PADOMI:
- Nepārdodiet savu konta numuru – tas var novest pie nepatikšanām likuma priekšā.
- Ja saprotat, ka esat apkrāpts, ziņojiet sociālā tīkla administrācijai par šo lietotāju, lai tas neapkrāptu arī citus.
- Ja krāpnieks ticis pie jūsu naudas, jāvēršas Valsts policijā. Iesniegumu var nosūtīt un parakstīt arī elektroniski.
- Par aizdomīgām vēstulēm un īsziņām ziņojiet [email protected]!
- Saņemtās vēstules lasiet vērīgi, vai tās ir uzrakstītas pareizā latviešu valodā!
- Neizpaudiet privātu informāciju vai ziņas par savu finansiālo stāvokli svešiniekiem.
- Esiet piesardzīgi ar personām, kuras stāsta par ekskluzīvām investīciju iespējām un mudina rīkoties ātri.
- Nepārskaitiet naudu svešiniekiem, lai kāds arī būtu iemesls!
- Pārbaudiet, vai interneta veikals ir legāls, un izpētiet visu pieejamo informāciju par to.
- Neuzticiet savus bankas un privātos datus svešām personām!
- Sazinieties ar labdarības organizāciju, ja saņemat aizdomīgu lūgumu ziedot!
- Neļaujiet svešiniekam sevi iebiedēt, neļaujieties emocijām un saglabājiet vēsu prātu.
- Nedalieties ar informāciju par bankas pieejām, parolēm un eParaksta piekļuves datiem ne telefonsarunās, ne sarakstēs internetā! Neievadiet datus atsūtītajās interneta saitēs!
- Nepērciet internetā no privātpersonām "kaķi maisā". Sarunājiet tikšanos ar pārdevēju!
Aktuālie krāpnieku paņēmieni
Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska atzina: "Mums būs visa diena vajadzīga, lai es izstāstītu, kas tieši ir aktuāls krāpniecības pasaulē, jo shēmas ir ļoti daudz un dažādas."
Kā aktuālākās viņa sauca īsziņas, kurās krāpnieki izliekas par kādu iestādi vai organizāciju. Katkovska atsaucās uz nesen daudziem izsūtītajām īsziņām it kā no Latvijas Pasta par to, ka jāiet pakaļ paciņai. Vai no tiesas, ka jāierodas uz sēdi. Tāpat īsziņas sūtītas Valsts ieņēmumu dienesta vārdā, aicinot uzspiest uz saites un pieteikties nodokļu atmaksai.
Tāpat, kā skaidroja Katkovska, visos laikos aktuāli ir gadījumi, kad cilvēkus apkrāpj, pārdodot vai kaut ko pērkot internetā. Vēl pie aktuālām shēmām var pieminēt arī iepazīšanos internetā, izvilinot cilvēka kailfoto un vēlāk šantažējot un pieprasot naudu par klusēšanu. Tāpat krāpnieki mēdz izlikties par darba devējiem. Vēl Drošāka interneta centra vadītāja minēja gadījumus, kad vietnē "Telegram" krāpnieki aktīvi meklē cilvēkus, kuri pārdos savus bankas kontus, lai pēcāk tos līdz ar šī cilvēka identitāti izmantotu krāpnieciskiem nolūkiem.
Cīņu ar krāpniekiem globālā mērogā var salīdzināt ar pasaku tēlu pūķi, kuram nocērt vienu galvu, bet vietā izaug vairākas citas – spēcīgākas, viltīgākas un pārliecinošākas.
Tas ir mīts, ka krāpnieku slazdos iekrīt lētticīgi cilvēki. Latvijā cietušo sarakstos ir sabiedrībā zināmas personas, skolotāji, mediķi un pat politiķi. Lai sasniegtu mērķus, krāpnieki mēdz arī izmantot populāru cilvēku foto vai to montāžu. Piemēram, pavisam nesen risinājās vesela ziepju opera ar pētnieciskā žurnālista Jāņa Dombura seju. Krāpnieki bija izdomājuši stāstu, ka žurnālists tiešraidē "atklājis noslēpumu" par kādu finanšu platformu, kas viņa bankas kontā garantē iespaidīgu peļņu, taču tad iesaistījusies Latvijas Banka, un galu galā Domburs zaudējis darbu, karjeru, pabijis tiesas zālē un nokļuvis aiz restēm.
Žurnālists raidījumam atzina, ka pēc šīs "reklāmas" nonākšanas publiskajā vidē ar viņu sazinājušies vairāki cilvēki, gan pazīstami, gan nepazīstami, un daļa arī vaicājuši, vai tajā paustā informācija ir patiesa.
Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa atzina: "Finanšu nozare Latvijā jau divus gadus novēro satraucošu tendenci, ka pieaug krāpšanas gadījumi, kuros noziedznieki, krāpnieki izmanto nevis IT metodes, – kaut kāda veida datu zagšanu vai ko tamlīdzīgu, – bet gan [apkrāpj cilvēkus] ar sociālās inženierijas palīdzību jeb, ar vienkāršākiem vārdiem sakot, vienkāršu pārliecināšanu."
Eksperti arī nobažījušies, ka, pieaugot dzīves dārdzībai, cilvēki paši meklē papildu piepelnīšanās veidus un, ja kāds pēkšņi sola fantastisku papildinājumu budžetam bez mazākās piepūles, cilvēki var noticēt, riskēt un nonākt krāpnieku nagos.
Šobrīd viens no populārākajiem krāpšanas veidiem ir tā dēvētā "investīciju krāpšana", kur klients tiek maldināts par kaut kāda veida produktu, uzkrājumu, virtuālās valūtas uzkrājumu utml., kas patiesībā nemaz neeksistē. Krāpnieki cenšas pārliecināt klientus, solot necerēti lielu peļņu un ieguvumus.
Lai arī tas var izklausīties vilinoši, tomēr der atcerēties teicienu, ka siers par brīvu ir tikai peļu slazdā.
Mazākas noziedzīgās pasaules "zivis" cenšas upurus atrast vietās, kur cilvēki tiešām pavada daudz laika – tās ir sociālo tīklu platformas. Krāpnieki iefiltrējas darījumu grupās un par demokrātiskām cenām piedāvā apģērbu, apavus, mēbeles. Tomēr, pasūtot kādu lietu un par to samaksājot, nav teikts, ka kārotā prece līdz jums arī nonāks. Konta numurs ar personas vārdu un uzvārdu nesniedz nekādas garantijas. Izrādās, lai notiktu darījums, bankai ir nepieciešams vien konta numurs, nevis precīzs personas vārds un uzvārds.
Melnu un labu džinsu vietā – zilas un čābīgas
Iecienītajās platformās reklamējas arī dažādi interneta veikali. Nereti tajos tiek piedāvātas zīmolu preces par iekārojamām cenām. Arī šeit ir laimes spēle – vai prece vispār atnāks un vai saņemsi to, ko esi pasūtījis. Šādu vilšanos piedzīvoja mūzikas žurnālists Uldis Rudaks, kurš it kā par lielisku cenu pasūtīja divas atpazīstama zīmola bikses. Interneta veikala izcelsmi žurnālists nebija izpētījis, bet šķitis ticams.
"Divas par vienu cenu – 65 eiro. Tādas "Levi’s" bikses jaunas šobrīd maksā ap 100 eiro. Protams, var pastaigāt pa second hand [lietoto preču – red.] veikaliem un atrast par 5–6 eiro mazlietotas tādas pašas, ko es mēdzu darīt. Droši vien es tā darīšu arī turpmāk, nevis uzķeršos uz kārtējā interneta piedāvājuma," viņš atzina.
Rudaka darījums noticis ar pēcmaksu, kas nozīmē, ka par pirkumu jāsamaksā piegādes brīdī. Kāroto melno zīmola džinsu vietā žurnālists saņēmis divas zilas nezināma zīmola bikses, no kurām pirmās saplīsušas jau pirmajā dienā, bet otrās vēl nav izmēģinātas.
Pircējam bikses piegādāja kompānija DPD, kas gan neatbild par paciņas saturu un kas pati bijusi izmantota krāpšanas shēmās, kad ar pieredzējušā uzņēmuma vārdu krāpnieki centās izvilināt cilvēku internetbankas datus.
