nav vienīgais, ko mūsdienu cilvēki pārmantojuši no neandertāliešiem. 

"Piemēram, ir tāds HLA gēns, un šī gēna nozīme ir tāda, ka tas palīdz cīnīties pret infekcijām. Šis gēns nosaka spēju pretoties pret Epšteina-Barra vīrusu, kas ir diezgan smaga infekcijas slimība. Šī gēna frekvences ir 50% eiropiešu, 70% aziātu un 95% Papua Jaungvinejas iedzīvotāju. Kādēļ tieši tā, – ir grūti noteikt," stāstīja Nagle. 

Savukārt no denisoviešiem cilvēki pārmantojuši EPS1 gēnu, kas atbild par skābekļa regulāciju organismā. Šis gēns ir lielam procentam tibetiešu, jo palīdz izdzīvot augstu kalnos, hipoksijas apstākļos. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti