Kad saule lēnām ienira Daugavā, lai jau pēc nepilnām sešām stundām atkal celtos augšup, likteņupes krastā Tomes folkloristi jau trešo reizi vasaras saulgriežus sagaidīja pēc sentēvu paražām.
"Kamēr nezina, tikmēr dara tā, kā visi dara. Tās zināšanas jau krājās pamazām. Es viņas lasīju pa saujiņai, pa saujiņai klāt, kamēr izveidojās tā sajūta, kad ir prieks dvēselei," stāstīja folkloras kopas "Graudi" vadītāja Dace Priedoliņa.
Saules pavadīšana un pūdeles iedegšana pulcēja arī kuplu līdzīgi domājošo pulku, starp kuriem daudz bērnu un jauniešu, kam īstie Jāņi ir prasme pateikties dabai.
"Es pati jūtos tā kā piederīgāka Latvijai, jo es svinu saulgriežus tā, kā to darīja mūsu senči," teica saulgiežu svinētāja Lana Lāce no Gulbenes.
"Mani Jāņi... man jau viņi dalās vairākos vecumos. Bija kādreiz "riepu Jāņi", kad es biju mazs puika. Tad man likās, ka bez tā nevar būt Jāņi, bet tagad, ja man jāsaka galavārds, tad droši vien tas folkloras piesitiens, tās dziesmas, tā maģija...," atzina saulgriežu svinētājs Kristaps Reķis no Jūrmalas.
Pēdējos gados ierastiem saulgriežu rituāliem tomēnieši pievienojuši vēl kādu - siera siešanu jeb, kā paši saka, pasaules radīšanu visiem kopā. Vispirms maģiskie vārdi tiek veltīti katlam, kurā vārās piens, bet, kad siera masa gatava, jaunās meitas tiek aicinātas to ritināt.
"Mēs radījām pasauli, jo katru gadu no jauna saules rītā rodas šī jaunā pasaule, un mēs ar savu spēku palīdzējām viņai tapt tādai skaistai, dzeltenai un saulainai," teica siera sējēja Iveta Zemniece.
Stiprinoties ar karsto sieru, ejot rotaļās un dziedot dziesmas, līgotāji sagaidīja vasaras saulgriežus, kas šogad iestājās 21. jūnijā plkst. 7.24.
