Vasaras saulgrieži ir moments, kad saule sasniedz lielāko attālumu uz ziemeļiem no debess ekvatora. Šajā laikā saule debesīs atrodas maksimāli augstu. Astronomi saulgriežus mēdz dēvēt arī par solstīciju, kas, burtiski tulkojot no latīņu valodas, nozīmē "saule stāv uz vietas", jo punkts, kurā redz lecošu vai rietošu sauli, apstājas un pēc šīs dienas maina savu virzienu.
Šogad Latvijā nakts uz 22.jūniju būs tikai par dažām milisekundēm īsāka nekā nakts uz 21.jūniju. Eiropas centrālajā un rietumu daļā gada īsākā nakts bija nakts no piektdienas uz sestdienu.
Gada garākajā dienā saules spīdēšanas ilgums Latvijā būs no 17 stundām un 35 minūtēm Latgales dienvidos līdz 18 stundām un septiņām minūtēm Kolkasragā, liecina dati no ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes Saules kalkulatora.
21.jūnijā Rīgā saule lēca plkst.4.29, rietēs plkst.22.22 un dienas garums būs 17 stundas, 52 minūtes un 30 sekundes. Visagrāk - plkst.4.11 - saule uzlēca Latvijas galējos ziemeļaustrumos, Alūksnes novada Pededzes pagastā, savukārt visvēlāk - plkst.4.48 - saullēkts bija Latvijas dienvidrietumos, jūras piekrastē Rucavas novadā.
Agrākais saulriets saulgriežu dienā gaidāms valsts dienvidaustrumos, kur Baltkrievijas pierobežā saule rietēs jau plkst.21.59, bet vēlākais saulriets būs ziemeļrietumos, kur pie jūras Ventspils novadā saule rietēs plkst.22.36.
Pēc saulgriežiem naktis kļūs arvien garākas, bet dienas - īsākas. 22.jūnijā dienas garums būs par četrām sekundēm mazāks, pēc nedēļas diena būs kļuvusi par četrām minūtēm īsāka, bet pēc mēneša saules spīdēšanas ilgums būs jau par aptuveni stundu mazāks.
Astronomiskais rudens šogad sāksies agrā 23.septembra rītā, bet astronomiskā ziema - naktī uz 22.decembri.
