Dodoties baudīt Latvijas zelta rudeni, nereti nākas redzēt arī nepatīkamus skatus – uz ceļa sabrauktus dzīvniekus. Reti kurš zina, kā rikoties redzot nobrauktu lapsu, jenotsuni vai kādu citu dzīvnieku – taču šādā situācijā ir būtiski nepabraukt garām un informēt par to atbildīgās iestādes.
Ja uz ceļa redzat nobrauktu dzīvnieku vai arī nejauši to nobraucis pats, par to noteikti ir jāziņo, un arī gadījumā, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību un jums ir pa spēkam dzīvnieku aizvilkt – tad vislabāk būs, ja to ari izdarīsiet.
Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” (LVC) pārstāve Anna Kononova skaidroja - ja autobraucējs vai gājējs pamana, ka uz autoceļa ir nobraukts dzīvnieks, viņam ir jāzvana uz LVC diennakts bezmaksas informatīvo līniju 80005555 un jānodod šī informācija LVC dispečeriem.
“Gadījumā, ja nobrauktais dzīvnieks atrodas uz valstij piederoša ceļa, tad šī informācija tiks nodota autoceļu uzturētājiem, ja dzīvnieks atrodas uz pašvaldībai piederoša ceļa, tad mūsu dispečeri informē attiecīgo pašvaldību,” stāstīja Kononova.
Nobrauktie dzīvnieki var apdraudēt satiksmes drošību, tādēļ par to esmaību iespējams ziņot arī Ceļu policijai, savukārt statistikas nolūkos ir būtiski, lai informāciju par nelaimes gadījumiem saņemtu arī Valsts meža dienests.
“Viena lieta ir tāda, ka mēs apkopojam informāciju par to, kur biežāk šīs sadurmses notiek, līdz ar to, ja notiek kādas plānosānas, pārbūves, mums šī informācija ir pieejama. Un otrs arī, par šo populācijas stāvokli mēs pareizāku informāciju iegūstam konkrēti šajā vietā,” skaidroja Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
Būtībā galvenais ir informēt kādu no atbildīgajiem dienestiem – tālāk tie jau sazināsies savā starpā un informāciju nodos arī autoceļu uzturētājiem, kuri parūpēsies par kārtību uz brauktuves.
Pie lielajiem mežu dzīvniekiem, kas visbiežāk tiek notriekti uz ceļiem, ir pieskaitāmi brieži, aļņi, stirnas un mežacūkas. Tā kā šos dzīvniekus nereti uzreiz nav iespējams novākt no ceļa, tiek meklēti pagaidu risinājumi un informēts Valsts meža dienests.
Parasti, kad dzīvnieka līķa aizvākšanu uzņemas Mežu dienests, tas tiek nodots mednieku rīcībā.
Mazo meža dzīvnieku gadījumā līķu aizvākšana ir vienkāršāka, jo to iespējams izdarīt uzreiz, nesaskaņojot ar Mežu dienestu.
Ja šie dzīvnieki ir mazāki, tad ceļu uzturētāju uzņēmuma struktūrvienībās ir īslaicīgās lietošanas konteineri, kuros var tos novietot.
Gadījumā, ja, piemēram, braucējs pamana uz ceļa nobrauktu dzīvnieku, kurš apdraud satiksmes drošību un, ja cilvēkam ir iespējas, viņš varētu to novākt no ceļa, primārais ir tas, lai viņš pat sevi neapdraudētu šo darbu, uzsver dienesti. Ja cilvēks izvērtē, ka viņš to nevar izdarīt, tas nav viņa pienākums.
Nereti gadoties situācijas, kad cilvēks, kurš notriecis dzīvnieku, par notikušo neziņo, jo baidās, ka saņems sodu, taču par to nekādu sodu nav.
Pērn reģistrēto notriekto dzīvnieku skaits bija aptuveni 1500, taču statistika ir ļoti aptuvena, jo vismaz par pusi no nelaimes gadījumiem netiekot ziņots.
Daudzās ziemeļu valstīs par labu esam ir atzīti šādi te žogi, kas pasargā autovadītājus no meža zveriem. Taču LVC uz to saktās skeptiski.
LVC skaidro, ka žogs vienalga negarantē 100% drošību, tuklāt dažādu barjeru un speciālu dzivniekiem paredzētu pāreju izbūvei nepietiekot līdzekļu.
Dzīvnieku eksperti norāda, ka nobraukto dzīvnieku skaits Latviā neesot tik liels, lai celtu paniku, tomēr dzīvnieku pārejas par skādi nenāktu, tās varētu glābt daudzu dzīvnieku dzīvības un uzlabotu arī satiksmes drošību.
