REPORTĀŽA no Belfāstas: Pasaules čempionātā 24 stundu skriešanā Laucim zelta medaļa, Vācei – gadsimta rekords

Normunds Laucis pasaules čempionātā 24 stundu skrējienā izcīnīja uzvaru V55-59 vecumgrupā (232,237 km), Ziemeļīrijas galvaspilsētā Belfāstā tuvāko sekotāju no Ungārijas 1,651 kilometru aplī pārspējot par 21,933 kilometriem. Tikmēr Sigita Vāce 1-.2.jūlijā diennakts laikā noskrēja 201,727 kilometrus, debijas reizē sasniedzot labāko Latvijas rezultātu kopš 1991.gada.

Pasaules čempionāts diennakts skrējienā notika 12.reizi, un pirmo reizi Latvijas komandā startēja 12 ultramaratonisti – seši vīrieši un sešas sievietes. Jau pirms sacensībām Normunds Laucis neslēpa savu mērķi uzvarēt savā vecumgrupā, jo šogad jau paspējis par 15 minūtēm labot līdzšinējo Latvijas rekordu maratonā 55 gadu vecumā. Pērn Eiropas čempinātā 24 stundu skrējienā aizkrauklietis jau bija komandas līderis (212,613 km) un arī šoreiz negrasījās skriet mazāk.

107 kilometru skrējiensoļojumu Rīga-Valmiera ultramaratonists 1.aprīlī bija plānojis noskriet ātrāk par deviņām stundām, taču treniņos apaukstējās un nestartēja. Trīs mēnešus vēlāk, 1.jūlijā, teju trīsreiz ilgākā skrējienā Normunds Laucis 107 kilometrus pieveica 9 stundās un 4 minūtēs. Pēc 115 kilometriem neapturamais skrējējs pirmo reizi apstājās pie komandas telts, bilstot, ka līdz tam dzēris un ēdis pie kopējā organizatoru galda. Pirmajās 12 stundās noskrieti vairāk nekā 130 kilometri, otrajās nepilni 100 kilometri. Kopā pieveikti 232,237 killometri (36.vieta) par spīti, tam, ka pēdējās stundās katrs kilometrs nāca ar grūtībām. Tuvākais sekotājs V55-59 vecumgrupā pat pamanījās latvieša pārsvaru samazināt no 30 līdz 21 kilometram, taču

Normunds Laucis spēja izcīnīt zelta medaļu pirmajā pasaules čempionātā veterāniem, kas notika paralēli Starptautiskās Ultramaratonu asociācijas (IAU) rīkotajām sacīkstēm.

Latvijas komandas līderim noskriets par 20 kilometriem vairāk nekā pērn un līdz Jāņa Actiņa valsts rekordam (243,991 km) pietrūka nepilni 12 kilometri, ko varēs sasniegt nākamajos 24 stundu startos. Rekorda krišanu šajā skrējienā varbūt patraucēja žilbinošais starts Ventspils maratonā (2:46:43) pirms divām nedēļām.

Sigita Vāce savās pirmajās 24 stundu sacensībās noskrēja 201,727 kilometrus (46.vieta), kļūstot par otru veiksmīgāko Latvijas diennakts skrējēju, atpaliekot tikai no Tamāras Merzļikinas, kura 1989.gadā pieveica 222,020 kilometrus. Līdzīgi kā Normunds Laucis, arī Sigita Vāce visu sacensībām atvēlēto laiku atradās trasē un tikai noslēdzošajā - 122.aplī pārgāja soļošanas režīmā.

200 kilometrus neviena Latvijas skrējēja nebija skrējusi kopš 1991.gada,

kad to pēdējo reizi spēja Tamāra Merzļikina. Komandas vadītājs Andris Dudels pēc finiša piezīmēja, ka Latvijas neatkarības gados pirmo reizi pārkāpts šis slieksnis un latviešu ultramaratonistēm laiks tuvākajā nākotnē pārspēt arī pašreizējo - 28 gadus seno valsts rekordu.

Vairāk par 200 kilometriem Latvijas komandā noskrēja Vilnis Pleite (209,804 km – 76.vieta) un Valdis Ņilovs (204,848 km – 82.vieta), kuriem šoreiz izpalika personīgie rekordi diennakts skrējienos, taču abu Spartatlona finišētāju veikums ļāva

vīriešu komandai izcīnīt 16.vietu (647,435 km) izlašu nacionālajā vērtējumā,

kur tika ņemti vērā trīs labāko skrējēju kilometru summa. Pasaules čempionātā piedalījās 43 valstu pārstāvji un rezultāti bija gana blīvi, jo līdz 15.vietai pietrūka trīs kilometri, kas ir kilometrs uz katru skrējēju. Papildus 10 kilometri dotu trīs vietas augstāku pozīciju, taču komandu vērtējumā tika apsteigta gan Lietuvas, gan Igaunijas izlase. Tādējādi, pasaules čempionātā Latvijas komanda bija spēcīgākā starp Baltijas valstīm. Arī individuālajā vērtējumā labākie Latvijas skrējēji noskrēja vairāk nekā Lietuvas un Igaunijas vīrieši un sievietes.

