Mazsalacā atdzimst leģenda vārdā Ērenpreiss. Pirms nepilniem simts gadiem to aizsāka kāds mazsalacietis - talantīgs latviešu amatnieks Gustavs Ērenpreiss. Viņa izgudrojums kļuva par lielāko un modernāko velosipēdu ražotni Baltijā.
"Kvalitāte cauri laikiem. Visus padomju laikus Ērenpreisa leģenda ir izdzīvojusi, tā bijusi tāda manta, ar kuru braukts septiņdesmit gadus un pēc restaurācijas vēl tikpat , tas pamatīgums. Tāpēc Mazsalaca lepojas ar viņa vārdu," teic "Ērenpreisa velodarbnīcas" vadītājs Toms Ērenpreiss.
Leģenda vēsta, ka Valtenberģes muižā dzīvojis slavens vagars Preisis, kurš bijis tik ieredzēts gan pie ļaudīm, gan muižkungiem, ka viņu sākuši saukt par Ēren Prais (goda Preiss, no vācu valodas - red.). Tā 18.gadsimta beigās radies uzvārds Ērenpreiss, ko mūsdienās ar lepnumu nes leģendārās velosipēdu ražotnes "Ērenpreiss" atjaunotājs Toms Ērenpreiss, leģendārā Gustava Ērenpreisa brāļa mazmazdēls. Viņš jau 12 gadu vecumā pats restaurējis velosipēdu.
"Šis ir vecais Ērenpreisa velospēds, svaigi iekonservēts, atjaunots, var braukt vēl ilgi. Ērenpreisa leģendu visspilgtāk izvedis Gustavs Ērenpreiss 20.gadsimta 20., 30.gados. Izmantojot savu roku darbu, prāta asumu un meistarību, viņš izveidoja lielāko velosipēdu rūpnīcu Baltijā. Ērenpreisa velosipēdi 30.gau beigās aizņēma 70 procentus tirgus, saražojot vairāk nekā 200 000 velosipēdu. Mums šobrīd ir ceturtā sezona, kad Ērenpreisa velosipēds ir atdzimis jaunos velosipēdos," stāsta Toms Ērenpreiss.
Pirms desmit gadiem sākta restaurācija, tagad rit ceturtā sezona, kad taisa jaunus Ērenpreisus, kas ripo gan pa Rīgu, gan daudzās citās pasaules pilsētās.
Par godu slavenajam novadniekam Ērenpreisam Mazsalacas svētku laikā sestdien, 25.jūlijā, notiks senatnīgo velosipēdu parāde un dažnedažādas atrakcijas.
"Dāmām patīk vēsturiskie velosipēdi ar savu eleganci, formu, dekoriem, kā tu sēdi, kā izskaties uz velosipēda. Tvīda [brauciena] sūtība - galvenais ir priecāties. Tas ir viens no veidiem, kā priecāties, katram savs. Mēs sagaidām, ka būs ieturēts 20., 30.gadu stils, kad Ērenpreiss Gustavs bija dzīvs un aktīvi darbojās. Tomēr galvenais, lai jūs izskatītos un justos eleganti, arī kungi lai uzvelk kaut vai žaketi. Tas nav sporta brauciens, bet tā saucamais plezīra brauciens, lai var paskatīties apkārt, viens uz otru un smaidīt," teic velosipēdu restauratore Ance Pudāne.
Ulmaņlaikos Ērenspreisu dēvēja par vislatviskāko velosipēdu, mūsdienās visi šī velosipēda mīļotāji to dēvē vienkārši par Manu velosipēdu.
