Sadaļas Sadaļas

Zināmais nezināmajā

Cik CO2 emisijas rada tavs tvīts?

Zināmais nezināmajā

Pētnieks: Mītu par labajiem zviedru laikiem Vidzemē pirmie radīja vācbaltieši

Latvija varētu kļūt par Eiropas Kodolpētniecības centra dalībvalsti

Kāda jēga Latvijai būs no Eiropas Kodolpētniecības organizācijas CERN

Latvija, iespējams, jau šovasar kļūs par Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) asociēto dalībvalsti. Centrs nodarbojas ne tikai ar augstas enerģijas daļiņu fiziku, bet arī sociāli nozīmīgiem pētījumiem, piemēram, senāk tieši CERN izgudroja skārienjutīgo ekrānu tehnoloģiju un internetu, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” pastāstīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors, Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims. Atlicis pēdējais solis – līguma ratifikācija Saeimā.

CERN kā "mūsu laboratorija"

Šo starptautisko organizāciju Torims salīdzināja ar Eiropas Savienību un NATO.  

Mēs kļūstam par dalībniekiem arī finansiāli, liekot savu ieguldījumu, un tādējādi CERN kļūst par mūsu laboratoriju, skaidroja RTU profesors.

Esot asociētai valstij, ir limits – tik, cik naudas iegulda, tik var atgūt, taču, kļūstot par pilntiesīgu dalībvalsti, peļņai nav griestu: “Nav augšējā limita, un mums kā mazai valstij, saprotams, uz to ir jātiecas, tāpat kā Igaunijai un Lietuvai.” Šī organizācija “investē cilvēkos, smadzenēs”, tāpēc tas prasa lielus finansiālus ieguldījumus, pamatoja Torims.

CERN aktivitāšu lauks ir tik plašs, ka lielākā daļa no Latvijas zinātniekiem var realizēt savas idejas ļoti dažādās jomās, piemēram, inženierijā, medicīnā, akadēmiskajā fizikā, pārliecināts Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš.

Iespēja ne tikai pētniekiem, bet arī uzņēmējiem

“Latvijas asociētās dalībvalsts statuss ļauj Latvijas uzņēmējiem arī piedalīties dažādos CERN iepirkumos, un tie tiešām ir visiespējamākajās jomās, sākot no papīra pakām, saspraudēm, līdz, piemēram, radiācijas drošam betonam,” skaidroja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju departamenta direktore Lauma Muižniece.

Turklāt uzņēmēji varētu ne tikai piedalīties iepirkumos, bet arī pētniecības procesā. Ir jomas, kur saskare ir izteiktāka, piemēram, informācijas komunikācijas tehnoloģijas, ko pārstāv arī daudzi Latvijas uzņēmēji, kuri varētu piedāvāt dažādus risinājumus, norādīja Muižniece.

Uzņēmēja piedalīšanās CERN aktivitātēs ir gan iespēja nopelnīt, gan pacelt savu konkurētspēju Eiropā un pasaulē jaunā līmenī, iesaistoties izaicinošos projektos un mācoties risināt sarežģītus uzdevumus, atzina Mārcis Auziņš.

CERN stipendijas doktorantiem

Vēl viens ieguvums no dalības, kā LU profesors sacīja, ir iespēja doktorantiem saņemt stipendijas no CERN un piedalīties projektos.

2016. gadā Latvija parakstīja sadarbības līgumu ar CERN, un kopš tā laika zinātnieki, tostarp jauni cilvēki, studenti, darbojas vairākos projektos, informēja RTU profesors: “Mēs mūsu jaunatnei kā valsts dodam iespēju mācīties, studēt Latvijā un piedalīties pasaules klases eksperimentā.”

Šo pieredzi pēc tam varēs izmantot, sniedzot savu atdevi Latvijas ekonomikai, uzņēmējiem un pētniecības institūtiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt