Valsts atbalstu var saņemt arī par sava apkures veida nomaiņu, ko finansē VARAM. Ministrijas Valsts sekretāra vietnieks klimata politikas jautājumos Dagnis Dubrovskis norādīja: "Ja, piemēram, esat izmantojis gāzi apkurei, tad nosacījumi tādi, ka jums jāpārtrauc līgums par gāzes izmantošanu savu dzīvojamo telpu apkurināšanai. Tajā vietā varat uzstādīt siltumsūkņus, jūs varat uzstādīt granulu katlu vai pieslēgties centralizētajām siltuma apgādes sistēmām."
Dubrovskis skaidroja – atbalsta saņēmējam ir jāpierāda, ka šīs iekārtas ir iegādājies, proti, jābūt attiecīgajiem dokumentiem, ar kuriem jādodas uz Vides investīciju fondu, kur jāiesniedz iesniegums.
Savukārt Vides investīciju fonda finanšu vadītājs Gints Kārliņš skaidroja, ka pieteikšanās paredzēta līdz nākamā gada 1. decembrim vai tik ilgi, kamēr pietiek finansējuma, jo šobrīd ir ļoti liela aktivitāte. "Esam neformāli dzirdējuši, ka punkts viens ir, ka ir paredzēta pieteikšanās vēl par vienu gadu un tiktu palielināts pirmais finansējums," viņš sacīja.
Maksimālais atbalsts šajā atbalsta programmā ir līdz 15 000 eiro, ko var saņemt iedzīvotāji, taču tas ir atkarīgs no realizētā, proti, ja gribas uzstādīt saules paneļus, tad maksimālais atbalsts ir 4000 eiro.
"Ja viņi var uzstādīt gan zemes siltumsūkni, gan saules elektrostaciju vai vēja elektrostaciju, tad, kombinējot dažādus risinājumus, sanāk, ka var saņemt līdz pat 15 000 eiro atbalstu," skaidroja Kārkliņš.
Jārēķinās gan, ka lielākoties pabalsti paredzēti gāzes apkures katlu nomaiņai.
"Lai pretendētu uz atbalstu siltumsūkņa uzstādīšanai, ir iepriekš jāizmanto fosilais apkures katls un ar fosilo apkures katlu ir jāsaprot – gāze, dīzeļdegviela, ogles," skaidroja Kārkliņš, norādot, ka ne šķelda, ne elektrība nebūs fosilais kurināmais. Tāpat arī briketes nav fosilais kurināmais.
Atbalsti ir, sākot no 30 līdz pat 70 procentiem no ieguldītās summas. Pieteikšanās neesot pārāk sarežģīta un aizņemot diezgan maz laika.
Kārkliņš norādīja: "Pieredze rāda, ka iesniegumu sagatavot aizņem 10–15 minūtes, tas sastāv no trim daļām, – pirmajā sadaļā norādām informāciju par projekta iesniedzēju, vārds uzvārds, deklarētā adrese, konts, ko droši neviens cits neuzzinās; otrajā sadaļā mēs norādām māju, kurā uzstādītas iekārtas, ko atkal vislabāk zinās iedzīvotāji, un trešajā sadaļā jānorāda tikai un vienīgi iekārtas, ko esam uzstādījuši, pavadzīmes, datums."
Atbalstu, lai samazinātu rēķinus par apkuri un elektrību, var meklēt arī "Altum" piedāvātajā programmā, ko finansē Ekonomikas ministrija.
"Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece vērtēja: "Privātmāju īpašnieki var saņemt atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai savā mājā. Viens no virzieniem ir energoefektivitātes uzlabošana, būvniecības pasākumi, mājas siltināšana, jumta, cokola siltināšana, bet var saņemt atbalstu arī saules paneļu uzstādīšanai savā privātmājā. Atbalsta apjoms ir atkarīgs no uzstādāmo iekārtu jaudas, maksimālais atbalsts ir 4000 eiro, tātad principā attiecība skar iekārtu jaudu, – jo lielāka jauda, jo lielāks atbalsts."
Viens gan jāņem vērā – "Altum" atbalstītās programmas ir domātas ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, un talkā būs jāsauc energoauditors, kuru pieaicina gan darbu sākumā, gan beigās, lai var novērtēt, kas ir izdarīts un cik energoefektīvs mājoklis ir kļuvis.
Vērzemniece informēja, ka "Altum" tīmekļa vietnē ir saraksts ar apmēram 15 energoauditoriem, no kuriem var izvēlēties. Viņa uzsvēra, ka šie speciālisti ir neatkarīgi no "Altum".
""Altum" paredz atbalstu jebkāda veida siltinājuma energoefektivitātes darbiem, ja vien tiek paaugstināta privātmājas energoklase," norādīja Vērzemniece.
Šai programmai vēl var pieteikties līdz gada beigām.
Tomēr, sliecoties par labu ekonomiskākai apkurei un siltināšanas pasākumiem, jārēķinās arī ar savu ieguldījumu, ko tikai daļēji var palīdzēt segt valsts.
