REPORTĀŽA: Amatas takas par valsts čempioniem kronē Švilpi un Vadzi

ĪSUMĀ:

• 3000 ''stirnubuki'' izskrien Amatas krastus, kur Švilpe un Vadzis kļūst par taku skriešanas čempioniem.
• Mūsējie pieticīgi Igaunijas "Heavy Metal Ultra" pagalma skriešanas sacīkstē.
• Serjogins dominē šķēršļotajā Lāčplēšu krosā arī nākamajā dienā pēc uzvaras Prezidenta balvā.
• Rīgas triatlons pulcē četras olimpietes no 10 valstīm.
• Oskars Muižnieks un Katrīna Jaunslaviete-Kipure trešo reizi kļūst par valsts čempioniem MTB riteņbraukšanā.
• Nedēļas nogalē latvieši mājas trasē Engurē cīnīsies par Eiropas čempionāta medaļām rogainingā.
• ''Salacas maucienā'' airētāji vienas nakts laikā trauksies visas upes garumā.
• Vasaras izskaņas un rudens lielākie tautas sporta pasākumi.

35. Stirnubuka posms ieies vēsturē ar pirmo ultragaro taku distanci seriāla septiņu gadu pastāvēšanas vēsturē. 71 kilometru garai distancei “Vilks” starts tika dots Siguldas pilsdrupās sestdienas rītā plkst. 6.00. Divsimt dalībnieki Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) uzsāka ceļu līdz majestātiskajam Zvārtes iezim Amatas krastā, straujāko Vidzemju upju pavadīti, cīnoties arī par Latvijas čempionāta (LČ) medaļām. Ņemot vērā arī ierastās distances “Stirnu buks”, “ Zaķis”, “Vāvere”, “Susurs” un “LVM Skolu čempionāts”, septītās sezonas atklāšanas posmā dalību ņēma nepilni trīs tūkstoši "strirnubuku'', ievērojot veselības drošības ieteikumus.

Vairākkārt mainoties līderiem, zelta godalgas izcīnīja Artūrs Vadzis (06:04:24) no Drustiem un Anete Švilpe (06:59:37) no Rīgas.

Pirmajos kilometros dalībnieki izmeta loku ap Livonijas ordeņa Siguldas pilsdrupām, traucoties gan Paradīzes un Krusta kalnos, gan nonākot pilsētas Svētku laukumā un pa stāvo serpentīna ceļu dodoties lejup Gaujas tilta virzienā. Septiņu vīru līderu grupa skrēja tempā tuvu četrām minūtēm kilometrā. Tajā pļāpādams pa priekšu skrēja galvenais favorīts Andris Ronimoiss, blakus atradās topošais medaļnieks Jānis Kūms un triatlonists Oskars Cimermanis, kurš vēlāk paliks ārpus pirmā desmitnieka. Cieši sekoja kvartets Konstantīns Biktimirovs, nākamais čempions Artūrs Vadzis, Gvido Kalniņš un turpmākās dienas varonis Ģirts Dakša. Pavisam netālu sekoja taku izlases pārstāvis Kristaps Broks, aiz viņa atradās startu pārķērušais Valdis Miezītis, kas sacensības noslēgs pirmā simta beigās. Pirmajos kilometros desmitniekā atradās arī Jānis Ābols, kam finišu paredzami neizdosies sasniegt pat pirmajā simtniekā.

Visas četras dāmu favorītes Anete Švilpe, Linda Boldāne, Irita Puķīte un Viviana Kirilova sacensības uzsāka vienkopus, vienai otru pieskatot. Latvijas izlases dalībniecēm ar minūtes atstarpi trešajā kilometrā sekoja Elīna Kabaļina, bet vēl pēc minūtes kopā skrēja Liene Allere un Lita Dzelme. Pirmo desmitnieku gandrīz kopā noslēdza Margarita Peteļina, Karīna Krūmiņliepa un Dace Blūma.

