Pašā "Straumēnu" pļavas malā, prom no lielās svinēšanas un kņadas atrodas "Līgotava" – vieta, kur baudīt latviešu dziesmas un dejas, zīmēt, veidot, iepazīties ar latviešu tradīcijām. Īpaši padomāts par bērniem, piedāvājot viņiem saprotamas izklaides latviskā stilā.
"Mēs nevaram izmērīt latvietību, kurš cik daudz ir latvietis. Tam ir jābūt sirdī," atzina kultūras programmas virsvadītāja Avita O’Donella.
"Mēs šeit skatāmies, ko katrs var izdarīt pēc sava līmeņa, vai tas ir viņa valodas līmenis vai zināšanu līmenis. Un mēs pie tā piestrādājam, un mēs to appušķojam un iemācām kaut ko vairāk. Un, ja bērnam nebūs tik stipra latviešu valoda, viņš caur rotaļu būs iemācījies kaut vai ķermeņa daļas, kaut vai gadalaikus, un tā ir viņa daļa, kā viņš pieder pie Latvijas!" uzsvēra Avita O’Donella.
Taču bez kopīgām rotaļām mazos līgotājus gaidīja vēl citas aizraujošas nodarbes, un gribētāju bija tik daudz, ka nācās stāvēt rindās.
"Tik ļoti ievilkās, ka mazais zīmētājs piekusa un aizmiga. Bet zīmēs, vēl jau, visticamāk, kādas 20–30 minūtes būs jāpastāv, un tad jau būs pagulējusi," stāstīja festivāla apmeklētājs Maksims Voitovs.
Turpat blakus var veidot ziepes no pļavas zālēm, apgleznot akmeņus un pērļot, sagaidīt savu kārtu latviskam hennas zīmējumam vai sejas apgleznošanai.
"Lai uzturētu tradīcijas, lai būtu zināšanas par latviešu kultūru, šāda veida pasākumi ir ļoti svarīgi," atzina latviešu skolas "Gliemezītis" skolotāja Linda Neiburga-Harisone.
Pēc "Līgotavas" slēgšanas bērni drīkstēja turpināt svinēt, piedaloties vecāku izklaidēs līdz pat vēlai naktij.
