Spartatlonā pēc 17 gadiem atgriežas Latvijas ultramaratonisti

Vēsturiskajā Grieķijas ultramaratonā, kas 246 kilometru skrējienā savieno Atēnas un Spartu, pēc 17 gadu pārtraukuma atgriezīsies dalībnieki no Latvijas. Tas varētu būt vēl viens solis uz priekšu, lai teiktu, ka 21.gadsimta otrajā desmitgadē Latvijā ir atdzimusi ultramaratonistu kustība. Spartatlonā startēs seši Latvijas ultramaratonisti.

Eiropas un tās kultūras rašanās

Senā Grieķija, izauklējusi demokrātijas idejas, visu varēja pazaudēt vienā kaujā ar persiešiem. Grieķija sastāvēja no neatkarīgām pilsētvalstīm, no kurām Atēnas bija vislielākā un bagātākā. Sparta bija mazāk demokrātiska un strikti pārvaldīja sabiedrību, izmantojot konservatīvismu, karaļus un kara mākslu. Tikmēr persiešu impērija bija izpletusies līdz Vidusjūrai un pat uzbūvējusi Suecas kanālu.

490.gadā pirms mūsu ēras Senā Persija (šodien tur atrodas Irāna) bija gatava paplašināt savu teritoriju Eiropas virzienā. Aptuveni 40 kilometrus no Atēnām persieši Maratonas līdzenumos izcēla 20 000 kareivju lielu armiju, kam grieķi varēji likt pretī divreiz mazāku karaspēku.

Foto: Spartathlon.gr

Lai atvairītu uzbrukumu, atēniešu ģenerāļi sūtīja skrējēju Feidipīdu uz Spartu pēc militāras palīdzības. 246 kilometrus Feidipīds noskrēja 36 stundās. Sparta piekrita palīdzēt, bet tikai pēc pilnmēness iestāšanās, jo tā paredzēja viņu reliģija. Atēniešiem vieniem bija jācīnās ar persiešu armiju. Feidipīds skrēja atpakaļ pavēstīt nepatīkamo ziņu. 

12.septembrī notika Maratonas kauja, kur kalnu pārejā netālu no jūras grieķi no Atēnu un Platajas pilsētvalstīm ielenca persiešus un sakāva tos. Krita 6400 persieši un 192 grieķi. Atlikušie persiešu spēki kuģos devās uz Atēnām, kur cerēja pārsteigt pilsētu. Atkal tika saukts Feidipīds, kuram uzdeva skriet uz Atēnām, lai aiznestu ziņu par uzvaru un brīdinātu par persiešu kuģiem.

Aptuveni trijās stundās tika sasniegtas Atēnas un nodota ziņa. Spēku izsīkumā pēc šī skrējiena, smagās Maratonas kaujas un Sparta apmeklējuma Feidipīds nomira.

Iestājās pilnmēness un palīgā ieradās spartieši. Kopā ar citu pilsētvalstu atbalstu izdevās persiešus padzīt Mazāzijas virzienā. Grieķu uzvara neļāva Austrumu spēkiem iekarot to pasaules daļu, kur mūsdienās atrodas Eiropa. Grieķu kultūra izpletās visā tolaik zināmajā pasaulē.

Spartatlons un Latvijas skrējēji

Katru septembri kopš 1983.gada Atēnās ierodas Feidipīda draugi un mēģina 36 stundās kājām veikt distanci līdz Spartai. Finišā izdodas nokļūt tikai mazai daļai no startējušajiem. 

Foto: Spartathlon.gr

Skrējiena organizatoru aprēķini (foto: spartathlon.org) liecina par samērā bēdīgu finišētāju statistiku, neskatoties uz bargajām kvalifikācijas normām, lai pieteiktos sacensībām. Vairāk nekā 30 gadu laikā tikai pāris reizes finišējusi puse no dalībniekiem. Grafiks parāda, ka 2012.gadā Spartu sasniedza piektā daļa no aptuveni 350 skrējējiem. 

246,7 kilometru garo distanci ir veikuši arī Latvijas pārstāvji. 

1995.gadā Aleksandrs Orlovs (iesauka "Kolobok") bija pirmais no Latvijas, kas startēja Spartatlonā un, protams, sasniedza finišu (34:02:19) bezkompromisa sacensībās. Pirmais ir pirmais. Diemžēl pēc kāda nelaimes gadījuma (sadurts) viņš vairs nav dzīvo vidū. Vienīgais, kam Latvijā var vaicāt pēc padoma Spartatlona jautājumos, ir Anatolijs Zibikovs, kurš distanci pieveica 1996. un 1997.gados (32h47min un 33h50min). Pēdējais Latvijas spartietis manīts skrienam Ozolnieku tautas skrējienos arī nesenākos laikos.

17 gadus neviens no Latvijas nav braucis pat pamēģināt startēt vēsturiskajā skrējienā.

Šodien Feidipīdam būtu, ko teikt par komfortablajiem skriešanas apstākļiem, kas sarūpēti viņa draugiem. Ja 2,5 tūkstošus gadus atpakaļ viņš distanci skrēja abos virzienos bez sevišķas palīdzības no malas, tad tagad distance veicama tikai turpceļā, pa ceļam dalībniekiem saņemot palīdzību 75 atbalsta punktos. Pie kam finišā skrējējus sagaida olīvzaru vainags un ūdens malks no Evrotas upes, kas pasniegts speciālā kausā. Atteikuma vietā izlīdzēt tikai pēc pilnmēness iestāšanās, finišētāji saņem ielūgumu uz pusdienām pie pilsētas mēra.

Viss pārējais gan identisks Senās Grieķijas laikiem, varbūt vienīgi asfalts ir gludāks un redzeslokā vairāk sev līdzīgo.

Foto: Spartathlon.gr

Nemainīgā distancē ir jānoskrien 160 kilometri, lai sasniegtu pirmo nopietno pārbaudījumu - kalnu, kurš ved no jūras līmeņa līdz 1200 metru augstumam. Trasē katram jāatbild uz standarta eksistenciālajiem jautājumiem par laiku un telpu. Daļa skrējēju šo distanci veic pirmo reizi, gūst jaunu pieredzi un pārkāpj jaunām robežām, vecās sagraujot putekļos.

Hronometrs ir ienaidnieks.

Atkarībā no trenētības, fiziskās sagatavotības, veselības stāvokļa un psiholoģiskās noturības pienāk brīdis, kad skriešana ir beigusies un sākusies cīņa par finiša sasniegšanu. Individuālais sāpju slieksnis nosaka, kā skrējējs tiek galā ar dažādām pārejošām neērtībām, kas reizēm var ievilkties pat mēnešiem ilgi. Traumas, bezspēks un vemšana pavada ceļā pie kārotā mērķa. Vieglāk ir paiet malā, atzīt sakāvi, lasīt blogus un gatavoties atkārtotam startam.

Katrs finišs Spartā ir skrējēja varoņdarbs.

Protams, ir sportisti, kas pārsteidz ar brīnumainiem rezultātiem. Pirmajam uzvarētājam, Grieķim Jiannim Kourosam (Yiannis Kouros) izdevies uzrādīt četrus labākos rezultātus, tostarp 20 stundas un 25 minūtes. Populārajam ASV ultramaratonistam Skotam Džarekam (Scott Jurek) pieder 5. un 6. labākais finiša laiks ar 22 stundām un 20 minūtēm.

Sieviešu labākais rezultāts (27:02:17) pieder Lielbritānijas pārstāvei Elizabetei Havkerei (Elizabeth Hawker), kura ir ne tikai četrreiz uzvarējusi skrējienā apkārt Monblānam (UTMB), bet pamanījusies 2012.gadā Spartalonā būt trešā kopvērtējumā. Sieviešu konkurencē ļoti reti Havkere nav izbaudījusi uzvaras garšu.

Pēdējais uzvarētājs ir portugālis Oliveira Joao (Oliveira João), kurš 2013.gadā Spartu sasniedza ātrāk nekā diennaktī (23:29:08) un viņš, protams, startēs arī 2014.gadā.

Lai iekļūtu visu laiku labāko 50 skrējēju vidū, nepieciešams finišēt vismaz 25 stundās un 34 minūtēs.

Sacensību rīkotāji parūpējušies par nelielu devu statistikas pirms 2014.gada skrējiena. Dalībnieku starta sarakstā ir seši uzvarētāji un 14 skrējēji, kas iepriekš finišējuši pirmajā desmitniekā. Protams, vairākiem no viņiem jaudīgākie gadi ir aiz muguras un bijušie varoņi skries 246 kilometrus bez sportiskiem mērķiem par izciliem rezultātiem, taču vairākas reizes bijuši gadījumi, kad uzvarētājs ir iepriekšējo gadu top 10 skrējējs.

Starp sievietēm ir piecas dāmas (trīs vācietes un divas japānietes), kas startēs atkārtoti un iepriekš finišējušas labāko trijniekā.

Korinta (foto: Spartathlon.gr)

1982.gadā notika izmēģinājuma skrējiens (četri finišētāji) no Atēnām uz Spartu, bet oficiāli bijuši 31 sacensības, kopsummā veidojot 32 reizes, kad Feidipīda draugi devušies šajā piedzīvojumā. Šajos gados 2171 finiši un aptuveni 3300 izstāšanās, kas nozīmē aptuveni 40% veiksmes. No 2171 finišētājiem 1952 bijuši vīrieši (90%), savukārt sievietes - 219 (10%). 

Kontrollaika 36 stundas ir nežēlīgas un sākotnēji sievietēm pietika pat ar 35,5 stundām, lai tiktu uz pjedestāla. Pēdējo gadu skrējieni apliecina, ka konkurence ir augusi un 2014.gadā uz starta stāsies 45 dāmas.

Foto: Spartathlon.gr

Puse vīriešu skrējēju finišē pēdējās divās kontrollaika stundās (vidējais laiks ir 34:02:05), savukārt 50 procenti sieviešu finišē pēdējā pusotrā stundā (pēc 34:25:28). Tas vēlreiz apliecina, ka skriešana ir sporta veids ar vismazāko dzimumu atšķirību. Niecīgā veidojas, pateicoties ātrākajiem vīriešu skrējējiem, kuri īpaši trenējas augstiem rezultātiem, bet, vērtējot atšķirības starp dzimumiem, skaidri redzams, ka tādas praktiski neeksistē izturības skrējienos.

Tikai ceturtā daļa skrējēju finišē ātrāk par 32 stundām, 75 procentiem atliek pēdējās četras kontrollaika stundas. Ātrākie 10 procenti Spartu sasniedz 29 stundās. Pieci procenti spēj finišēt 27 stundās, kuras nav izdevies sasniegt nevienai sievietei. Viens no simta Spartatlonu pieveic diennakts laikā. Trim skrējējiem visā vēsturē izdevies finišēt 23 stundās.

Ja visa pasaule gaida to dienu, kad cilvēks noskries maratonu ātrāk par divām stundām, tad valda uzskats, ka līdzvērtīgs sasniegums būtu Spartatlons 20 stundās.

Starta sarakstā ir 376 dalībnieki, no tiem 226 (60%) būs pirmrindnieki vai caurkritušie bēdubrāļi, kas iepriekšējos gados nav sasnieguši finišu. Bet ir arī fanātiķi, kas noskrējuši šo distanci vairākas reizes. 15 skrējēji būs tādi, kas finišējuši astoņas un vairāk reizes. Viens izcilnieks līdz Spartai ir ticis 17 reizes un to mēģinās vēlreiz, citādi viņa veikumu šogad var panākt tuvākais sekotājs veterānu konkurencē.

Jāpiemin igaunis Pēters Vennikass (Peeter Vennikas), kurš nākamnedēļ mēģinās Grieķijā sasniegt savu piekto finišu. Šāds sasniegums pagadām ir tikai sešiem skrējējiem. Pētera labākais rezultāts (28:44:42) 2004.gadā bija top 10 vērts (6.vieta). Daudzi latviešu skrējēji lieliski zina šo vīru no Laulasmā ultramaratonu apmeklējumiem, kur viņš ir viens no organizatoriem.

Foto: Piotr Kuryło

Ceturtdien, 18.septembrī Polis Pjotrs Kurilo (Piotr Kuryło) ieradās kājām Atēnās kājām no savas dzimtenes. Viņam vajadzēja 40 dienas, lai noskrietu 2500 kilometrus līdz Grieķijai, kur plāno finišēt Spartatlonā. Papildus interesi viņš piesaista ar to, ka visu ceļu aiz muguras pašu spēkiem tika vilkta līdzi zārku atgādinoša dzīvesvieta.

Pirmo reizi Spartatlonā startēs netālās Turcijas pārstāvis.

21.gadsimta latvieši

32.reizi Spartatlons notiks 2014.gada 26.un 27.septembrī. Piektdienas rītā 7:00 starts tiks dots Akropolē. Karaļa Leonida statuja finišētājus gaidīs līdz sestdienas vakaram, kad pēc 36 stundām 19:00 tiks slēgta trase. No 75 kontrolpunktiem, kas fiksēs skrējēju rezultātus un remdēs viņu slāpes un izsalkumu, sešos būs jāspēj ierasties savlaicīgi, lai organizatori lēnākos dalībniekus nenoņemtu no distances.

Foto: Spartathlon.gr

Latvijā pēdējos gados parādījusies jauna ultramaratonistu paaudze, par ko liecina arī izmaiņas skrējēju sacensību izvēlē. 2014.gada martā uz kilometru devalvāciju norādīja atjaunotais skrējiens "Rīga - Valmiera", kas 107 kilometru skrējienā pēc 21 gada pārtraukuma pulcēja 50 skrējējus. Pēdējos divos uz kaimiņzemju ultramaratoniem skrējēji spējuši noorganizēt pat braucienus ar 50 vietīgiem autobusiem.

Turklāt 2014.gadā Latvijā atgriezās valsts čempionāts 100 kilometru skrējienā un cerams, ka uz palikšanu. Popularitāti turpina audzēt arī skrējieni dabā, kuru garumi pārsniedz 50 kilometrus. Prom no asfalta seguma notikuši baspēdu ultramaratoni pludmalē un meža takās Gaujas nacionālajā parkā. Iepriekš šādu skrējienu nebija. 

Skrējiens "Rīga - Valmiera" varētu Latvijā kļūt par Spartatlona analogu, vai par tādu ir kļuvis jau 1989.gadā, kad tas simbolizēja vēlmi pēc tautas neatkarības gluži tāpat kā grieķu cīņu par valsts un demokrātijas iedīgļu saglabāšanu pirms 2500 gadiem.

Latvijas seši skrējēji ir nopietni gatavojušies startam Atēnās.

Nesenajā Baltijas ceļa 25.gadadienā notika stafetes skrējiens Viļņa - Rīga - Tallina, kurā Valdis Ņilovs trijās dienās noskrēja 261 kilometru. Pēteris Cābulis tika galā ar 158 kilometriem.

Marta Zumberga

  • 2013.gada Latvijas čempione 100km (9:49:31)
  • 103,2 km 12h skrējienā (Igaunija, 2013) - 1.vieta
  • 137,742 km diennakts skrējienā (Polija, 2012)

Ievērības cienīgu gatavošanos veicis Laimonis Skadiņš. Jebkurš var apskriet savai mājai, ciemam vai mikrorajonam, taču Laimonis treniņos ir apskrējis Rīgu pa tās apvedceļu, pieveicot vairāk nekā 70 kilometrus. Atsevišķa stāsta vērts ir Salacgrīva - Tallina ar 200 kilometriem un daudzi citi apbrīnas vērti skrējieni tepat Latvijā. Viņš nesmādē pat Lielupes ledu, lai nokļūtu Jelgavā.

Latvijas komandas līderis ir Jānis Actiņš, taču daži ir izteikuši vēlmes pēc totalizatora sarīkošanas par mūsējo spējām finišēt.

Pēteris Cābulis

  • 168,8 km Laulasmā ultra (Igaunija, 2013) - 8.vieta
  • 105,2 km 12h skrējienā (Igaunija, 2013)
  • 2012.gada LČ 100km (10:18:45)

Vienīgā Latvijas komandas daiļā dzimuma pārstāve Marta Zumberga neatpaliek no puišiem. Ar skriešanu no darba mājās neviens citus nepārsteigs. Marta Lieldienās ar brāli no Rīgas aizskrēja līdz Dundagai, lai apciemotu vecākus. Attālumu kartē katrs var pamērīt. Tas ir pietiekams, lai nogurtu pat ar autotransportu braucot. Skriets ir daudz, arī apkārt lielākajiem Latvijas ezeriem un, gatavojoties Grieķijai, gada karstākā diena izvēlēta treniņskrējienam no Rīgas uz Siguldu.

Grieķijā Martai Zumbergai iekļaušanās 30 stundās var dot uzvaru, finišs Spartā ātrāk par 31 stundu - vietu labāko trijniekā.

Latvijas Spartatlona komandai bijuši arī koptreniņi tādos maršrutos, kā Ventspils - Kolka, Rīga - Tērvete, Liepāja - Pāvilosta, Rīga - Salacgrīva un daudzi citi.

Latvijas Spartatlona sapņotāju komanda jeb "Dreamer Team" (foto: Solveiga Lapa)

Valdis Ņilovs

  • 208,989 km diennakts skrējienā (Polija, 2012)
  • 2014.gada Latvijas čempions 100km (8:04:01)
  • Rīga - Valmiera 107 km uzvarētājs (9:54:24) 2014.gadā

Organizatori ir atraduši iespēju izcelt arī Latviju, proti, starp vairāk kā 30 valstīm, kuru pārstāvji startēs skrējienā, desmit valstīm būs vismaz četri skrējēji. No šī valstu desmitnieka ar iepriekšēju finišētāju pieredzi ir 75 procenti portugāļi. Astoņām valstīm šis rādītājs ir mazāks, bet Latvijai nekāds (0%). 

Zināms, ka sinoptiķi samērā precīzu laiku prognozē tuvākajām četrām dienām, taču pagaidām sacensību dienām tiek solīti saulaini +16..+24 grādi, kas Latvijas skrējējiem varētu būt neierasti silti un sirdsdarbību nogurdinoši.

Laimonis Skadiņš

  • 211 km Laulasmā ultra (Igaunija, 2014) - 1.vieta
  • 120,950 km 12h skrējienā (Igaunija, 2012) - 1.vieta
  • 2014.gada LČ 100km (8:58:54) - 2.vieta

Arī muskuļiem karsts laiks nav patīkams un ātrāk var tajos sakrāties pienskābes un veidoties krampji. Iekšējo orgānu darbībai tāpat ir nepieciešama nemainīga temperatūra, un mazākās izmaiņas var novest pie nepatīkamām sekām.

Latvijas Spartatlona komandai varēs sekot līdzi gan sacensību mājaslapā, gan teksta tiešraidē amatieru skrējēju kluba "VSK Noskrien" lapā. No 246 kilometru garās trases fotogrāfijas ar Latvijas skrējējiem būs atrodamas sociālajos tīklos. Jaunākā informācija no Grieķijas būs dzirdama arī Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" dienu pirms starta - ceturtdien, 25.septembrī 8:45.

Jānis Actiņš

  • 243,991 km diennakts skrējienā (Nīderlande, 2013) un 15.v. PČ
  • 2013.gada Latvijas čempions 100km (7:26:57)
  • 2013.gada Latvijas čempions 50km (3:20:56)

Bez sešiem skrējējiem trases malā būs piecu cilvēku atbalsta komanda, kura sola palīdzēt skrējējiem un safilmēt kadrus, kuros Latvijas ultramaratonisti atgriezīsies piecus gadsimtus pirms mūsu ēras. 

Tautas sports
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti