Ultramaratonists Jānis Actiņš atteicās no starta pasaules čempionātā jūlija sākumā, jo nebija gatavs Ziemeļīrijā noskriet vairāk par 200 kilometriem. Uz Portugāles ziemeļiem skrējējs devās ar plānu - noskriet aptuveni 160 kilometrus, pieļaujot, ka veiksmes gadījumā varētu aizsniegties līdz 180 kilometriem. Pirms diviem gadiem, kad sacensības tika rīkotas otro reizi, Latvijas skrējējs brauca pēc uzvaras, taču izstājās jau pēc 77 kilometriem. Šoreiz scenārijs bija pretējs, jo, atzīmējot savu dzimšanas dienu, Actiņš neplānoti tika pie dāvanas – ceļojošas akmens plāksnes ar tajā iekaltu savu vārdu un uzvārdu.
Starts 2,13 kilometru aplī tika dots Jāņa Actiņa dzimšanas dienas pusdienas laikā. “Pilnīgs taku skrējiens ar daudz līkumiem - akmens flīzes, bruģis, nedaudz zālīte, bet pārējais bija grantene,” trases segumu raksturo vienīgais Portugāles 24 stundu skrējienā startējušais latvietis, kuru, trasē riņķojot, iedvesmoja arī nelielā upīte un tiltiņi pār to.
“Sākumā bija karsti laikapstākļi. Startā sāku lēnām un pēc pirmajām stundām biju septītajā astotajā vietā,” lsm.lv stāsta Jānis Actiņš, kura karjerā šīs bija piektās diennakts sacensības.
Kad Vale de Cambra iestājās vakars un palika vēsāks, skrējējs iejutās sacenību režīmā, apdzina vairākus konkurentus un pēc sešām stundām pakāpās līdz ceturtajai vietai. Nedaudz kāpinot tempu, atstarpe līdz skrējiena līderim saruka, kas latvieti motivēja turpināt, paša vārdiem sakot: “tā arī mierīgi dudināju ar ātrumu 8-9 kilometri stundā”.
Kaut arī temperatūra naktī nokritusies līdz astoņiem grādiem, Actiņš jutās labi un sacensību pēdējā trešdaļa bija izšķiroša uzvaras kaldināšanā. “Nedaudz uzbēru,” diennakts tumšo laiku atceras skrējējs. Sešos no rīta pēc trasē pavadītām 18 stundām līderis priekšā bija vairs tikai vienu apli jeb 2,13 kilometrus, kad latvietim prātā pavīdēja doma, ka viņa vārds varētu tikt iegravēts uz ceļojošā kausa akmens pamatnes.
Pēc izvirzīšanās vadībā Jānis Actiņš turpināja skriet ātrāk par konkurentiem un ātri iekrāja vairāku apļu pārsvaru. Taču pēdējo divu stundu laikā spēku izsīkums piemeklēja arī Latvijas ultramaratonistu, tomēr, dienai iesilstot, gaisa temperatūra kalnu ieskautajā ieplakā atkal pārsniedza 20 grādus un konkurenti saulē nebija gatavi izrādīt pretestību.
Līdz finišam Joahims Almeida (200,22 km) atpalika par sešiem apļiem un 69 dalībnieku vidū bija vienīgais bez uzvarētāja no Latvijas, kas sasniedza 200 kilometru robežu. Ātrākā sieviete moldāviete Elena Iabanji (159,75 km) noskrēja 75 apļus.
Latvietis ar 213 kilometriem 100 apļos sasniedza otro labāko rezultātu sacensību četru gadu vēsturē. Nepārspēti palika vien 224,7 kilometri, kurus Spartatlona skrējējiem zināmais portugālis João Oliveira savās mājās noskrēja pirms diviem gadiem.
Jāņa Actiņa personiskais rekords 243,991 kilometri 2013.gadā ir Latvijas labākais sasniegums diennakts šosejas skrējienos. Šogad valsts labāko rezultātu sasniedza Normunds Laucis (232 km), kurš pirms nedēļas septembra sākumā Daugavpilī kļuva par Latvijas čempionu 100 kilometros (7:30:43).
Jānis Actiņš šosezon vēl skries Venēcijas maratonu, kā arī atlikušos “Stirnu buka” posmus Līgatnē un Liepājas Karostā.
Tikmēr pārējie taku skrējēji un ultramaratonisti turpina gatavoties prestižajam Siguldas kalnu maratonam, kas šogad risināsies 30.septembrī. Šogad sacensību rīkotāji garākās distances kārotājiem piedāvā 80 kilometrus ar līdz šim nebijušiem 3000 augstummetriem. Bet sezona noslēgsies 19.novembrī Valkā ar 100 un 50 kilometru sacensībām “Neiespējamais skrējiens”.
