Jauni un bagāti

#16 Aktīvā un pasīvā ieguldīšanas filosofija

Jauni un bagāti

#18 Kā ar prieku maksāt nodokļus?

#17 Vai tev ir drošības spilvens?

Finanšu analītiķis: Drošības spilvena neveidošana – tipiska amatieru ieguldītāju kļūda

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 5 mēnešiem.

Ieguldīt visu savu naudu ir diezgan riskanti, jo neatkarīgi no tā, vai ieguldi akciju tirgū, nekustamajā īpašumā vai kur citur, tava nauda tiks pakļauta svārstībām. Lai nodrošinātu sevi krīzes situācijās, jāveido tā dēvētais drošības spilvens, Latvijas Radio 5 rubrikā “Jauni un bagāti” ieteica finanšu analītiķis Valters Vestmanis.

Viņš skaidroja, ka viena no tipiskākajām amatieru ieguldītāju kļūdām ir drošības spilvena neveidošana. 

Vestmanis uzsvēra: “Ir daudzi, kas ir pret drošības spilvenu, jo saka, ka labāk ir ieguldīt pilnīgi visu naudu, lai ir labāka peļņa, lai var ātrāk uzkrāt vairāk, kas ir it kā saprotami, bet, no otras puses, ieguldīt visu savu naudu ir diezgan riskanti.”

Dzīvē nereti dažādi negadījumi sakrīt reizē, piemēram, uznāk finanšu krīze, tiek zaudēts darbs un vēl visam pa vidu salūst mašīna. Ja šādā brīdī nav izveidots drošības spilvens, var nākties pārdot ieguldījumus ar zaudējumiem. 

“Akcijas svārstās, tās iet uz augšu, uz leju, tā kā ar akciju tirgu tas ir diezgan sagaidāms; bet runa nav tikai par akcijām, tāpat daudzi iegulda nekustamajā īpašumā kā biznesā, bet pēkšņi arī var būt, ka situācija valstī pamainās, – tu nevari dabūt īrniekus, kredītu bankai atmaksāt nevari, jāpārdod īpašums par zemāku cenu,” stāstīja Vestmanis. 

Viņš norādīja, ka visi ieguldījumi ir pakļauti svārstībām, pat zelta cena mainās. 

“Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka ir kaut kāda nauda, kas netiek ieguldīta tirgū. Šādos gadījumos, kad uznāk krīze, notiek nelaime, apstājas regulārie ienākumi, tev ir spilvens un tev nav jāpārdod ieguldījumi ar zaudējumiem,” ieteica finanšu analītiķis. 

Trīs tipiskākās kļūdas, veidojot drošības spilvenu, ir neveidot tādu vispār vai uztaisīt to pārāk mazu vai pārāk lielu, taču pateikt, cik liels drošības spilvens jāveido, nav tik vienkārši. Katram summa būs citādāka. 

“Scenāriji ir daudz un dažādi, nav tādas viennozīmīgas formulas. Jāskatās, kāda tev ir profesija, vai darbu varēsi dabūt ātri vai ne tik ātri, kāda tev ir darba vieta, vai tev ir citi ienākumu avoti vai tikai viens, vai tu dzīvo viens pats vai ar ģimeni,” norādīja Vestmanis. 

Domājot par drošības spilvenu, viņš ieteica atbildēt pašam sev uz diviem jautājumiem. Pirmais, – vai tu vari paļauties uz kādu pabalstu vai atbalstu? Otrais – cik ātri tu vari atjaunot sev ienākumu avotu, atrast jaunu darbu? Ja zini, ka tev pienākas, piemēram, bezdarbnieka pabalsts vai atbalstu krīzē varēs sniegt ģimene, turklāt esi pieprasītas profesijas pārstāvis, drošības spilvenu vari veidot mazāku nekā tad, ja darbu atrast ir grūti un vari paļauties tikai uz sevi. 

Jauni un bagāti

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti