Sadaļas Sadaļas

Zināmais nezināmajā

Biomimikrija ēku būvniecībā un dzīvās dabas ideju pielietojums tehnoloģijās

Zināmais nezināmajā

Medicīnas vēsturnieki no visas pasaules - kongresā Rīgā

Māksla un zinātne izstādē "Lauka pētījumi" un pilsētplānošana

Antropologs: Pilsēta autobraucējiem nav pasaule, kurā vēlamies dzīvot

Pilsētu plānošanā esam nonākuši pie secinājuma, ka auto vajadzībām būvētās pilsētas nav ērtas dzīvošanai, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja antropologs ar specializāciju dizainā un plānošanā Viesturs Celmiņš.

Pilsētapolitisko ambīciju teātris

Viņš sacīja, ka pilsētu plānošana izpilda politiski ekonomiskās elites vajadzības: "Pilsētas attīstību nosaka socioālekonomiskie apsvērumi, piemēram, kur ir ērta vieta tirdzniecībai. Tāpēc agrāk pilsētas cēla pie upēm, tur veidojās ostu teritorijas, taču 21. gadsimtā ostas izvietoja tālāk no pilsētu centriem. Tās ir simboliskas politiskās vērtības, kuras pilsētu centri ļoti rūpīgi ievēro. Tagad mums ir UNESCO un citas aizsardzības institūcijas, kas pieskata, kādā veidā šīs politiskās un nācijas vērtības – ideja par mums kā vienotu tautu – tiek atspoguļotas pilsētu centros."

Zinātne mainās laika gaitā

Celmiņš sacīja, ka tas, kas ir zinātnisks, laika gaitā mainās: "20. gadsimta sākumā valdīja uzskats, ka auto ir cilvēces progresa simbols, un pilsētas tika būvētas, ņemot vērā šo faktu. 130 gadus vēlāk esam nonākuši pie atziņas, ka pilsēta, kas uzbūvēta automašīnai, nav pasaule, kurā mēs paši vēlamies dzīvot.”

Ideja par to, kas cilvēkam ir ērts, omulīgs un patīkams, atšķiras," norādīja Celmiņš.

Pilsētplānošanā skats ir citādāks

Mūsdienu pilsētplānošana ir mainījusi redzējumu – pilsētai varētu tikt atņemtas stāvvietas un automašīnas. Celmiņš skaidroja, ka divas vai trīs stāvvietas pilsētplānošanā neko būtisku nemaina, bet ierīkojot piecu stāvvietu vietā terasi, jāpadomā, cik nopelnīs blakus esošā kafejnīca, nevis automašīnas stāvvieta. "Padomājiet ekonomiski," norādīja Celmiņš, piebilstot, ka galvenais, kas jāpatur prātā, ir tas, ka pilsētās vairs nekas netiek ražots. Liels darbs būtu veicams pašiem pilsētplānotājiem, lai cilvēkiem paskaidrotu, kāpēc izmaiņas būtu izdevīgas ekonomiski. 

Vēl jāaug savā izpratnē

Pirms vairākiem mēnešiem karstas diskusijas rosījās saistībā ar velojoslu izveidošanu uz A. Čaka ielas Rīgā. Pieņemt, ka sarunas par pārmaiņām būs vieglas, ir ilūzija. Viesturs Celmiņš atgādināja, ka lēmumi par velojoslām ir politiska izšķiršanās, jo risinājumi par ērtu pilsētvidi jau sen ir zināmi.

"Arī pilsētplānotājiem ir jākomunicē vienkārši un saprotami. Visi saprot, kas ir nauda, mēs varam pastāstīt par pilsētas attīstību, izmantojot ekonomiskās kategorijas," norādīja Celmiņš.  

Pilsētplānotājs sacīja, ka Rīga ir politisku un sociālekonomisku lēmumu rezultāts jeb tas, kā mēs esam veidojuši mūsu pilsētas centru pēdējo 70 gadu laikā. Būtiski ir tas, kādā veidā mēs pārvietojamies pa pilsētu.

Celmiņš piebilda, ka nezina nevienu Rietumu pasaules pilsētu, kas būtu spējusi attīstīties, ja tajā nebūtu fundamentāli sākts mainīt sabiedriskā transporta kustību.

"Jebkurš nopietns mūsdienu uzņēmums, kurš nāk kā investors pilsētā, skatās uz divām lietām – vai šajā pilsētā ir talantīgi cilvēki un kā šīs darbarokas pārvietojas," rezumēja pilsētplānotājs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt