Rīta Panorāma

Skype saruna ar Borisu Rezņiku un Valdi Pavlovski

Rīta Panorāma

Skype intervija ar Eviju Kropu

Drošība uz ceļa: velobraucēji būs ļoti daudz

Velobraucēju skaits Rīgā šovasar varētu pieaugt; satiksmes dalībniekiem jākļūst piesardzīgākiem

Iestājoties siltākam laikam un mazinoties Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem, arvien vairāk rīdzinieku varētu sākt apsvērt, vai ir vērts izmantot sabiedrisko transportu un tā vietā varbūt izmantot velosipēdu. Cik gatava šobrīd ir pilsēta velosipēdistu pieplūdumam, un kas jāņem vērā gan autovadītājiem gan divriteņu transportlīdzekļu vadītājiem?

Māra un Agris jau astoņus gadus pa Rīgu pārvietojas ar velosipēdu. Ziema vai vasara, savās ikdienas gaitās viņi dodas ar divriteni.

“Izbraukt var, ja tu esi pietiekami  veikls un drosmīgs. Daudz kas pēdējos gados ir ļoti uzlabojies, ko es novērtēju. Bet zinu tādus cilvēkus, kuri gribētu braukt ar velosipēdu un dzīvo mikrorajonos, bet viņi nebrauc, jo viņiem ir bail,” stāstīja velobraucējs Agris.

Rīga ir izveidoti daži veloceliņi, pa kuriem droši var pārvietoties, bet vairumā gadījumu veloinfrastruktūras vispār nav vai arī ir iezīmētas formālas velojoslas, pa kurām pārvietoties nav droši. Ja  uz Barona ielas blakus vienā virzienā brauc tramvajs auto un velosipēds, tad riteņbraucējam drošāk tomēr ir uzbraukt uz ietves, jo visiem vietas nepietiek.

“Ja ir jābrauc par Brīvības ielu, es labāk izvēlos braukt pa ielu, nevis pa ietvi. Bet ir brīži, kad autobusi ar ļoti mazu intervālu apdzen. Tikmēr uz ietves ir daudz cilvēku, starp kuriem ir jāmanevrē, un tas nav droši,” pieredzē dalījās velobraucēja Māra. 

Māra un Agris gadu gaitā jau ir pieraduši pie haotiskās veloinfrastruktūras, tikmēr Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) spriež, ka Covid-19 pandēmijas dēļ šis būs ļoti īpašs gads. Autovadītājiem jārēķinās, ka liela daļa cilvēku pilsētās no sabiedriskā transporta pārsēdīsies uz divriteņiem. Visām grupām – autovadītājiem, riteņbraucējiem un gājējiem - pie neesošās ideālās ceļu infrastruktūras būs jāsadzīvo.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāve Ieva Bērziņa kā  vienu no būtiskākajam problēmām norādīja to, ka ceļu satiksmes dalībnieki laikus nerāda pagriezienus un neievēro aklās zonas principu.

“Vēl aizvien velosipēdisti nesaprot, ka ir tādas vietas, kur autovadītājus viņus vispār nevar ieraudzīt ceļu satiksmē, īpaši tajos brīžos, kad autovadītājs veic labo manevru. Autovadītāji pārmet  velosipēdistiem, ka viņi brauc pie sarkanās gaismas, ka nerespektē gājējus, bet uz ietves gājējs ir karalis,” pauda Bērziņa.

CSDD velobraucējiem iesaka paturēt prātā, ka autobraucēji uz ielas var viņus neredzēt, un savlaicīgi izplānot drošākos maršrutus.

“Es, piemēram, personīgi uz Valdemāra ielas diez vai brauktu par brauktuvi, jo zinu, ka tur ir četras nerakstītas joslas. Velosipēdistam tur ir neiespējami atrasties. Blakus ir Skolas iela, kur ir veloceliņš un kuru ļoti aktīvi arī velosipēdisti izmanto,” norādīja Bērziņa.

Autovadītājiem jārēķinās, ka šogad varētu krietni pieaugt motorolleru un motociklu skaits ielās. Savukārt gājējiem būs jāmēģina sadzīvot ar elektriskajiem skrejriteņiem uz ietvēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti