Atļaušos šo citātu no Bhagavad-Gītas šeit atkārtot arī angļu tulkojumā, kur tas, kā man šķiet, skan vēl poētiskāk un vienlaikus biedējošāk: "I am death, shatterer of worlds, annihilating all things." (11.32)
Te, šķiet, vietā atcerēties kādu grāmatveikala plauktu Toronto. Tajā bija vairākas grāmatas, to starpā arī Bhagavad-Gīta. Šim grāmatplauktam bija arī pielikta skaista "šiltīte" ar tekstu: "Grāmatas, par kurām daudzi mīl spriest, bet lasījuši ir tikai daži."
Tomēr, ja jautātu, kas ir Bhagavad-Gīta, par ko ir šis teksts, kāds ir teksta vēstījums visiem mums, tad atbildes būtu ļoti dažādas. Pārbaudīju to pie savām paziņām. Tomēr droši vien par to ir vērts padomāt un tekstu palasīt. Mums par laimi, teksts ir pieejams arī latviešu valodā un ne vienā vien tulkojumā. Sākot no samērā akadēmiska Mirdzas Bendrupes (profesoram Viktoram Ivbulim redaktora statusā piepalīdzot) veidota tulkojuma līdz Valda Bisenieka ļoti ekspresīvam, brīnišķi kolorītam, bet līdz ar to, iespējams, nedaudz mazāk precīzam tulkojumam.
Tomēr… kas ir šis teksts, un ko mums no tā būtu mācīties?
Vispirms Bhagavad-Gīta ir daļa no indiešu eposa Mahabharata. Jau pats eposa nosaukums par to liecina. Maha sanskritā nozīmē lielais vai lielā un Bharata ir gan Indijas senais nosaukums sanskritā, gan arī tās pirmā valdnieka vārds. Ir vēl dažas citas nosaukuma interpretācijas, bet atstāsim tās pētnieku diskusijām. Vērts pieminēt, ka Indijas neatkarības cīņu vadītājs Mahatma Gandijs šo tekstu uzskatīja par galveno iedvesmas avotu gan savām politiskajām cīņām, gan arī Indijas valsts veidošanai.
Profesora Auziņa zinātnes sleja
Mārcis Auziņš: "Kādēļ lasīt manus tekstus? Man šķiet, ka dabaszinātnes mēs bieži mēdzam "ignorēt", sakot, ka tās ir formālas, sausas un neinteresantas. Gribētos ļaut lasītājam ieraudzīt, ka tās ir daļa no mūsu dzīves – krāsainas un interesantas."
Biogrāfijas pieturzīmes:
- Pēc profesijas fiziķis, šobrīd Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs.
- No 2007. gada līdz 2015. bijis Latvijas Universitātes rektors.
- Strādā kvantu fizikas jomā un ir vairāk nekā simts zinātnisko rakstu, kas publicēti pasaules vadošajos fizikas žurnālos, un vairāku simtu konferenču ziņojumu autors.
- Kopā ar kolēģiem no Rīgas un Bērklijas uzrakstījis divas monogrāfijas, kas izdotas "Cambridge University Press" un "Oxford University Press" izdevniecībās un abas ir piedzīvojušas atkārtotus izdevumus.
- Karjeras laikā dzīvojis un strādājis dažādās valstīs – Ķīnā un Taivānā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Anglijā, Izraēlā un Vācijā.
