Gita kopā ar ģimeni dzīvo un saimnieko sava vectēva zemē Sutru pagastā Līvānu novadā. Viņa savu pirtiņu kopā ar vīru uzcēla pirms 17 gadiem. Strādājot par grāmatvedi, Gita sāka apgūt pirts lietas un nu jau piecus gadus ir sertificēta pirtniece.
Paralēli viņa vairāk sāka interesēties arī par augiem un to pielietojumu. Tagad Gita gatavo dažādas tējas, sīrupus un kosmētiku. Sevi viņa sauc par pirtnieci un zieddari.
Pļavā pazūd laiks
"Man patīk vākt ziedus, tējas, un tad, kad es aizeju pļavā, man laiks pazūd," vārda "zieddare" rašanos skaidroja Gita. "Pirts augšā ir istaba, kur augi glabājas.
Draudzene saka: "Redzi? Tu dari ar ziediem. Tu būsi zieddare."Tas vārds "pielipa", jo, atbraucot pie manis, ziedi ir vienmēr."
Savāktos augus Gita izmanto ne tikai tējām, bet gatavo arī sīrupus: "Lai neskrietu uz aptieku, salasām priežu čiekurus, ceļmallapas – to, ko mēs lietojam, kad esam saaukstējušies. Pamēģinu kaut ko neparastāku."
Viņa gatavo arī ķermeņa kopšanas līdzekļus un vada meistarklases: "Viss jau ir caur tādu mēģināšanu, tāpēc vārds "-dare", jo es visu, ko izlasu vai atrodu, es visu pamēģinu uz sevi, vai man tas patīk, vai nepatīk. Tāpēc tas zieds un darīšana."
Gan lutināt, gan nopērt
Savukārt pirti viņa sauc par ļoti intīmu procesu, tāpēc sākumā viņai nācās saņemties, lai svešus cilvēkus sāktu uzņemt savā mājā.
"Saka, ka pie pirtnieka atbrauc cilvēki, kuri ir gatavi tev. Tad es ļāvos tai sajūtai," piebilda Gita.
Viņai patīk savus viesus pirtī gan palutināt, gan arī tā stiprāk nopērt. Apmeklētāji katru vasaru atšķiroties, piemēram, šajā vasarā vairāk cilvēki ir tādi, "kurus gribas samīļot un paglaudīt ar maigu siltumiņu, lai viņi justos mīlēti."
Augu pētīšanai un vākšanai Gita vairāk pievērsās tieši pēc kļūšanas par pirtnieci. Pirms tam viņa strādāja par grāmatvedi: "Man patīk labāk ciemiņus uzņemt pirtiņā. Es vairs nevaru visu dienu nosēdēt pie datora. Man vajag izskriet pļavā."
Augi karstumā arī piekūst
Gita atzina, ka sausuma dēļ pagājušajā nedēļā augus vairs nevāca.
"Augi likās man tādi piekusuši. Šinī naktī ir nākusi svētība pār zemi, jo mums bija beidzot lietus. Es domāju, ka jau pēc dienas visi būs pacēluši galvas, smaržos un būs pilni spēka," sacīja Gita.
Pagaidām ziemai viņa pirtsslotas vēl nesien, jo koki aukstā pavasara dēļ arī esot cietuši, tiem nepieciešams laiks atkopties, un lapām - nobriest.
Vērtīgākā zālīte - vērmele
Par visvērtīgāko zālīti, kurai jābūt katrā mājā, viņa sauc vērmeli.
"Tā mūs pārsteidz ar rūgtumu, sīvumu, bet tik labi mums palīdz. Es citreiz pamoku cilvēkus – ir tādi, kuri nav dzēruši, un tad viņiem ir pārsteigums. Viņi domā, ka ir tik garšīga tēja, bet tur ir tāds rūgtumiņš.
Kā mēs tiksim pie saldās dzīvošanas, ja mēs nezinām, kas tas rūgtums ir?
Pēc tam es arī iedodu ko saldu pirtī," stāstīja pirtniece.
Vasaras saulgriežus Gita Usāne kopā ar ģimeni svin 21.jūnijā. Parasti atbraucot arī ciemiņi. Sievas un meitas šajā dienā ejot pļavās pīt vainagus un siet slotas vakarā paredzētajai pirtij.
Visām jābūt garās kleitās: "Vairosim sievišķo enerģiju, būsim īstas sievietes visās izpausmēs! Pakaitināsim arī vīriešus ar sievišķo enerģiju! Viņi ļoti to sajūt," atzina Gita.
Pēc tam viņas liek vainagus galvā un iet pirtī:
"Tad, kad kaila sēdi uz lāvas ar vainagu galvā, sajūta ir pacilāta. Es jūtos karaliene, princese, skaista.
Šo sajūtu īstajā dienā jābauda!" uzsvēra pirtniece.
Lai svētki būtu izdevušies, Gitai nepieciešams prieks par sauli, savu zemi un mājvietām. Un viņa atgādina, ka dzirkstelīti papardes zieda meklēšanai katrs pats var uzšķilt jebkurā vecumā.