Pārskrējuši karogoto Gaujas tiltu, divi simti LČ dalībnieku nokļuva Krimuldas pusē, izskrēja takas Vikmestes gravā un gar Gūtmaņa alu un Turaidas pili nokļuva pirmajā kontrolpunktā pie Bēršām. Ja pirmajos kilometros desmitnieku šķīra desmit sekundes, tad pēc distances pirmās piektdaļas skrējēji trasē atradās vairāk par stundu un starta septiņieku šķīra jau pusminūte. Jānim Kūmam uz papēžiem mina Konstantīns Biktimirovs, savukārt redzamības attālumā, padsmit sekundes tālāk skrienošo Andri Ronimoisu pieskatīja Ģirts Dakša, Oskars Cimermanis, Gvido Kalniņš un Artūrs Vadzis.

Sieviešu cīņā Linda Boldāne bija uzņēmusies līderes lomu, apsteidzot vairākus puišus, absolūtajā ieskaitē pakāpjoties uz otrā desmita vidu. Zaudējot pusotru minūti, uz trešo desmitu bija atkāpusies galvenā favorīte Anete Švilpe. Starp abām līderēm atradās ap desmit vīriem, taču tas nākamo uzvarētāju nesatrauca. Tikmēr pērnā Latvijas čempione Irita Puķīte turējās Anetes Švilpes aizmugurē ar padsmit sekunžu atstarpi. Vairāk nekā piecas minūtes tālāk skrēja Viviana Kirilova, kuras atstarpe līdz līderēm bija izaugusi līdz kilometram. Vienīgās vērā ņemamās izmaiņas otrajā dāmu pieciniekā bija Karīnas Krūmiņliepas atkrišana ārpus divdesmitnieka un Evijas Vates dzīšanās garām septiņām konkurentēm un pakāpšanās augšup no sākotnējās 15.pozīcijas.

Pēc vēl tikpat noskrietā attāluma, kad aiz muguras bija jau pirmie 30 kilometri, līderi pusdeviņos sestdienas rītā bija ieradušies pie Braslas upes ietekas Gaujā un devās hidroelektrostacijas (HES) virzienā. Sāka iezīmēties līderu trijnieks, kas pēcāk sadalīs arī medaļu komplektu – Andris Ronimoiss vairs neturēja Jāņa Kūma tempu un, to sapratis, bez sporta pulksteņa skrienošais Ģirts Dakša iekārtojās līdera aizmugurē, pakāpjoties par divām pozīcijām augšup. Savukārt Artūrs Vadzis pakāpās no septītās pozīcijas uz trešo, kaut no līdera atpalika jau nepilnas 50 sekundes iepriekšējās pusminūtes vietā. Savukārt par divām vietām augstāk pakāpās Gvido Kalniņš, kurš iegūto ceturto vietu noturēs līdz finišam, apsteidzot arī savu treneri Andri Ronimoisu. No vicelīdera goda nācās atteikties Konstantīnam Biktimirovam, kurš finišēs septītais, uz brīdi palaižot garām arī Kristapu Broku un finišā piekāpjoties Jevgēņijam Stepanovam, kas spēs ielauzties sešiniekā, kaut startā sāka no ceturtā desmita.

Sacensību trešās stundas noslēgumā Lindas Boldānes pārsvars pār tuvāko sekotāju bija sarucis no pusotras minūtes divreiz mazāks, tikmēr Irita Puķīte nosacīti taisnajos posmos nespēja tikt līdzi savam medījumam Anetei Švilpei un deficīts pieauga par vairāk nekā trim minūtēm, uzsākot Braslas krasta posmu. Cīņā par piekto vietu Liene Allere savā pirmajā garajā taku skrējienā apsteidza Elīnu Kabaļinu, kura pirms tam kontrolpunktā zem elektrolīnijas bija nomainījusi mīkstākus skriešanas apavus uz nedaudz cietākiem, kas būs piemērotāki lēnākajām Gaujas pietekas posma takām, kur skrējēji klupa un krita.

Pie Braslas HES pirmais ieradās Ģirts Dakša, 44 sekundes vēlāk tur atzīmējās Artūrs Vadzis, bet kādreizējais orientēšanās izlases pārstāvis Jānis Kūms bija atkāpies uz trešo pozīciju, jaunajam līderim zaudējot pusotru minūti.

Braslas posmā sevi no labākās puses demonstrēja arī Anete Švilpe, panākot un apsteidzot Lindu Boldāni, kura līdz kontrolpunktam turējās cieši aiz jaunās līderes. Tikpat ātri gar Braslas krastu pārvietojās Irita Puķīte, tādējādi saglabājot iepriekšējo atstarpi un atstājot atklātu jautājumu par otrās vietas likteni Latvijas čempionātā, jo solītās karstās dienas sacensībās bija pagājušas vien nepilnas četras stundas un izšķirošos notikumus ietekmēs arī gaisa temperatūra un spēja tai pielāgoties.

Tobrīd, desmitos no rīta, abi ātrākie vīri – Artūrs Vadzis un Ģirts Dakša - bija noskrējuši Braslas upes otra krasta takas un vienlaicīgi sasnieguši 50 kilometru atzīmi, uzvarētāja likteni atstājot noslēguma pusmaratona rīcībā. Artūrs Vadzis bija panācis iepriekšējo līderi un vairs neatkāpās ne soli, duetam turoties kopā teju līdz finišam, skrienot gan gar Draņķupīti, gan Pārgaujā iepretim Līgatnes dabas takām.

Pēc Braslas posma un pussimta kilometru noskriešanas Jānis Kūms uzzināja, ka līdz priekšā skrienošajam duetam ir četras minūtes un mēģināja atgūties un panākt līderus, taču tas neizdevās un atlikušajā noslēguma posmā līdz finišam nākamais bronzas medaļnieks zaudēja vēl vairākas minūtes, bet līdz 10 minūtēm pieauga arī atstarpe no tuvākā sekotāja Gvido Kalniņa.

Nepilnus 10 kilometrus līdz finišam galvgalī skrienošais Ģirts Dakša mēģināja kāpināt tempu, lai pirmais ierastos Gaujas šķērsošanas vietā ar trošu nobraucienu, taču sacensību rīkotāji bija sagatavojuši divas iekārtas upes pārbraukšanai un sacīkste par zelta godalgu sākās no jauna. Abi teju blakus skrienošie līderi kurināja tempu, ik pa brīdim mainoties vadošajam skrējējam, tostarp arī šaurajās līkumainajās taciņās pie Ķūķu krācēm, kur atradās pēdējais, sestais dzirdināšanas punkts.

Reizē tika pārbrista Amatas upe, pēc kuras, tuvojoties tiltam, Artūrs Vadzis veica izšķirošo izrāvienu, nepilnas sešas stundas kopš starta brīža spējot kāpināt tempu līdz 4:10-4:20 min/km, pēdējos pāris kilometros tiekot vaļā no sīvā konkurenta un tādējādi izvairoties no kritiskas cīņas finiša beidzamos metros.

No pirmā līdz noslēdzošajam dalībniekam finišā pie majestātiskā Zvārtes ieža sagaidīja izaicinošās trases plānotājs, GNP pārzinātājs Artis Ločmelis un nenogurdināmais Stirnubuka trašu marķētājs Gints Konošonoks.

Artūrs Vadzis no Drustiem zeltu LČ taku skrējienā izcīnīja 6 stundās 4 minūtēs un 24 sekundēs, par nepilnām 100 sekundēm apsteidzot sudraba godalgas ieguvēju tukumnieku Ģirtu Dakšu (06:06:01). Bronza tika Jānim Kūmam (06:11:44) no Gaujienas novada. Uzvarētāji apliecināja pirms starta Andra Rominoisa izteikto prognozi, ka būs nepieciešamas vairāk par sešām stundām.

Vienīgā sieviete, kas spēja distanci pieveikt ātrāk par septiņām stundām, bija Anete Švilpe (06:59:37), priekšā sev palaižot vien astoņus vīrus.

Otra ātrākā dāma Linda Boldāne (07:02:27) noslēdza ātrāko desmitnieku absolūtajā vērtējumā, pēdējā nogrieznī Gaujas kreisajā krastā par pusminūti samazinot laika deficītu līdz līderei. Bronzas medaļa pēc pusotra tūkstoša augstummetru pieveikšanas 33 finišējušo dāmu konkurencē tika Iritai Puķītei (07:19:29), savā karjerā gūstot pilnu medaļu komplektu.

Četru gadu laikā, kopš Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS) noskaidro valsts labākos taku skrējējus, pilns medaļu komplekts tagad ir arī Artūram Vadzim. Savukārt Anete Švilpei ir divas zelta godalgas, bet Jāņa Kūma kontā - divas bronzas. Piebilstams, ka visi seši medaļnieki pēdējos gados spējuši kvalificēties Latvijas izlases sastāvam dalībai pasaules čempionātos taku skrējienos.

Starp pustūkstoša 22 kilometru “Stirnu buka” distances taku skrējējiem ātrākais bija šķēršļu trašu speciālists Artjoms Rekuņenko (01:49:18), aiz sevis atstājot Mārtiņu Skujenieku (01:52:55) un Dzintaru Skrundenieku (01:53:27). Pusotra simta dāmu konkurencē ātrākās bija Jolanta Krastiņa (02:04:04) no Vecpiebalgas, Dace Banga-Hodžajeva (02:17:49) un Ineta Jerofejeva (02:21:12).

Visātrākajā 13 kilometru “Zaķa” trasē ar sevi un konkurentiem sacentās vairāk nekā 900 dalībnieki. Pirmais sacensību centru pie Zvārtes ieža sasniedza Agris Krūmiņš (01:00:27), minūti vēlāk ieradās Jānis Olengovičs (01:01:26), kam sekoja Jānis Baunis (01:02:45).

No Alūksnes nākusī Ilona Marhele (01:09:45) apliecināja olimpietes statusu un uzvarēja starp četriem simtiem dāmu, otrajā un trešajā vietā atstājot krosus labi skrienošo Gundegu Heidingeri (01:13:21) un sacensību apritē atgriezušos Daigu Hildebranti (01:14:16).

Tā kā šajā posmā ''Lūšiem'' bija nosacītas brīvdienas, spriedzes pilnajā Kalnu karaļa un Kalnu karalienes sacīkstē spēkiem mērojās abu iepriekšminēto 1400 “Stirnu buka” un “Zaķa” skrējiena pārstāvji. Kilometru garajā sprintā veiksmīgākais bija siguldietis Uldis Kļaviņš (00:03:08), kurš taktiski apspēlēja savu komandas biedru Aināru Brālīti (00:03:13) un par pāris sekundēm ātrāko Jāni Bauni (00:03:11). Ātrāko dāmu trijniekā bija jau pieminētās Gundega Heidingere (0:03:46), Ilona Marhele (00:03:55) un Dace Banga-Hodžajeva (00:04:10).

Piecu kilometru “LVM Skolu čempionātā” ātrākie bija liepājnieks Ralfs Roga (00:24:06) un cēsiniece Sanija Alksne (00:28:10). Tāpat kā iepriekšējos gados, skolēni cīnās ne tikai par uzvarām savās vecumgrupās un kopvērtējumā, bet arī par kuplākajām un sportiskākajām skolu komandām. Šīs sezonas jaunums ir komandu cīņas, kurās tiks ņemta vērā arī skolēnu iesaiste taku skriešanā.

Tikpat garajā veselības distancē “Vāvere” piedalījās vairāk nekā četri simti dalībnieku, no kuriem ātrākie bija Andrejs Bānis (0:24:39) un Lidija Zeile (0:33:22). Kilometru garajā bērnu “Susura” distancē piedalījās 338 paši mazākie taku skrējēji, no kuriem izaugs nākamie čempioni, kas nesīs Latvijas vārdu pasaules arēnās.

Līdz ar sezonas atklāšanu savstarpējās cīņas uzsāka 51 komanda, un pirmajā posmā vislabākās sekmes bija “Pulsometrs.lv” (7926 punkti), “Rieksti” (7629 punkti) un “Moller Auto Ventspils / Matisons Runner`s Club” (7524 punkti). Turpmākos panākumus izšķirs nākamie trīs posmi 12. septembrī Ērgļos, 3. oktobrī Engures Milzkalnā un 24. oktobrī Kandavā. Šajos trijos rudens posmos Latvijas mežos būs atgriezies “Lūsis”, savukārt sevi veiksmīgi pieteikušais “Vilks” savus cienītājus gaidīs turpat “Gaujmaliešu taka Austrumi” virzienā no Cēsu pils uz Siguldas pilsdrupām.

Nedaudz vairāk – 80 un 73 kilometrus brīvdienās pieveica valmierietis Mārcis Bogdanovs un Mārtiņš Kacens, startējot Igaunijā aizvadītajā pagalma taku ultramaratonā “Heavy Metal Ultra”, riņķojot attiecīgi 12 un 11 stundas 6,706 kilometru aplī. Vietējais igaunis Hannes Veide (308,476 km) bija spiests trasē atrasties 46 stundas, lai nosargātu savu pērn izcīnīto titulu, jo tiešais konkurents Olivers Kalvi apstājās pie 301 kilometra pēc 45 stundām. Piebilstams, ka trešās vietas ieguvējs soms Mikaels Hērmans pārtrauca sacīksti pēc 36 stundām un 240 kilometriem, atstājot abus pēdējos cīnītājus deviņu stundu duelī. Piebilstams, ka starts tika dots 15. augustā pl.8.00 no rīta un nakts stundās trase mainījās un vairāk tika skriets pa asfaltu. Pavasarī Latvijas virtuālajā "Supervaroņi Backyard Ultra" ar 167 kilometriem uzvaru svinēja Antons Kranga, balvā saņemot tualetes papīru, taču klātienes sacensībās pērnie Mārča Bogdanova 140 kilometri paliek joprojām nepārspēti.

Šķēršļu skrējienu cienītāji svētdien, 16. augustā ņēma dalību Lāčplēša krosā, kas šoreiz Mežaparkā risinājās Rīgas svētku laikā augustā, nevis, kā iepriekšējos gados bija ierasts, novembrī un oktobrī. 12,6 kilometru Bruņinieku distancē sevi apliecināja (0:45:50.8) iepriekšējā dienā Prezidenta balvā startējušais Dmitrijs Serjogins (14:23.25), kurš pirms nedēļas Kuldīgā kļuva par valsts čempionu pusmaratonā. Otro un trešo vietu Bruņinieku šķēršļu skrējienā 32 dalībnieku konkurencē sadalīja iepriekšējā dienā Stirnubukā skrējušais Dainis Limanāns (0:48:01.0) un ugunsdzēsējs Valdis Aņikejevs (0:51:52.9).

Negaidīta cīņa izvērtās starp astoņām daiļā dzimuma pārstāvēm, jo pēc pirmā apļa vadībā bija Mežaparkā ikdienā skrienošā Kitija Valtere (0:57:24.6), taču otrā apļa vidū viņu apsteidza no velonegadījuma atguvusies Klinta Lauska (0:56:48.0), gūstot arī uzvaru. Kaut arī bija izsludinātas naudas balvas, iepriekšējās dienas Stirnubuks bija mazinājis dalībnieku interesi un vajadzēja nedaudz pagaidīt, līdz sacensību centrā ieradās trešā ātrākā sieviete Kristīne Roga (1:07:30.9).

6,3 kilometru Lāčplēšu skrējienā starp 134 dalībniekiem uzvarēja Mareks Zālītis (0:24:11.3) un Annija Zāģere (0:31:51.2). Aptuveni 200 bērni skrēja 1,25 un 0,8 kilometrus Laimdotas trasē.

Turpat blakus Mežaparka Lielajā estrādē visas dienas garumā risinājās Rīgas triatlons, kas sarīkoja vienu no pirmajiem “koncertiem” nesen atklātajā kultūrvēsturiskājā būvē. 8. Rīgas triatlons bija pirmās oficiālās Eiropas triatlona savienības (ETU) sacensības šajā sezonā, tāpēc, kaut arī pārstāvēto valstu un dalībnieku kopskaits bija visai neliels, supersprintā sacentās četras olimpisko spēļu dalībnieces no Dienvidāfrikas, Beļģijas, Ukrainas un Igaunijas.

Peldot 375 metrus Ķīšezerā, braucot ar velosipēdiem 12,5 kilometrus pa Mežaparka celiņiem un skrienot 3 kilometrus ap Lielo Dziesmusvētku estrādi, pašmāju labākie triatlonisti nespēja iepriecināt savus līdzjutējus. Baltijas čempionātā, kur dalību ņēma arī Vācijas un Ukrainas sportisti, 11 vīru cīņā Artjoms Gajevskis vienīgais nesasniedza finišu velosipēda ķibeles dēļ. 11 dāmu konkurencē, kur startēja jau pieminētās četras olimpietes, viena otrai palīdzēja abas beļģu sportistes, izpeldot reizē, braucot kopā arī uz velo un nedodot nekādas cerības pārējām konkurentēm arī skriešanas posmā. Peldētāja Patrīcija Agnese Ozola pēc savas kroņa disciplīnas bija septītā, taču pēc tam piekāpās pārējām deviņām dāmām, kas sasniedza finišu. Reizē no ūdens izskrēja citkārt peldēšanā stiprā Baiba Medne un Daniela Leitāne, kura bija ātrāka tranzītzonā un, negaidot pieredzējušo tautieti, sāka dzīties pakaļ lietuvietei, taču finišēja septītajā vietā. Savukārt Baiba Medne izcīnīja devīto vietu.

24 jaunieši startēja Eiropas kausa posmā, kur piedalījās arī Spānijas, Dānijas un Šveices sportisti. No četriem pašmāju junioriem devīto vietu izcīnīja Artūrs Liepa, kurš bija veiksmīgāks par Daņilu Proščinko (14.v.), Sandi Kornijenko (16.v.) un Kristapu Dūzi (20.v.). 13 meiteņu sacīkstē startēja arī Ungārijas jaunā triatloniste, kopējo pārstāvēto valstu skaitu palielinot līdz desmit. Pašmāju jaunietēm Darjai Beļevičai, Kristiānai Maskavai un Elīzai Zvīgulei nācās palikt ārpus desmitnieka, finišā ieņemot noslēdzošās vietas. Piebilstams, ka potenciāli spēcīgākā Latvijas pārstāve Kristiāna Maskava no ūdens iznāca piektā, taču mīkstā veloriepa neļāva šoreiz pacīnīties ar vienaudzēm par augstāku pozīciju.

Pēcpusdienā šajā pašā trasē devās simts vīru un sievu, sadalot ieskaites punktus dažādās vecumgrupās Latvijas kausa ieskaitē. Tiesa, arī šajā tautas klases startā gan sieviešu, gan vīriešu vērtējumā bija kaimiņzemes Igaunijas pārstāvji. Vēl pussimts jauniešu un veselības grupas pārstāvju ņēma dalību vēl īsākā distancē par supersprintu. Latvijas triatlona sezonai noslēdzoties, LSM vēstīs par izturībnieku veikumu Igaunijā gan šajā nedēļas nogalē Kuremā netālu no Tartu, gan septembra sākumā plānotajā “Ironman Tallinn”.

Aizvadītajā nedēļas nogalē riteņbraucējiem lielākais notikums bija Siguldā, kur par Latvijas čempioniem MTB disciplīnā 46 kilometru trasē trešo reizi kļuva liepājnieks Oskars Muižnieks un Katrīna Jaunslaviete-Kipure. Sudrabs un bronza starp 192 dalībniekiem tika uzvarētāja komandas biedriem Laurim Purniņam un Arnim Pētersonam. Sieviešu konkurencē otro un trešo vietu izcīnīja Lelde Ardava un Zane Ķelpe. Pustūkstotis dalībnieku startēja 35 kilometru tautas braucienā.

Šonedēļ Ogres Zilajos kalnos risināsies neparastais 24 stundu MTB pārbaudījums.

Tomēr lielākā uzmanība tiks Eiropas čempionātam rogainingā, kas pulcēs kontinenta stiprākos sportistus Engures apkārtnē. Starp 600 dalībniekiem no 14 valstīm puse būs pašmāju aktīvā dzīvesveida piekritēji, bet ceturtā daļa būs igauņi, kas būs lielākie konkurenti cīņā par medaļām.

Tikmēr airētāji nelaidīs garām ne ceturtdienas vakara Lucavsalas seriāla kārtējo posmu, ne arī teiksmām apvīto “Salacas maucienu”, kas vienmēr notiek 21. augusta naktī, neskatoties uz nedēļas dienu, un šogad atzīmēs 21. norises reizi (tiesa, skaitot astotnieku, ne decimālajā sistēmā). Noairēt Salacu visā tās garumā no Burtnieku ezera līdz Salacgrīvai vienā naktī ir krietns izaicinājums, ko šoreiz padarīs vieglāku tilta remonts Vecatē pie Burtnieka ezera, samazinot laivojuma garumu līdz 87 kilometriem ar startu no tilta Mazsalacā. Pagaidām kajaku, smaiļu, kanoe, SUP un pūšļu klasēs pieteikušies 30 dalībnieki, kuru vidū ir arī kaimiņu lietuviešu un igauņu airētāji.

Nākamnedēļ, gatavojoties rudens cēlienam, vasaras izskaņā, 29. augustā būs iespēja ņemt dalību 42 kilometru taku maratonā “Bulta”, skrienot gar Gaujas krastiem maršrutā Sigulda-Līgatne-Sigulda, vai arī izvēloties kādu no satelītdistancēm, piemēram, taku pusmaratonu. Tajā pašā nedēļas nogalē risināsies arī nakts taku skrējiens Lodē 20, 10 un 5 kilometru garumā.

Rudenī gaidāmi vēl vairāki garie taku skrējieni Latvijā un kaimiņvalstīs. Tā, piemēram, 26. septembrī Siguldā risināsies Latvijā senākais taku ultragarais 70 kilometru pārbaudījums SKM ar vairāk nekā 3000 augstummetru summu, kura vēsture aizsākās 2004. gadā un kas ir slaveno Monblāna skrējienu vienaudzis.

10. oktobrī trešo reizi notiks 84,4 kilometru dubultmaratons “Taisnais” bijušās dzelzceļa līnijas maršrutā Saurieši-Ērgļi. Vienlaikus šajā nedēļas nogalē arī plānots pārceltais Rīgas maratons, taču taku skrējējiem tas nebūs šķērslis, lai piedalītos pamatdistancē vai arī maratonā, vai pusmaratonā.

Nedēļu vēlāk, 17. oktobrī, Lietuvas Kuršu kāpā ceturto reizi notiks Latvijas taku skrējēju iecienītas 68 kilometru sacensības ar vairākām satelītdistancēm.

Vēl pēc nedēļas, 24. oktobrī, Igaunijas augstākā paugura Munameģa pakājē slēpošanas un biatlona poligonā risināsies “Haanja 100”, kur kāpumiem un kritumiem bagātos 15 apļos būs jāpieveic 100 kilometri. Arī no šīm sacensībām Latvijas skrējēji mājās veduši medaļas. Vien jāatceras, ka Covid-19 gadā ir mainīts sacensību kalendārs un kopvērtējuma cīņām izšķirošais Stirnubuka posms pārcelts tieši uz šo 24. oktobri.