Pārtikas kartupeļus nevajadzētu glabāt gaismā, tad viņi kļūst zaļi, bet patiesībā šī zaļā nokrāsa pati par sevi absolūti nav indīga, tas ir hlorofils, kas veidojas daudziem augiem, - mēs ēdam salātus zaļus un mums nekas nenotiek. Bet reizē ar šīm vielām veidojas arī veselībai kaitīgās vielas – alkaloīdi, solonīns un hakonīns, un tie gan cilvēkiem var izraisīt ļoti nopietnus veselības traucējumus - gan dažādus gremošanas traucējumus, uz aknām var negatīvi iedarboties, arī uz smadzeņu darbību.
“Ja mēs tādu riktīgi zaļu kartupeli, kurā ir uzkrājies solonīns un hakonīns, apēdam, nu, vienu porciju 200 grami, tad mēs varam arī atvadīties no šīs dzīves,” stāstīja Skrabule.
Ja kartupeļa miza un arī nomizots kartupelis ir zaļgans – tas jāuztver kā signāls, ka šādu kartupeli labāk neēst.
Kartupeļu audzēšanā liela nozīme ir mēslojumam, un, lai gan kartupeļos nitrāti veidojas dabiski, nepareiza mēslošana to daudzumu var tikai palielināt.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta vecākā eksperte Andra Vernere stāstīja, ka Eiropas Savienībā normas nitrātiem ir noteiktas salātiem, bērnu pārtika. Kartupeļiem normas nav noteiktas, tas nav uzskatāms kā riska produkts attiecībā uz nitrātiem, nitrāti uzkrājas vai funkcionē šķidrās vidēs, vairāk tie būs lapās, bet kartupeļu bumbulis ir par sausu, lai viņā būtu tāds daudzums nitrātu, ka tas būtu kaitīgs cilvēkam.
“Ja paskatāmies Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes mājaslapā, tur ir veikti pētījumi arī attiecībā uz kartupeļiem - vidējais daudzums tur ir atrasti 182 miligrami uz kilogramu, un, ja paskatāmies, ka normas tur ir tūkstošos mērāmas, tātad šis 182 miligrami uz kilogramu ir neliels daudzums, turklāt kā mēs zinām, kartupeļus termiski apstrādā pirms lietošanas uzturā, un vārot nitrāti samazinās par 40%, atgādināja,” Vernere.
Bažām par paaugstinātu nitrātu daudzumu pamata neesot, taču, ēdot kartupeļos, der atcerēties mūžseno patiesību, kas darbojas visos gadījumos – kas par daudz, tas par skādi.
