PADOMI:
- Vērsieties pie nozares profesionāļiem.
- Rūpīgi izvērtēt zemes iegādi un mājas projektam piesaistīt sertificētu vērtētāju.
- Meklēt informāciju par attīstību pašvaldībā vai "tapis.gov.lv".
- Pārliecināties, vai Zemesgrāmatā visa informācija par īpašumu ir korekti reģistrēta.
- Vienmēr aktīvi sekojiet līdzi pašvaldības teritoriālajam plānam un tā izmaiņām!
- Īpašumu var iegādāties arī no VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izsolēs, tikai rūpīgi jāizvērtē savas budžeta iespējas.
- Iegādājoties māju laukos, pārliecinieties, vai tai ir elektrības pieslēgums.
- Pirms zemes iegādes noskaidrojiet, kā uz tās varēsiet nokļūt!
Lai nenāktos ieberzties
Lai nenāktos ieberzties, pērkot zemi, ir daudz un dažādu nianšu, kam būtu jāpievērš uzmanība. Kā ieteica Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) vadītājs Aigars Šmits, darījumos ar nekustamo īpašumu būtu jāvēršas pie nozares profesionāļiem.
"Cilvēki atrod lētu zemi un priecājas, ka nopirkuši lētu zemi, bet vienmēr jāatceras, ka bez maksas nav pat siers peļu slazdā. Ja zeme ir lēta, ir kaut kas, ko sertificētam aģentam vajadzētu atrast, kāpēc tā ir lēta," viņš sacīja.
Šmits norādīja, ka galvenā nekustamā īpašuma vērtība ir vieta. Viņš atminējās kādu gadījumu, kad cilvēks nopirka zemi, jo tā bijusi salīdzinoši lēta, par savu naudu uztaisījis projektu un devies pie vērtētāja, lai saprastu īpašuma nākotnes tirgus vērtību, proti, to, cik šāds īpašums būtu vērts, ja tas būtu uzbūvēts šodien.
"Vērtētājs nav gaišreģis, viņš nevar paredzēt, kas būs pēc gada vai pēc diviem, un tad sākas problēma. Varbūt izvēloties neatbilstošu arhitektūru neatbilstošā vietā, varbūt pārāk dārgus materiālus, nākotnes vērtība klientam sanāk mazāka nekā nepieciešamais naudas apjoms, lai māju pabeigtu, un tajā brīdī būve apstājas, jo projekts saskaņots, materiāli saskaņoti, tev ir jāveic izmaiņas projektā, un ir daudz lietas, no kā var izvairīties, ja ievēro [nekustamā īpašuma iegādes darbību] secību pareizi," viņš skaidroja.
Pirms iegādāties īpašumu, noteikti vērts vērsties vietējā pašvaldībā vai izpētīt internetā, kam ir paredzēta zeme, vai uz tās droši varat būvēt savu māju un kas tuvākajā laikā varētu attīstīties citos zemes gabalos.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša ieteica aplūkot arī teritorijas plānošanas informāciju "tapis.gov.lv", kas pieejama ikvienam interesentam.
"Es ieteiktu pievērst uzmanību teritorijas funkcionālajam zonējumam, – ne tikai šim zemes gabalam, bet arī tuvējiem zemes gabaliem, kas atrodas ap šo zemes gabalu. Kādēļ? Tādēļ, ka mēdz būt situācijas, kad īpašnieks, pērkot zemes gabalu, rēķinās ar tā brīža situāciju, redzot dabā, kā teritorija izskatās, bet nav paskatījies, ka teritorijas plānojums šai teritorijai vai šai teritorijas daļai pieļauj arī cita veida izmantošanu, piemēram, rūpniecisku ražošanu vai kaut kādas citas, kas nav saistītas tikai ar, piemēram, dzīvojamo zonu, bet kas ir saistīts ar citādāku izmantošanu," viņa skaidroja.
Reģistrējoties "tapis" sistēmā, būs iespēja sekot visām izmaiņām teritoriālajā plānojumā un uzzināt par publiskajām apspriešanām, kurās var piedalīties.
"Jūs kā īpašnieks varēsiet piedalīties apspriešanā, ja kādam ir plāns mainīt kādam no zemes gabaliem izmantošanas veidu, piemēram, jūsu kaimiņos, kas varētu uz jums attiekties," norādīja Oša.
Nākamais solis, iegādājoties īpašumu, ir dokumentu sakārtošana un reģistrācija Zemesgrāmatā.
Tiesu administrācijas Informācijas sistēmu attīstības nodaļas vadītājs Māris Kumerdanks uzsvēra, ka ir būtiski pārliecināties, vai būve ierakstīta Zemesgrāmatā, vai tai nav veikta patvaļīga būvniecība, vai ir izņemtas būvatļaujas. "Iegādājoties būvi, kas ir pārbūvēta un kam nav izņemti visi nepieciešamie dokumenti, tad jaunajam īpašniekam var nākties par saviem līdzekļiem šo būvi legalizēt, un iespējams, ka ne visos gadījumos tas ir iespējams," viņš paskaidroja.
Jāatceras par nodokļiem
Iegādājoties vai pārdodot īpašumu, noteikti vērts sazināties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), jo jārēķinās arī ar nodokļiem.
VID Nodokļu pārvaldes galvenā nodokļu inspektore Mārīte Poiša norādīja: "Iegādājoties nekustamo īpašumu, jāatceras tas, ka norēķini ir tikai bezskaidras naudas, nav pieļaujams tāds variants, kad maksā skaidrā naudā un tas neiziet cauri kontiem. Jārēķinās ar to, ka ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet likumdevējs paredz arī gadījumus, kad šis ienākums neapliekas."
Viņa ieteica VID mājaslapā izpētīt sadaļu "Iedzīvotāju ienākumu nodoklis", kur ir metodiskie materiāli gan par ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamajiem ienākumiem, gan materiāls par lauksaimniecības zemi.
Īpašumi VNĪ izsolēs
Zemi vai citu īpašumu var iegādāties dažādos veidos – meklēt sludinājumos, vērsties pie mākleriem, bet ir arī iespēja vērsties pie "Valsts nekustamajiem īpašumiem" (VNĪ), lai iegādātos kādu īpašumu.
VNĪ Nekustamo īpašumu Iznomāšanas un pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane norādīja, ka VNĪ pārsvarā saņem īpašumus no VID kā valstij piederīgo mantu un 2022. gadā saņemti teju 100 bezmantinieku mantas īpašumi, no kuriem 86 ir pārdoti. Savukārt 2023. gada pirmajā pusgadā saņemtas jau 118 bezmantinieku mantas, bet 42 īpašumi jau pārdoti.
Feldmane sacīja: "Noteikti vajadzētu apzināt budžeta iespējas, budžeta apmērus, paredzēt izdevumus neparedzētiem apstākļiem, jāapzinās ilgtermiņa vajadzības īpašumam un ilgtermiņa vajadzības ģimenei, tas ir infrastruktūra un viss pārējais, kas ir ap ģimeni."
VNĪ pārstāve arī norādīja, ka var zvanīt uz klientu apkalpošanas centru, lai noskaidrotu interesējošo.
Tomēr ne visi spēj sakrāt gana daudz naudas īpašuma iegādei, tāpēc palīdzība jāmeklē bankās.
Uzņēmuma "Latio" Nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Elīna Dūce norādīja, ka pirmais un būtiskākais ir veidot uzkrājumu, vēlams bankas kontā, lai banka redz cilvēka disciplīnu, cik viņš raiti var sakrāt. Noteikti tiem ir jābūt oficiāliem ienākumiem.
"Pirmā iemaksa parasti ir, sākot no 5%, – tas ir ģimenēm ar bērniem, kas izmanto "Altum" programmu, taču tā var būt arī lielāka.
Pirms izvērtēt, ko un kā iegādāties, vēlams vērsties pie nekustamo īpašumu nozares speciālistiem, nevis visu uzņemties pašiem. Dūce skaidroja, ka uz šiem speciālistiem jau vairākus gadus attiecas starpniecības likums un jebkurš cilvēks var pārliecināties, vai viņa aģents vai starpnieks ir reģistrējies Ekonomikas ministrijas starpnieku reģistrā.
Īpašums laukos
Tagad ir populāri iegādāties īpašumus laukos, jo cilvēki vēlas doties prom no Rīgas tuvāk dabai.
Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs Aigars Šmits vērtēja, ka šādu īpašumu pircējiem jābūt diezgan spēcīgiem pašu finanšu muskuļiem, proti, savai naudai, jo bankas diezgan piesardzīgi finansē šādu īpašumu attīstīšanas renovēšanu. "Ja būvniecības ziņā vēl ir iespējams noprognozēt jaunas ēkas būvniecības izmaksas, tad pie renovācijas tur nevar noprognozēt neko. Un vienmēr jāatceras – ja banka naudu iedod, tā vienmēr gribēs to atpakaļ," viņš sacīja.
Pirms iegādes arī vērts noskaidrot, kādas komunikācijas ir īpašumam. Šmits atminējās gadījumu, kad cilvēks ļoti lēti Skultes pagastā iegādājās izsolē īpašumu, taču, sākot skaidrot, cik maksās elektrības pievilkšana, atklājies, ka izmaksas mērāmas miljona latu apmērā.
Laukos mēdz būt arī pārsteigumi – piemēram, ferma netālu no īpašuma, līdz ar to smirdoņa un traktoru braukāšana pa servitūta ceļu.
"Vislabāk pabraukājiet, aprunājaties ar kaimiņiem. Lai tas kaimiņš ir kaut vai divu, trīs kilometru attālumā, – piebrauciet, aprunājaties," ieteica Šmits.
Viņš arī ieteica pirms iegādes noskaidrot, kam pieder ceļš pie īpašuma. "Ja tas ir pašvaldības ceļš – jauki, tas tiks tīrīts, saremontēts, ja tas ir privātceļš, obligāti jānoskaidro, vai pa šo privātceļu kāds man ļaus piebraukt pie tā zemes gabala, ko esmu plānojis kaut kur tur dziļāk mežā iegādāties, jo pieredze rāda, ka bieži bankas, piešķirot finansējumu, ļoti, ļoti uzmanīgi skatās, kam pieder piebraucamais ceļš," viņš teica.
Ļoti bieži sludinājumos var redzēt labas, skaistas, uzbūvētas mājas, kas tiek pārdotas. Var redzēt, ka tur ģimene ir dzīvojusi. Vaicāts, kāds varētu būt šādu īpašumu pārdošanas iemesls, Šmits norādīja – visbiežāk laulības izjukšana vai otrs iemesls – bērni izauguši un devušies prom no ligzdiņas.
Trīs stāsti par iedzīvotāju cīņu
Ko iesākt, ja pēkšņi tavā idilliskajā stūrītī, kurā esi iekārtojies un mierīgi dzīvo, pēkšņi sākas neparedzēta būvniecība? Vai iedzīvotājiem vēl ir iespēja kaut ko darīt, lai nepieļautu izmaiņas savas mājas priekšā? Patlaban pret būvniecību cīnās Mežaparka iedzīvotāji – izgājuši jau vairākas tiesas prāvas, taču spriedums joprojām nav sagaidīts.
Mežaparka iedzīvotāja Inta sacīja: "Viss sākās ar to, ka mēs šajā zemesgabalā ieraudzījām stendu, kurā bija izlikta informācija vai paziņojums par to, ka šajā zemes gabalā tiks cirsti koki. Šis lēmums par koku ciršanu tika pieņemts, neapspriežoties ar vietējiem iedzīvotājiem, jo koki tiks cirsti diezgan daudz, gandrīz 30."
Iedzīvotāji vērsās domē, kas sniedza atbildi likuma noteiktajā kārtībā – mēneša pēdējā dienā. Viņasprāt, ceļot piecstāvu namu šajā vietā, tiek skartas apkārtnē esošo privātmāju iedzīvotāju intereses, jo pieaugs ielu noslogotība. Tāpat kundzei nav pārliecības, kā notikusi, piemēram, infrastruktūras atbilstības izvērtēšana.
Savukārt Iecavā savulaik vietējiem iedzīvotājiem izdevies novirzīt apvedceļa būvniecību, lai nezaudētu savas mājas, arī tikko uzceltās.
Iedzīvotājs Aigars Neimanis norādīja: "Teritoriālajā plānojumā bija paredzēts Iecavas apvedceļš, bet bija paredzēts parasts ceļš – ar divām braukšanas joslām, vienkārši apbrauktuve. Tas bija pietiekoši tālu no mums, un mēs sapratām, ka šeit var būvēt māju, ka viss būs labi. Kad mēs jau bijām saslējuši savu kāršu namiņu tik tālu, ka bija spāres un gatavojāmies likt logus un durvis, saņēmām ziņu, ka ir sabiedriskā apspriešana par automaģistrāles A7, "Via Baltica" būvniecību, kas ir ātrgaitas maģistrāle ar četrām braukšanas joslām, pa divām katrā virzienā. Visa automaģistrāles infrastruktūra iet pāri mūsu mājai. Tas bija baigais trieciens, mēs bijām riktīgi nikni. Aizbēgām no Rīgas ar domu, ka te jau Rīgas drūzma mūs netraucēs, bet nē, Rīga ar savu ātrgaitas automaģistrāli gāžas mums virsū."
Tomēr jaunienākušie iecavnieki rokas nenolaida, un viņiem izdevās panākt savu taisnību, lielos būvdarbus novirzot citur.
"Tur bija vismaz kādas simts mājas, mēs skaitījām, kuras vai nu tiks atdalītas no ārpasaules, jo jāsaprot, ka automaģistrāle ir tā lieta, kurai pāri tā vienkārši pārkļūt nevar. Tur bija situācija, ka traktori paliek vienā pusē, lauki paliek otrā pusē, vārdusakot, tas bija pilnīgi neloģisks un absolūti nepamatots automaģistrāles izbūves variants, caur novada centru, kas pārdala novadu pilnībā uz pusēm," viņš norādīja.
Palīdzību iedzīvotājiem nācās meklēt pat Saeimā.
"Vislabākais variants meklēt juristus Saeimā, jo Saiemas deputātiem tevi ir jāpieņem, jo tu viņus esi vēlējis, viņiem ar tevi jārunā. Tad mēs izveidojām sabiedrisko organizāciju, jo toreiz, ja viens cilvēciņš protestē, tos neņēma vērā. Ļoti lielā ātrumā savācām parakstus, parakstu lapas nolikām visos iespējamos Iecavas veikalos, apspriešanā piedalījās tiem laikiem Iecavā pulka cilvēku. Notika kultūras namā, visa zāle bija pilna ar cilvēkiem, kam bija jautājumi, kas bija gatavi cīnīties, tā kā tas nostrādāja," viņš sacīja.
Ja iecavniekiem paveicās, tad Piņķos iedzīvotājiem tomēr neizdevās novērst stadiona būvniecību logu priekšā un daudzu koku izciršanu.
Iedzīvotāja Inga Jurgensone norādīja: "Diemžēl koku nav vairāk. Šeit notiek aktīvi būvniecības darbi, tā kā iedzīvotāju viedoklis netika ņemts vērā, ne apspriežot detālplānojumu, ne arī tagad. Vienīgi pēdējā iesniegumā mēs lūdzām pārskatīt projektā paredzētos apstādījumus."
Jurgensone arī pauda, ka pašvaldības vadītājam informācija par iedzīvotāju vēlmi saglabāt kokus bija jau no 2017. gada. Viņš savā atbildē pat esot devis cerības, ka izskatīs iespējas mainīt detālplānojumu, tāpēc arī iedzīvotāji negāja piketēt un paļāvās uz vietvaras vadību. To, ka noslēgts līgums ar būvnieku, iedzīvotāji uzzinājuši pēdējā brīdī.
