Trīs latviešu pieredzes
Evija Trofimova Jaunzēlandē dzīvo kopš 2008. gada. Viņa savulaik turp devās studēt Oklendas Universitātē. "Gana daudz dzirdēts stāstu, ka atbraukts uz Jaunzēlandi uz pusgadiņu drusciņ paceļot ar darba brīvdienu vīzu, kas ļauj strādāt nepilna laika darbu, vienlaikus ceļojot, izbaudot valsti, un te paliek."
Evija ir divu bērnu mamma. Meitām Malēnai ir 4,5 gadi, bet Rafaēlai drīz būs divi. Sarunas laikā abām meitenēm ir brīdis pirms gulētiešanas, bet viņas nav gatavas palaist garām mammas sarunu ar tālo un neredzēto Latviju. Evijas meitas šogad pirmo reizi būs Latvijā, bet mājās ikdienā viņas dzird trīs valodas – angļu, latviešu un spāņu, jo Evijas vīrs ir čīlietis. Evija ir rosīga un liela viņas sirds daļa pieder Latvijai: "Oklendā palīdzu draudzenei vadīt latviešu bērnu skoliņu un spēļu grupu. Pirms trim gadiem izveidoju "Baltā mākoņa bibliotēku" ar galvenokārt bērnu grāmatām latviešu valodā."
Evijai ir doktora grāds angļu valodā un literatūrā, daudzus gadus strādājusi universitātē par pasniedzēju un pētnieci, tāpēc grāmatas un rakstība viņai vienmēr bijušas ļoti tuvas. Arī šobrīd strādā Oklendas Universitātē:
"Līdz brīdim, kad ar vīru izveidojām ģimeni, biju dzīvojusi ar neziņas sajūtu par to, kur ir manas mājas. Tagad zinu, ka mājas ir tur, kur ir mana ģimene. Es ceru, ka reiz, kaut uz neilgu laiku, tas būs arī Latvijā," viņa sacīja.
Savukārt Sandrai Makmillanai ir 41 gads. Jaunzēlandē viņa dzīvo jau otro gadu desmitu. Sandra ir mamma trim bērniem: Elizabetei ir 10, Edvardam 7, bet Tijai 4 gadi. Sandra dzīvo Dienvidsalā pie kalnu kūrorta, kur ziemās strādā par snovborda instruktori, pārējā laikā ir mamma un multidisciplīnu sporta pasākumu rīkotāja. Raidījuma laikā Sandra ir automašīnā, mājupceļā no kora mēģinājuma, un stāsta, ka dziedāšana ir viņas sirdslieta, bet tuvumā nav latviešu kora, tāpēc dzied jaunzēlandiešu korī.
Latvijai Sandras dzīvē ir liela nozīme, neba tāpat vien viņas ģimene tur, tālajā zemē, pirms pieciem gadiem ieveda un uzcēla māju, kas ražota fabrikā Latvijā. Tieši tāpēc Sandras māja kļuvusi par apkārtnes latviešu sanākšanas vietu dažādos Latvijai nozīmīgos svētkos. Viņas ģimene arī lēnām ķeras klāt Latvijā ražotu māju importam uz Jaunzēlandi.
Tikmēr Līna Leitāne atzina, ka Jaunzēlande viņas sirdi nozaga pirms 20 gadiem, kad te ieradusies kā nupat universitāti absolvējusi divdesmitgadniece. "Nepaspēju gaisā uzmest absolventa melno cepuri, atbraucu šeit uz apmācību programmu kristīgā organizācijā "Jaunatne ar misiju". Te bija skola snovbordistiem, un bija vēlme attīstīt savu garīgo ceļu, saprast, kas mani saista, un gribēju snovot. Zināju, ka te ir forši kalni, iespēja satikt snoverus no visas pasaules. Tā, pašai nezinot, kādā avantūrā iesaistos, te esmu iemīlējusies. Es mīlu okeānu, kalnus un piedzīvojumus. Tāpēc laikam šī sala ir vienas no mūsu mājām."
Līna ar vīru Ingu ir vecāki diviem bērniem: Jēkabam 12, bet Emīlijai Annai 9. Viņi dzīvo kādā ciematiņā Dienvidsalā, kur Līna vada vietējo kopienas organizāciju, ikdienā rīkojot dažādas kopienas iniciatīvas, piedzīvojumu un labbūtības pasākumus bērniem, jauniešiem, ģimenēm un senioriem. "Kad bērni bija mazāki, laika posmu no 2018. gada vidus līdz 2021. gada nogalei pavadījām Latvijā, dzīvojot, strādājot, sportojot un mācoties Siguldā. Īpaši pēc atgriešanās no Latvijas izjutām pastiprinātu vēlmi saglabāt valodu un kultūru," viņa pastāstīja.
Izveido biedrību
Līnas ģimene turas ciešā sakabē ar visu latvisko – uzņem latviešu ceļotājus, rīko latviešu pasākumus, dalās ar latviešu grāmatām. Tagad kopā ar draudzenēm izveidots arī nodibinājums "Latvian Community Trust" jeb Latviešu kopienas biedrība, cerot, ka tas labi kalpos šeit esošajai latviešu kopienai.
Biedrības dibinātājas apzināti izvēlējušās pēc iespējas plašāku nosaukumu, jo kā organizācija vēlas būt atvērtāka dažādiem pasākumiem un iniciatīvam, kas varētu nākt no dažādiem kopienas pārstāvjiem.
Vīzija ir izteikta biedrības dibināšanas dokumentā, kur kā svarīgākie mērķi ir norādīti veicināt latviešu kopienas Jaunzēlandē izglītību un labklājību; popularizēt latviešu valodu, kultūru un tradīcijas latviešu kopienas vidū; sniegt atbalstu un palīdzību latviešu kopienas biedriem Jaunzēlandē, tai skaitā atbalstīt kultūras un sabiedriskās aktivitātes, izglītojošas iniciatīvas un programmas u.c. aktivitātes, iesaistīties aktivitātēs, kas veicina izpratni par latviešu etnisko kopienu un tās valodu, kultūru un tradīcijām te Jaunzēlandē, un aktivitātēs, kas veicina abpusēji izdevīgas attiecības ar citām etniskajām grupām un kultūrām šai valstī (t.sk. ar citiem baltiešiem), un ar latviešu diasporu Austrālijā un citviet; sniegt jebkāda cita veida atbalstu un palīdzību atbilstoši šīs labdarības/bezpeļņas organizācijas mērķiem.
Tīri praktiski tas ietver palīdzību Oklendas skoliņas un Jaunzēlandes latviešu bibliotēkas darbības turpināšanai, latvisko gada pasākumu svinēšanai, arī nometņu un salidojumu rīkošanai, danču, meistarklašu, kino vakaru organizēšanai, kā arī dalībai Jaunzēlandes kultūru dienās, pieaugušo, nelatviski runājošo interesentu latviešu valodas apmācībai, tostarp mācot latviešu valodu arī tautiešu otrajām pusītēm. Svarīgi, ka juridiskais statuss beidzot ļauj pieteikties arī finansējumam ne tikai no Latvijas, bet arī tepat Jaunzēlandē. Lai saprastu, kas tautiešiem te ir svarīgi, biedrības dibinātājas iecerējušas arī veikt plašu aptauju.