Sieviešu komanda ierindojās 19.vietā (522,944 km),

kurus Sigitai Vācei palīdzēja savākt Aija Linē (160,704 km – 90.vieta) un Dace Veipa (160,513 km – 91.vieta). Aija Linē par 10 kilometriem uzlaboja savu pagājušā gada sniegumu. Savukārt Daci Veipu trasē kavēja pirms nepilnas nedēļas pārdzīvotā operācija un tādējādi nebija iespējams parādīt savu labāko sniegumu ultramaratonā, kur komandas biedrenei nācās piekāpties par nepilniem 200 metriem.

Gatavojoties septembra beigās gaidāmajam Grieķijas 247 kilometru Spartatlonam, Gunārs Ķeģis un Nikolajs Lucāns līdz 2.jūlija pusdienas laikam plkst.12.00 noskrēja attiecīgi 185,527 (102.vieta) un 183,169 (107.vieta), kuri šoreiz līdz 200 kilometriem neaizsniedzās.

Savā vārda dienā 127,473 kilometrus (111.vieta) noskrēja Lauma Čerņevska, bet Inita Nereta savā otrajā startā pieveica 103,922 kilometrus (124.vieta). Skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera otrās vietas ieguvēja Antra Lukševica atkārtoja 1.aprīļa sniegumu un noskrēja 107,380 kilometrus (120.vieta). 100 kilometru robežai pārkāpa arī Raivis Zaķis (102,424 km – 156.vieta), kurš pirms nedēļas uzvarēja Īrijas “Waterford” maratonā (2:37:20).

Latvijas skrējēji izcīnīja arī Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) noteiktās sporta klases diennakts skrējienos.

Sigita Vāce debijas reizē tika pie “Meistars”. Pirms gada iegūto 1.sporta klasi Normunds Laucis nomainīja pret “Meistarkandidāts”.

1.sporta klasi ieguva Vilnis Pleite, Valdis Ņilovs, Aija Linē un Dace Veipa. Savukārt 2.sporta klase Gunāram Ķeģim un Nikolajam Lucānam, bet 3.sporta klase – Laumai Čerņevskai.

Visticamāk, skrējējiem būtu vēl labāki rezultāti, ja no sacensību 11. līdz 18.stundai nebūtu pazudis uzskaitīto rezultātu atspoguļojums trases malā. Līdz ar to sacensību dalībnieki visu nakti nezināja ne savus, ne konkurentu noskrietos apļus un kilometrus.

24 stundu skrējienā par uzvarētāju absolūtajā vērtējumā kļuva japānis Jošihiko Išikava (267,566 km), kuru lsm.lv pirms starta pieminēja kā vienu no galvenajiem favorītiem. Cīņa par uzvaru nebija viegla, jo nākamo trīs vietu ieguvēji izcīnīja par vienu kilometru mazāk (266,515 km, 265,535 km, 264,506 km). Sieviešu konkurencē uzvaras laurus plūca arī lsm.lv pirmsstarta apskatā pieminētā poliete Patrīcija Bereznovska (258,339 km), kura apsteidza pat iepriekšējo vīriešu pasaules čempionu vācieti Florian Reusu (257,010 km).

No 12 medaļām IAU pasaules čempionātā poļi izcīnīja teju pusi, jo komandu vērtējumā tika pie divām sudraba medaļām, kamēr sieviešu konkurencē dubultuzvara (zelts un sudrabs), bet bronza vīriešiem.

Iepriekšējā pasaules čempione Katalīna Nagī (248,970 km) šoreiz bez trešās vietas apbalvošanas ceremonijas laikā saņēma pārsteigumu – saderināšanās bildinājumu no sava puiša. Tikmēr par 2016.gada skrējēja balvu saņēma Eiropas čempione Marija Džonsone (234,595 km), kura sacensības noslēdza TOP 10 un starp sava kontinenta skrējējām palika ārpus labāko trijnieka.

Pēc diviem gadiem pasaules čempionāts notiks Austrijā, bet kā viena no Eiropas čempionāta mājvietām 2018.gadā tiek minēta arī Latvijas otrā lielākā pilsēta Daugavpils. Nākamgad 8.septembrī pasaules Horvātijā tiks rīkots pasaules čempionāts 100 kilometru skrējienā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tautas sports
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti