PADOMI:
- Pirms testamenta sastādīšanas izrunājiet situāciju ar notāru.
- Pie notāra visos darījumos jāņem līdzi pase vai ID karte.
- Tāpat jāņem līdzi to īpašumu apliecinoši dokumenti, par kuriem nav publiski pieejamas informācijas.
- Jānorāda dati, lai mantiniekus varētu identificēt un atrast.
- Likumiskajiem mantiniekiem testamenta esamība samazina ar mantošanu saistīto nodevu apmēru vairāk nekā trīs reizes.
- Jāņem vērā, ka pēc dāvinājuma dāvinātājs zaudē tiesības uz atdāvināto īpašumu.
- Dāvinājuma līgumā obligāti jāieraksta visi noteikumi vai atrunas, kas ir dāvinātāja interesēs.
- Ja ir vēlēšanās pēc nāves visu mantojumu atstāt laulātajam, bet nav pēcnācēju, ir jāsastāda testaments.
- Mantojums jāpieņem gada laikā pēc mantojuma atstājēja nāves.
Šobrīd Latvijas Civillikums paredz divu veidu testamentus:
- Privāto testamentu, kurš šobrīd var būt rakstīts tikai pašrocīgi;
- Publisko testamentu jeb pie notāra apliecinātu testamentu.
Tomēr drošāk ir aiziet pie notāra, skaidroja Skrastiņš, norādot, ka notārs ne tikai sastādīs testamentu, noskaidros, ko jūs īsti vēlaties, bet arī ierakstīs visas nepieciešamās sastāvdaļas – rekvizītus, personas datus, īpašuma datus.
"Pēdējos gados cilvēki ir kļuvuši prātīgāki. Taču katrs gadījums var būt individuāls, un vienas receptes visiem nav," skaidroja Skrastiņš. Ir būtiski doties pie profesionāļa, kas palīdzēs ne tikai visu juridiski pareizi noformēt, bet sniegs padomu, kā to labāk izdarīt. Notārs skaidroja, ka ir daudz un dažādu iespēju, kā veidot testamenta konstrukcijas, tāpēc rekomendēja konsultēties ar profesionāli, lai cilvēka īstā griba vienmēr pēc nāves tiktu izpildīta.
Padomi testamenta sastādīšanai
Testamenta sastādīšana ir personības brieduma pazīme, uzskata zvērināta notāre Ilze Metuzāle un pirms testamenta sastādīšanas iesaka doties pie notāra uz konsultāciju. Tāpat svarīgi atcerēties, ka, dodoties sastādīt testamentu, līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments (pase vai ID karte). Ziņas par testatora nekustamo īpašumu notāram ir pieejamas elektroniskajā datu bāzē, taču dokumentiem par citiem īpašumiem ir jābūt līdzi un tie ir jāuzrāda notāram.
Metuzāle aicināja atcerēties, ka arī tiem, kuriem nepieder nekustamie īpašumi, bet ir ieguldījumi dažādās finansējuma platformās, šo faktu apliecinoši dokumenti ir jāņem līdzi pie notāra. Visos darījumos pie notāra jāņem līdzi to īpašumu apliecinoši dokumenti, par kuriem nav publiski pieejamas informācijas.
Personas dati par Latvijā dzīvojošiem radiniekiem, kam testators vēlas atstāt savu īpašumu, ir atrodami reģistrā. Vienlaikus svarīgi ir iesniegt notāram informāciju, kā identificēt citus mantiniekus. Sastādot testamentu, būtiski norādīt mantinieku datus tā, lai tie ir identificējami un atrodami. Tas nozīmē, ka nepietiks tikai ar vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu.
Testamentu ir iespējams grozīt vai rakstīt jaunu, un to ir ieteicams sastādīt arī tad, ja testators vēlas savus īpašumus atstāt vienīgi likumiskajiem mantiniekiem, kam tāpat pēc viņa nāves paliks aizgājēja manta.
Mantojuma gadījumā testamenta esamība ļoti samazina nodevu maksājuma apmēru, skaidroja Metuzāle. Zemesgrāmatu nodeva mantojot ir 0,5%, bet testamenta gadījumā nodeva ir 0,125%, kas ir vairāk nekā trīs reizes mazāk.
Sastādītajam testamentam obligāti nav jāglabājas pie testatora mājās. Par tā esamību var nezināt arī testamentā minētie mantinieki. Notārs, pie kura uzsākta mantojuma lieta, publiskajā testamentu reģistrā redz, ka aizgājējam ir sastādīts testaments. Paziņot par testamenta esamību un to nolasīt testamentā minētajiem mantiniekiem ir notāra pienākums.
Testamenta sastādīšana pie notāra maksā 56 eiro.
Testaments vai dāvinājums?
Bieži cilvēki nāk pie notāra ar jautājumu, vai sastādīt testamentu vai uzdāvināt mantu jau dzīves laikā. Notārs Jānis Skrastiņš skaidroja, ka katrā ģimenē situācijas mēdz būt dažādas. Ja dzīves laikā īpašums tiek uzdāvināts bērnam vai mazbērnam, vienmēr pastāv risks, ka kāds no viņiem var iekulties kādās saistībās vai neizpildīt tās. Var zaudēt šo īpašumu tiesas ceļā, skaidroja Skrastiņš.
Ja cilvēks ir izsvēris visus plusus un mīnusus un nolēmis atdāvināt savu īpašumu bērniem vai mazbērniem, tad būtiski atcerēties, kā to pareizāk un labāk izdarīt. Uzdāvināt māju, dzīvokli vai citu vērtīgu īpašumu ir tas pats, kas aplaimot kādu ar grāmatu, ziediem vai teātra biļetēm. Jāņem vērā, ka pēc dāvinājuma dāvinātājs zaudē tiesības uz atdāvināto īpašumu.
Bērnam vai mazbērnam atdāvinātu īpašumu vecāki vai vecvecāki, kuri turpina dzīvot savā dzīvoklī, parādu piedziņas ceļā var atņemt atpakaļ. Piemēram, par laikus nenomaksātu ātro kredītu vai citu problēmu dēļ. Diemžēl dzīvē neesam pasargāti arī no situācijām, kad apdāvinātais aiziet mūžībā pirms dāvinātāja. Šādā gadījumā īpašumu mantos dāvinājuma saņēmēja mantinieki.
Dāvinājuma līgumā obligāti jāieraksta visi noteikumi vai atrunas, kas ir dāvinātāja interesēs. Piemēram, var iekļaut atrunu, ka dāvinātāji drīkst īpašumā dzīvot līdz mūža galam vai jebkuru citu vienošanos starp abām pusēm.
Ja īpašums, kas tiek dāvināts, iegādāts dāvinātāja laulības laikā, tad klāt jābūt arī viņa laulātajam.
Maksā par dāvinājuma līguma slēgšanu ietilpst valsts nodeva – 0,5%, kas jāmaksā par līguma reģistrāciju Zemesgrāmatā, notāra atlīdzība – 0,5% no īpašuma vērtības, kā arī PVN 21%. Ja darījums tiek slēgts starp tālākas radniecības personām vai personām, kam nav radniecības, valsts nodeva ir 3%. Ja apdāvināmais nav radinieks, tad viņam par saņemto dāvanu ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Kā rīkoties mantojuma saņēmējam?
Likumiskie mantinieki, kam pirmajiem ir tiesības mantot, ja aizgājējs nav atstājis testamentu, ir laulātais, bērni, mazbērni un viņu bērni. Šiem mantiniekiem seko otri tuvākie – māsas, brāļi un vecāki.
Likums paredz: ja miris viens no laulātajiem, kam nav ne bērnu, ne mazbērnu, turklāt aizgājējs nav atstājis testamentu par labu laulātajam, tad pusi manto laulātais, bet pusi – mirušā brāļi, māsas vai viņu bērni. Ja ir vēlēšanās pēc nāves visu mantojumu atstāt laulātajam, bet nav pēcnācēju, ir jāsastāda testaments.
Mantojums ir jāpieņem gada laikā pēc mantojuma atstājēja aiziešanas mūžībā. Ja mantinieki kavējas, veido nodokļu parādus vai nereaģē, tad, ja kādam ir interese atrast īpašuma mantinieku, mantošanas procesu drīkst uzsākt kreditors. Tomēr biežāk mantojuma kārtošanu uzsāk pašvaldība. Pašvaldība par nesamaksātiem nekustamā īpašuma nodokļu parādiem izsludina mantojuma atklāšanos pie notāra. Tad, paejot zināmam termiņam, ja neviens nav pieteicies, notāram šī lieta ir jāizbeidz un jānodod valstij kā bezmantinieka manta, skaidroja notāre Ilze Metuzāle.
Mantojuma lietas izmaksas ietekmē divi faktori – mantojuma vērtība un mantinieku radniecības pakāpe. Likumdevējs šīs izmaksas ir noteicis procentos.
Ja mantotājs ir laulātais, tad pie notāra par mantojuma vešanu viņš maksā 0,25% no mantas vērtības. Ja tas ir nekustams īpašums, ir jārēķina papildu nodoklis zemesgrāmatā 0,25%. Jo tālāka ir radniecība, jo dārgāka ir mantošanas nodeva. Likumiskajā mantošanā bez testamenta lielākā iespējamā nodeva, summējot gan notāra, gan zemesgrāmatu izmaksas, ir 10%.
Notārs Jānis Skrastiņš atgādināja: "Mantojuma lietās ir jāskatās, kāda ģimene, cik liela ģimene, kā katrs piedalās ar saviem naudas resursiem. Šīs lietas varbūt vajadzētu aiziet izrunāt visai ģimenei pie notāra, pirms kaut ko darīt." Skrastiņš atzīmēja, ka mantošanas procesā svarīgi ir sarunāties arī tāpēc, ka nereti tiek mantoti arī iespējamie parādi.
Skrastiņš uzsvēra divus būtiskus termiņus, kurus ir svarīgi atcerēties. Ir noteikts viens gads, kad ir jāpiesakās mantojumam, un termiņš – divi mēneši, kas ir doti pēc aizgājēja nāves fakta, kad ir jāsastāda inventāra saraksts.