Izkrāpj pat ziedojumus
Krāpniekiem nekas nav svēts. Nauda tiek izkrāpta, pat izmantojot labdarības organizāciju vārdu un reputāciju. Biedrības "Palīdzēsim viens otram" vadītājs Edijs Pipars sacīja, ka vēl joprojām gaida izmeklēšanas rezultātu kriminālprocesā par vairāku tūkstošu eiro izkrāpšanu. Kādas personas, izmantojot viņa vadītās biedrības vārdu, logo un izdomātus nelaimes gadījumus, vairākiem tūkstošiem cilvēku bija prasījušas ziedojumus. Diemžēl ziedotāji nebija pārbaudījuši, ka viņu labā griba tiek nelietīgi izmantota krāpnieku labumam.
Pipars par shēmu pastāstīja: "Ir tāda naudas aplikācija, kurā var ziedot, vienkārši aizsūtot SMS [īsziņu – red]. Piemēram, es tev nosūtu SMS un tu saņem, uzreiz automātiski ir links, kur tu vari veikt šo ziedojumu." Biedrības vadītājs, kuram cilvēki pārsūtīja šīs īsziņas, zināja sacīt, ka tajās krāpnieki prasījuši ziedot dažādas naudas summas. Biedrībā aplēsa, ka šādi no cilvēkiem varētu būt izkrāpti pat vairāki tūkstoši eiro. Viņš norādīja, ka krāpnieki darbojušies, iežēlinot cilvēkus ar stāstiem par nodegušu māju.
Feisbukā informēšanai par krāpniekiem pat atvēlēta vesela lapa, kurā cilvēki paši ievieto negodprātīgo fotogrāfijas, kas saņēmuši naudu par preci vai pakalpojumu un pazuduši tālēs zilajās. Taču izrādās, šādas informācijas publiskošana arī ir likuma pārkāpums.
Tomēr, kā skaidroja prokuratūras Administratīvā direktora dienesta Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina, šādi cīnoties ar negodprātībām un liekot paziņojumos sociālajos tīklos, cilvēks var vērsties pret viņu par neslavas celšanu.
Kas ir šie krāpnieki?
Kā skaidroja Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska, daļa ir individuālie darboņi, kas apkrāpj citus savām personīgajām vajadzībām, bet daļa – organizētā noziedzība. Visbiežāk tās darboņi ir ārpus Latvijas, kur uz krāpšanu iet kā uz darbu, – viņiem ir milzīgi ofisi, kur pie datoriem šie krāpnieki meklē upurus un apkrāpj cilvēkus.
Šādu ofisu "darbinieki" meklē, kas kādā konkrētā valstī ir aktuāli, veido datubāzes. Viena no tēmām, ar ko krāpnieki strādā, ir seksuālā šantāža, kur iepazīstas ar cilvēkiem erotiskos nolūkos un tad izspiež naudu. Tāpat ir darboņi, kas raksta īsziņas, e-pastus, ievāc informāciju par populārām personām konkrētā valstī, lai tās vārdā veidotu dažādas mājaslapas un uzrunātu cilvēkus.
"Tie ir viņu darba pienākumi – katru dienu apkrāpt cilvēku, lai nopelnītu kaut kādam lielajam "jumta" cilvēkam, kas to organizē. It īpaši aktuālas šāda darba vietas ir tieši Āzijas valstīs," norādīja Katkovska.
Viņa arī stāstīja, ka viņas vadītais centrs savulaik rīkoja sociālo kampaņu, kuras ietvaros feisbukā izveidoja viltus kastinga aģentūras lapu un aicināja iesūtīt savu bērnu foto un informāciju par bērnu. Kastinga aģentūra bija izveidota dienu iepriekš, par to nebija nekādas informācijas, vien norādīts mistisks e-pasts ar aicinājumu sūtīt informāciju.
"Simtiem vecāku mums atsūtīja savu bērnu fotogrāfijas, pat ar vārdiem, uzvārdiem, kur mācās, bērna rakstura iezīmes. Protams, pēc tam visi šie vecāki tika apzvanīti un viņi tika informēti – jūs tikko nepārbaudot nosūtījāt paša dārgākā, kas jums ir, video, fotogrāfiju un informāciju par viņu," skaidroja Katkovska.
Šis eksperiments parādīja, ka jebkuru cilvēku var piemānīt un izvilināt no viņa informāciju, pauda Katkovska, uzsverot, ka pats svarīgākais ir pārbaudīt un pārliecināties par uzticamību.