Šis eposs ir veidojies pamazām, un tā daļas ir formējušās daudzu simtu gadu garā laika posmā no apmēram ceturtā gadsimta pirms mūsu ēras līdz ceturtajam gadsimtam jau mūsu ērā. Pilns eposa teksts nav latviski iztulkots, bet tā tulkojums angliski aizņem desmit sējumus un satur apmēram simts tūkstošus vārsmu. Tas uzrakstīts dzejā. Eposa pilnais stāsts ir par valdnieka Bharatas divu dēlu Pandu un Dhritarāštras un viņu pēcteču, tātad divu dzimtu, sacensību varas dēļ pēc valdnieka Bharatas nāves. Tas ir bezgala interesants un kolorīts stāsts. Sākotnēji vara tiek nodota vecākajam dēlam Dhritarāštram, kurš ir akls. Viņa jaunākais brālis Pandu, kurš būtu piemērotāks valdnieks, ir spiests doties tuksnesī, jo lāsts viņam neļauj precēties un tātad turpināt dzimtu. Šī neiespējamība veidot valdnieku dinastiju ir nepārvarams šķērslis. Taču tuksnesī ar piecu dievu tiešu palīdzību viņam tomēr pēcnācēji rodas – pieci dēli – un Pandu nolemj atgriezties karaļvalstī, jo tagad viņam ir mantinieki, pat veseli pieci dēli, katrs no sava dieva. Brāļi Pandu un Dhritarāštra vēršas pie vieda pareģa, lai tas izzina dievu gribu un izšķir, kuram no brāļiem būt par valdnieku. Pareģis nosaka, ka Pandu dzimtai vēl uz 13 gadiem jādodas klejojumos džungļos un tikai tad atgriežoties viņi varēs saņemt karaļvalsti, jo Pandu ir piemērotāks valdīšanai nekā viņa aklais vecākais brālis Dhritarāštra. Atgriežoties no klejojumiem, Pandu dzimta uzzina, ka Dhritarāštra negatavojas sekot pravietojumā balstītai dievu gribai un norunai un varu nodot Pandu.
Šajā vietā sākas tā Mahābāratas daļa, kuru mēs pazīstam kā Bhagavad-Gītu un kura ir plaši pazīstama Rietumu kultūrā.
Bhagavad-Gītas vēstījums sākas kaujas laukā. Pandu dēls Ardžuna ir kļuvis par dzimtas klana karavadoni. Viņam ir liela armija, bet tai pretī stāv Dhritarāštra dēlu (un saskaņā ar eposu viņam tādu bija vesels simts) vadīta armija. Tie visi ir Ardžunas brālēni. Ardžuna vēro savu un tēva brāļa klana karaspēkus, kas izvietojušies viens pret otru. Tūlīt var sākties kauja.
Ardžuna, tāpat kā atombumbas veidotāji Losalamosas laboratorijā, ir ļoti dziļas morālas dilemmas priekšā. Ardžunas gadījumā tā ir izšķiršanās, vai sekot dievu pareģojumā izteiktajai augstākajai gribai, ka karaļvalstij jānonāk viņa dzimtas pārvaldīšanā, un tātad karot un nogalināt sava tēva brāļa dēlus, Ardžunas brālēnus, vai tomēr nesekot dievu gribai, izlīgt ar brālēniem un samierināties, ka tie pārvaldīs karaļvalsti.
Vienā ziņā Ardžuna tomēr bija labākā situācijā nekā fiziķi Ņūmeksikas laboratorijā Losalamosā. Pētnieku vienīgais padomdevējs bija viņu pašu sirdsapziņa un izšķiršanās starp politisko sistēmu – Rietumu demokrātijas un totalitāra sociālisma – cīņu par dominanci pasaulē vienā svaru kausā un cilvēku upuriem, kas saistīti ar šo cīņu, otrā svaru kausā. Ardžunam izšķirties un pieņemt lēmumu palīdzēja viņa kaujas ratu zirgu aizjūga vadītājs. Šis vadītājs bija neviens cits kā pats indiešu dievs Krišna. Ardžuna viņam lūdza:
"Ak, nekļūdīgais! Lūdzu, izved manus kaujas ratus starp abiem karaspēkiem, lai es varu redzēt tos, kas alkst cīņas un ar kuriem kopā man būs jācīnās šajā lielajā kaujā." [1.17-32]
Ardžuna turpina:
"Kad manā priekšā stāv skolotāji, tēvi, dēli, vectēvi, mātes brāļi, sievas tēvi, mazdēli, svaiņi un citi tuvinieki, kas gatavi atdot dzīvību un bagātības, es negribu nogalināt viņus, kaut arī tie var nogalināt mani. Ak, visu dzīvo būtņu uzturētāj! Es negribētu cīnīties ar viņiem, pat ja saņemtu par to visas trīs pasaules, nemaz jau nerunājot par šo Zemi. Kāds prieks gan tiks mums, ja nogalināsim Dhritarāštras dēlus?" [2.2-4]
"Labāk ubagot, nekā dzīvot uz diženu dvēseļu, manu skolotāju, dzīvības rēķina. Pat ja viņi vēlas pasaulīgus ieguvumus, pat tad viņi ir mani skolotāji. Ja viņi tiks nogalināti, tad visi mūsu prieki būs slacīti asinīm." [2.5]
Praktiski viss Bhagavad-Gītas septiņsimt vārsmu garais teksts, kas sadalīts 18 nodaļās, ir Ardžunas saruna ar Krišnu. Dievs Krišna šajās vārsmās skaidro Ardžunam, kas ir pienākums pret augstāko patiesību, kā šis pienākums prasa pakļaušanos tam un sevis disciplinēšanu. Krišna skaidro savam māceklim pienākuma saistību ar jogas kā garīgas mācības nozīmi un upurēšanos augstāka pienākuma vārdā.
