“Pie notāra iet tad, ja laulātie par visu var vienoties. Tas nozīmē – sadalīt kopīgu mantu bez strīda, vienoties par nepilngadīgu bērnu aizgādību, uzturlīdzekļiem un saskarsmes tiesībām. Šādos gadījumos, ja ir panākta vienošanās, var pie notāra bezstrīdus kārtībā izšķirties,” skaidroja Skrastiņš.
Bezstrīdus šķiršanās gadījumā rūpīgi jāpārdomā vienošanās sastādīšana, tās nosacījumu norādīšana. Notārs stāstīja, ka nereti laulātie vēlas izšķirties pēc iespējas ātrāk, nepadomājot par 10–15 gadus tālu nākotni.
“Protams, visas nianses nevar paredzēt, bet pamatprincipus vajadzētu iekļaut, lai vēlāk nerastos konfliktsituācijas, kurās tiek ierauti bērni. […]
Ja mēs vienojamies par kaut ko, nevajag pieiet formāli – kaut ko te ierakstīsim, pēc tam tiksim galā!
Jo pēc tam šīs konfliktsituācijas var kā adatas iznākt ārā,” sacīja Skrastiņš.
Vienlaikus notārs atzina, ka vienošanos iespējams mainīt un praksē nereti tā arī notiek – piemēram, bērnam pieaugot, mainās vajadzībās un piemērotāka aizgādības forma.
Skrastiņš stāstīja, ka pēdējos gados ir mainījusies attieksme pret laulības līgumu slēgšanu. Kādreiz pastāvēja uzskats, ka to slēdz, ja laulāto starpā nav mīlestības, taču tā nav, uzsvēra notārs.
“Laulību līgums bieži var pasargāt tieši mantiski ne tikai šķiršanās gadījumos, bet arī, ja kāds no laulātajiem ir biznesmenis, kurš riskē – vienmēr var būt maksātnespējas, bankroti, un tad var pasargāt savas ģimenes “ligzdu”, māju no nelabvēlīgiem biznesa modeļiem,” piemēru minēja notārs.
“Laulības līgums ir ļoti vērtīgs instruments, bet arī – katrreiz, tāpat kā pie mantojuma lietām, tas ir individuāli risināms. Ja nonāk līdz šķiršanās lietai, ir vieglāk izšķirties, ja laulības līgums ir, nekā tad, ja tā nav,” sacīja Skrastiņš.
Pilna intervija ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāju Jāni Skrastiņu par dažādiem juridiskiem jautājumiem:
