Eiropas kodolpētniecības organizāciju jeb CERN 1954. gadā dibināja 12 dalībvalstis, bet šobrīd tas vairs nav stāsts tikai par kodolpētniecību. Kārlis Dreimanis, kurš vada CERN Kompaktā Mionu Solenoīda (CMS) Latvijas grupu, skaidroja, ka lielākoties mūsdienās CERN kļuvusi par elementārdaļiņu pētniecības centru: "Mēs esam nonākuši augstākā enerģijas režīmā, mazākās telpiskajās dimensijās jeb elementārdaļiņās. Tas, ko mēs šeit darām diendienā tieši fizikas pusē, ir lielu eksperimentu fizikas datu analizēšana, taču vēl lielāks cilvēku apjoms šeit darbojas ar inženiertehniskajiem jautājumiem. Rezultātā, lai mums fiziķiem būtu dati, kurus vēlamies analizēt, mums ir nepieciešamas ierīces, kuras vajag uzbūvēt un pēcāk uzturēt, un ar to tad nodarbojas inženiertehniskais personāls."
Līdz ar to tas, ka kopš 2021. gada Latvija CERN ir asociētā dalībvalsts, dod iespēju šai unikālajā pētniecības organizācijā darboties ne tikai zinātniekiem, bet arī uzņēmējiem. Latviešu fiziķiem šobrīd ir iespēja piedalīties kādā no četriem lieliem eksperimentiem, kas atrodas uz lielā hadrona paātrinājuma, un
par šo iespēju zinātnieki runā ar lielu plus zīmi, norādot, – droši var teikt, ka mums ir paveicies.
Gustavs Kehris, kurš kā daļiņu fizikas doktorants Hārvardas universitātēs CERN ATLAS eksperimentā nokļuvis kā students no Amerikas, vispirms uzsvēra, ka paveicies ir viņam pašam kā fiziķim, jo CERN dod iespēju pētīt to, kas interesē, darot to vidē, kas ir kvalitatīva un pilna zinošu kolēģu.
Arī Valdis Slokenbergs, kurš, studējot daļiņu fiziku Džona Hopkina Universitātē pēdējā 4. kursā, piedalās CERN Latvijas CMS zinātniskās grupas projektā, uzsvēra, ka būt daļai Visuma mīklas risinātājiem ne tikai skan forši, bet ir lielā dzīves iespēja, milzu gods un panākums. Valdis dzimis un audzis Amerikā, un CERN nokļuvis, pateicoties savām latviešu valodas prasmēm, kas papildus fizikas zināšanām deva iespēju darboties tieši Latvijas zinātniskās grupas projektā: "Kā Amerikas pilsonis es varētu cerēt nokļūt CERN, bet tad man būtu daudz vairāk konkurentu un mazāk iespēju. Tehniski bakalaura studentiem ir iespējams nokļūt CERN, bet no Amerikas tāda iespēja ir diviem, trim fizikas bakalauriem. Noteikti Latvijas pilsonība dod lielāku iespēju nokļūt CERN vasaras programmā."
Jaunu, perspektīvu fiziķu "makšķerēšana" ir Kārļa kā zinātniskās grupas vadītāja viens no uzdevumiem, – tieši tā viņš arī atklājis Valdi. Viņš sacīja: "Ar vārdu "paveicies" mēs neizslēdzam to milzu darbu, ko katrs no latviešu fiziķiem ir veicis, lai CERN nokļūtu. Paveicies Valdim ar Latvijas pasi, ne tikai Valdim ar Latvijas pasi. Mēs meklējām perspektīvus studentus, kurus aicināt pērnvasar pastrādāt CERN, piedaloties vasaras programmā, un Valdis bija viena no labākajām izvēlēm. Mēs ceram, ka Valda kā fiziķa ceļi ar mums krustosies vēlreiz, viņam kādreiz strādājot Latvijā, bet to laiks rādīs."
Kārlis pats strādā gan Šveicē CERN, kur vada Latvijas zinātnisko grupu, gan Latvijā, kur viņa vadībā darbojas Rīgas Tehniskās universitātes Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūts. Viņa ikdiena paiet abās valstīs – gan Latvijā, gan Šveicē. Tikmēr Gustavs un Valdis fiziski Latvijā nav, un daļai tas liek uzdot jautājumu – sak, kāda jēga Latvijai no tā, ka latviešu zinātnieki darbojas Eiropas kodolpētniecības organizācijā. Kārlis Dreimanis to skaidroja tā: "Tieši fizika, daļiņu fizika mums Latvijā vēl pirms pāris gadiem nebija pārāk attīstīta, ar konkrētu cilvēku smago darbu un iesaisti šajā procesā mums ir izdevies pārliecināt gan atbildīgās ministrijas, gan universitāšu pārstāvjus, ka šī fizika ir ļoti derīga lieta."
Turklāt CERN jau ir novērtējis Latvijas dalībniekus. Lai arī Latvijas pārstāvju vēl ir salīdzinoši nedaudz, viņu ietekme organizācijā ir jūtama, bet nākotnē tā kļūs vēl spēcīgāka.
Dreimanis pauda: "Fizikā mums šobrīd ir astoņi doktoranti, ir viens postdoktorāls pētnieks, kurš pie šiem jautājumiem strādā un pieskata studentus. Te gan jāuzmanās, sakot, kas pie kā pieder – mēs skatāmies ne tikai uz valstisko piederību, bet arī uz institucionālo piederību – mūsu doktorantu pulkā ir pieci latvieši un trīs ārzemnieki, bet mums viņi visi ir mūsu grupas sastāvdaļa, un visi darbojas ar pienesumu Latvijai. Pasei un valodai ir cita veida garša, nevis svars. Tikpat daudz cilvēku ir paātrinātāja tehnoloģiju pusē, tā ka varam runāt par 12–15 cilvēkiem, kuri pārstāv Latviju CERN."
Savukārt Aira Priedīte, kura pārstāv Eiropas Latviešu apvienību, uzsvēra, ka CERN un latviešu zinātnieku iesaiste ir vērtīga, īpaši, ja lūkojam no kustības virziena turp un atpakaļ: "Mēs ļoti daudz runājam par reemigrāciju. Man pašai bērni studē ārpus Latvijas, ir atbraukuši atpakaļ, strādā šeit, tad atkal kādā brīdī aizbrauc. Mobilitāte ir atslēgas vārds. Valdis pērnvasar bija pie mums. Manuprāt, jaunu cilvēku mobilitāte ir mūsu iespēja, Latvijas iespēja un milzu ieguvums Latvijai. Kā Kārlis teica, ka, ja Latvija kā maza valsts ir nozīmīga CERN, tad tas ir Latvijas ieguvums."
Par mobilitāti runājot, Valdis Slokenbergs, kurš dzīvo Amerikā un ir turienes students, norādīja – ASV augstskolās uzsver un iesaka būt mobiliem, mudinot pētniekus mainīt studiju norises vietas – ja bakalaurs vienuviet, tad maģistra grāds citviet, un šī mobilitāte ļauj uzlabot kapacitāti un pilnveidoties zinātniekiem pašiem.
Tikmēr Gustavs Valdi papildināja, sakot: "Es reiz dzirdēju runājam par Latvijas talantu noplūdi, ka latviešu studenti aizbrauks un tur paliks, radot lielas problēmas Latvijai. Man patika, ka kāds teica, ka uz to drīzāk vajag skatīties kā uz Latvijas talantu cirkulāciju – talants aizbrauc, apgūst, pat kaut ko tādu, ko nevar apgūt Latvijā. Rezultātā kāds procents no viņiem atgriezīsies, ja ne pilnībā, tad pieliks roku pie Latvijas attīstības. "
Kārlis rezumēja, norādot, ka galvenais būt atvērtiem gan izceļošanai, gan ieceļošanai, un, protams, ja mums izdodas dabūt mūsu talantu atpakaļ, būsim tikai priecīgi.