Lielā mērā Bhagavad-Gīta ir pārdomas par to, kādus lēmumus katrs mēs dzīvē pieņemam un kādas izvēles izdarām. Tie var būt gan eksistenciāli lēmumi kara laukā, vērojot armijas, tie var būt lēmumi Ņūmeksikas tuksnesī fizikas laboratorijā, tie var būt arī ne tik eksistenciāli lēmumi pasaulei kopumā, bet tādēļ, iespējams, ne mazāk nozīmīgi katra dzīvē.
Ardžunas karalauks ir ne tik daudz cīņa starp diviem klaniem par varu karaļvalstī, bet gan daudz vairāk kaujas dalībnieku iekšēja cīņa ar sevi par ētiskām izvēlēm un to samērošanu ar lielo, Ardžunas gadījumā, dievišķo pienākumu.
Kādu padomu princim Ardžunam dod dievs Krišna? Krišnas atbilde ir viennozīmīga. Viņš saka Ardžunam: "Ej cīņā, karo. Karo pat tad, ja pretinieki kara laukā ir tavi asinsradinieki – brālēni. Karot taisnības vārdā ir tavs augstākais pienākums, jo dievu iedibinātā kārtība ir svarīgāka par cilvēku ambīcijām, un dievi ir noteikuši, ka Pandu dzimtai ir pienācis laiks noteikt karaļvalsts likteni."
Ardžuna paklausa Krišnam un sava karaspēka priekšgalā Krišnas vadītajos kaujas ratos dodas cīņā. Ar to beidzas Bhagavad-Gītas teksts. Bhagavad-Gīta atstāj mūs neziņā par to, ar ko beigsies kauja starp Pandu un Dhritarāštras klaniem.
Mēs zinām, pie kā līdz šim brīdim ir novedis Openheimera un viņa kolēģu aizsāktais daudzo izvēļu ceļš, ko vēlākos gados turpinājuši izdarīt gan pētnieki, bet vēl jo vairāk politiķi. Mēs nekad neuzzināsim, kā vēsture būtu attīstījusies, ja Ņūmeksikas tuksnesī būtu izdarītas citas izvēles, un nezinām, kas notiks tuvākā un tālākā nākotnē.
Bhagavad-Gītā aprakstīto notikumu gadījumā mēs esam labākā situācijā. Bhagavad-Gītā notikumu apraksts gan beidzās brīdī, kad sākās kauja, bet ir eposa Mahabharata vēstījums, kura daļa ir Bhagavad-Gīta, turpinās. Tajā mēs varam izlasīt, ka karš ilga astoņpadsmit dienas un naktis.
Karā dievs Krišna bija kopā ar Pandu klanu. Postošā kara izraisītās šausmas bija neiedomājamas. Taču Ardžunas vadītais klans karu uzvarēja un Pandu dzimtas vecākais dēls Judhišthira kļuva par karaļvalsts valdnieku. Dievu noteiktā kārtība tika atjaunota. Taču kara laikā bojā gāja daudzi karavadoņi, dzimtu patriarhi un vēl vairāk vienkāršo karotāju no abiem klaniem. Tāda bija šīs uzvaras cena…
Bhagavadgīta: svētā dziesma, no sanskrita atdzejojis Valdis Bisenieks, Rīga, Vieda (1999) 155 lpp.
Bhagavadgītā. tulkojusi Mirdza Bendrupe, Viktora Ivbuļa redakcijā, Rīga, Jāņa sēta (1996) 158 lpp.
Profesora Auziņa zinātnes sleja