Kā var palīdzēt policija?
Finanšu nozares asociācijas apkoptā statistika liecina, ka pērn Latvijā cilvēki paši labprātīgi no saviem bankas kontiem aizskaitījuši 12 miljonus eiro. 5,6 miljonu eiro izkrāpšanu izdevies apturēt.
Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics norādīja: "Kas ir jāapzinās, ka krāpnieki īpaši nemērķē tikai uz Latvijas tirgu. Viņi uz mums skatās tādā globālākā mērogā. Mēs kā Baltija plus vēl arī Polija esam tāds vienots tirgus. Faktiski dinamika ir saistīta ar kopējo resursu apjomu kādā no valstīm. Tiklīdz kā Igaunija izmaksāja, ja nemaldos, pensiju fondu vai kādus sociālos uzkrājumus saviem iedzīvotājiem, tā varēja redzēt, ka krāpšanas dinamika migrēja uzreiz uz Igauniju. Kurā valstī vairāk resursu, tur arī krāpnieki mērķtiecīgi uzdarbojas."
Valsts policijā norādīja, ka patlaban viņiem zināmo krāpšanas gadījumu skaits ir samazinājies. Mēnesī tiek reģistrētas vien 400 epizodes. Svešas naudas tīkotāji parasti aktivizējas gada nogalēs, svētku laikā, kad cilvēki steidzami pērk dāvanas un ir kļuvuši izklaidīgāki. Tāpēc jāatceras – pirms pasūtīt kāroto preci, jāpārliecinās, vai veikals ir īsts.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertmane uzsvēra – pat tad, ja interneta veikala domēns reģistrēts Latvijā, ir svarīgi aplūkot to informācijas sadaļu, kur jābūt informācijai par uzņēmuma nosaukumu, adresi, kontaktiem.
"Lai vispār saprastu, kur tas ir reģistrēts un, iespējams, kur problēmu gadījumā vērsties. Protams, ir jāizlasa visi līguma noteikumi, piegādes noteikumi. Tam visam ir jābūt mājaslapā. Ja šādas informācijas mājaslapā vispār nav, tad labāk neko šādā interneta veikalā neiegādāties," viņa pamācīja.
Krāpnieki pārsvarā neatrodas tajā valstī, kurā cenšas apkrāpt cilvēkus. Tas nozīmē, ka viņi izmantos visas iespējas, lai nokļūtu upurim pēc iespējas tuvāk virtuālajā vidē. Šeit jāatceras, ka svešiniekam, lai arī viņš stāsta, ka ir bankas pārstāvis vai policists, nedrīkst uzticēt savus bankas kartes, internetbankas piekļuves datus. Tos nevajadzētu teikt ne telefoniski, ne arī ievadīt kādās atsūtītās interneta saitēs.
Valsts policijas pārstāvis norādīja – krāpnieki ir gana radoši, tomēr tiem par sliktu nāk laiks – krāpniekam pēc iespējas ātrāk jāiegūst informācija un jāizkrāpj līdzekļi. "Bija gadījums, kad krāpnieks, izliekoties par bankas darbinieku, piezvanīja klientam, izvilināja visus datus un pieteica klientu bankā uz vizīti rindā. Uz īstu vizīti. Un tas nozīmēja, ka klients veselu nedēļu, kamēr šī vizīte tika sagaidīta, bija mierīgs, un pēc nedēļas viņš konstatēja, ka šīs naudiņas viņam vairs nav," viņš pastāstīja.
Kā rīkoties un kur vērsties?
Savukārt Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa aicināja elektronisko sakaru komersantus, kas nodrošina zvanus un interneta pakalpojumus, izvērtēt iespējas, kā samazināt krāpnieku aktivitāti šajos kanālos.
"Protams, mēs apzināmies, ka numerācijas, zvanu ierobežošana, īsziņu ierobežošana ir ļoti komplicēta, bet tomēr kaut kāda veida risinājumu atrast vajadzētu," viņa sacīja, atsaucoties uz Lietuvas pieredzi, kur regulators uzdevis komersantiem ar šādām īsziņām tikt galā.
Ja esat saņēmuši e-pasta vēstuli vai īsziņu, pievērsiet uzmanību, cik pareizā latviešu valodā tā ir uzrakstīta. Valsts iestādes izmantos oficiālas platformas, lai ar jums sazinātos, un nekādā gadījumā nesūtīs īsziņu, ka jums jāievada savi personas un bankas dati, lai atgūtu nodokļu pārmaksu.
"CERT.LV" pārstāvis Kārlis Svilans gan norādīja, ka ir redzētas kampaņas, kur var spriest, ka krāpnieki ir Latvijas izcelsmes, jo e-pasta teksti bijuši formulēti labā latviešu valodā.
Par aizdomīgām vēstulēm un īsziņām var ziņot arī uz "CERT.LV", sūtot e-pasta vēstuli uz [email protected] un pārsūtot saņemto e-pastu. "Mēs tad arī paskatīsimies un atbildēsim ziņotājam, vai tas ir patiess e-pasts, vai nepatiess e-pasts. Ja tas nav patiess e-pasts un tiešām krāpnieku, tad mēs veiksim attiecīgās darbības, ievietosim to DNS ugunsmūrī, kā arī sazināsimies ar atbildīgajiem hosting pakalpojuma sniedzējiem ar pieprasījumu, lai ierobežo šo kaitniecisko saturu," teica Svilans.
Viena no sāpīgākajām un patlaban arī aktuālākajām tēmām ir tieši investīciju krāpšana, kurā cilvēkiem tiek solīti dimanta kalni. Valsts policijā norādīja, ka 90% investīciju reklāmas internetā ir krāpnieku roku darbs un realitātē šādas platformas nemaz nepastāv. Ja jums zvana un stāsta krievu valodā par iespējām nopelnīt, nekavējoties pārtrauciet sarunu. Vai neatbildiet vispār uz nezināmiem, ārvalstīs reģistrētiem numuriem.
"Lielākā daļa investīciju krāpšanas shēmu krāpnieku ir viltojuši mājaslapas. Patiesībā tas, ko jūs redzat, ir tādi skaisti grafiki, bildītes, kas mainās, bet patiesībā tur apakšā nav nekādas reālas peļņas. Diemžēl cilvēki šo skaisto bildi nopērk, šo te skaisto sapni nopērk, turklāt nopērk vairākkārtīgi," norādīja Valsts policijas pārstāvis.
Savukārt Finanšu nozares asociācijas pārstāve atsaucās uz Lietuvas pieredzi, kas noteikusi interneta pakalpojumu sniedzējiem par pienākumiem automātiski ieviest "CERT.lv" ugunsmūri. "Būtiski, ko var pieminēt, "CERT.LV" ugunsmūris pieejams bez maksas, līdz ar to pēc būtības elektronisko sakaru komersantiem šobrīd to ir iespēja ieviest savās sistēmās, viņi to arī ir izdarījuši, bet nodrošina savās sistēmās tikai pēc paša klienta pieprasījuma un atsevišķos gadījumos par to prasa klientam vēl maksu."
Valsts policijai trūkst resursu, lai pilnvērtīgi izmeklētu sīkās krāpšanas. Krāpnieku meklēs vien tad, ja tas būs izkrāpis vismaz pusi no minimālās algas, proti, 310 eiro. Par mazākām summām kriminālprocess tiks atteikts.
"Galvenais likums, pēc kā dzīvot vai atcerēties, vienmēr ir – ja kaut kas izskatās pārāk labs, lai būtu īsti, tad parasti tā arī ir. Ja tā cena ir nu ļoti laba tai precei vai produktam, tad apdomājam divas, trīs reizes, vai tiešām tā varētu būt, ka tas pakalpojums vai prece ir īsts, kas tiek piedāvāts," pamācīja "CERT.LV" pārstāvis.
Ja krāpnieks tomēr ticis pie jūsu naudas, nekavējoties vērsieties Valsts policijā ar iesniegumu, ko var izdarīt arī elektroniski portālā latvija.gov.lv, izmantojot e-adresi, vai arī rakstot iesniegumu uz e-pastu [email protected]. Šajā gadījumā gan dokuments ir jāapstiprina ar elektronisko parakstu. Tāpat iesniegumam ieteicams pievienot pierādījumus, ja tādi ir, piemēram, ekrānšāviņus ar sarakstēm, apliecinājumu par naudas pārskaitījumu, saiti, piemēram, uz sludinājumu un uz personas profilu sociālajos tīklos.
